Dabā
Medības

Bebri nolikti pie vietas, tagad briežveidīgo kārta? 16

Foto – Linda Dombrovska

Kopš 2013. gada, kad LVM ar medniekus pārstāvošām organizācijām noslēdza sadarbības memorandu, ir beidzot izveidojusies ļoti konstruktīva un veiksmīga sadarbība, kurā abas puses ciena otra viedokli. Pēc tam kad LVM nākuši pretim medniekiem, informējot par likvidējamām un apsaimniekojamām bebrainēm, kad tiek piedāvāts finansējums par meliorācijas sistēmu sargāšanu no bebriem, rezultāti ir skaidri redzami. LVM ir samaksājuši mednieku kolektīviem par 3000 kilometru grāvju sistēmu uzturēšanu, šo finansējumu izmanto apmēram puse mednieku klubu. Šogad LVM speciālisti atzīst, ka bebru problēma ir sekmīgi atrisināta, pateicoties labajai sadarbībai. Vēl viens labs piemērs ir sadarbība attiecībā uz infrastruktūru izveidi medību iecirknī. Kā atzīst LVM speciālisti, tagad reti kad medību torni pienaglo pie dzīva koka.

Tomēr visas problēmas atrisināt nav iespējams un vienmēr rodas jaunas. Tāds secinājums izskanēja sanāksmē, kas notika 15. jūnijā, kopā aicinot memoranda dalībniekus. Jaunu uztraukumu pamats LVM ir briežveidīgo dzīvnieku nodarīto postījumu pieaugums. Kādēļ? Skaidrojums ir gana loģisks. Briežu un aļņu populācijas lielumam ir tendence pieaugt. Palielinājies arī jaunaudžu skaits, pamainījusies mežsaimnieciskā prakse, kā arī lauksaimniecības politika, salīdzinot ar to, kāda bija kaut vai pirms padsmit gadiem. Piemēram, dzīvnieku piebarošanas principus regulē Ministru kabineta līmenī, bet attiecībā uz lauksaimniecību tāda regulējuma nav. Veidojas dzīvnieku koncentrācija neatkarīgi no mednieku darbības. Pārmaiņas notiek lauksaimniecībā – pirms 15 gadiem nebija izplatīts ziemas rapsis. Ja lauks iesēts meža ielokā – un tie nav pāris hektāru, bet prāvas platības –, šajā vietā koncentrējas liels briežu skaits, jo tur ir fantastiska barības bāze. Paēduši sulīgos dzinumus, dzīvnieki pēc tam dodas mežā, kur šķin iekšā jaunos kociņus, jo tiem nepieciešamas šķiedrvielas. Šādā gadījumā vainot mednieku nedrīkst, bet ir jāievieš darbību kopums gan no mednieku, gan lauksaimnieku, gan arī mežsaimnieku puses. Tāpat LVM secinājuši, ka pēc dzinējmedību aizlieguma 2014. gada rudenī Āfrikas cūku mēra draudu dēļ daudzviet strauji pieauguši aļņu un briežu nodarītie postījumi jaunaudzēm. Iemesls – nevis nespēja nomedīt dzīvniekus, bet gan traucējuma trūkums medību platībās. Šādas situācijas pierāda, ka medniecība nav atrauta no citām valstij nozīmīgām nozarēm.

Prieks ir par to, ka notikušajā sanāksmē LVM drīzāk meklēja labākos risinājumus un vēlējās medniekus izglītot par iespējām sadarboties, nevis draudēja ar līgumu laušanu un naudas sodiem. Tā patiesībā ir labā ziņa un tiešs pierādījums tam, ka memorands darbojas. LVM arī saprot, ka visā Latvijā viens un tas pats regulējums nedarbosies un katra situācija jāskata atsevišķi, jāmeklē vietējā mēroga risinājumi.

Protams, ir mednieki, kas LVM diktātu uzskata par visa ļaunuma sakni, mednieku forumos pat izskan viedoklis, ka tūdaļ jau mežacūkas Latvijā būs iznīcinātas, tagad ķersies klāt briežiem un aļņiem. Ja nepārtraukti spiež uz to, ka jāpalielina nomedīšanas apjomi, tad tas, ka izveidojas tāds viedoklis, ir pat ļoti saprotami. Tomēr, kā atzīst arī medniekus pārstāvošo organizāciju biedri, jāmaina arī mednieku prakse, jo jauni apstākļi pieprasa jaunu pieeju. Viens piemērs, ko atkal un atkal piemin Latvijas Mednieku savienības priekšsēdētājs Jānis Baumanis – aļņu buļļu medīšana postījumu apmērus nesamazina. Lai sadarbība veiksmīgi turpinātos, nepieciešams arī Valsts meža dienesta atbalsts, jo tieši šī institūcija izsniedz nomedīšanas atļaujas un daudz kas ir atkarīgs no dienesta kopējās politikas. Kā uzsvēra LVM un mednieku organizāciju pārstāvji, svarīga ir vienota izpratne par problēmas apmēriem un iespējamiem risinājumiem.

LA.lv