Mobilā versija
+3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

Bēgļi Rīgā. Gaļinas Poļiščukas pretrunīgo “Dzīvības kvotu” varēs noskatīties Dailes teātrī (1)

Foto: Gaļinas Poļiščukas FB konts.Foto: Gaļinas Poļiščukas FB konts.

26. aprīlī un 29. maijā plkst. 19 Dailes teātra Mazajā zālē tiks izrādīts režisores Gaļinas Poļiščukas iestudējums “Dzīvības kvota”, kurā režisore un aktieri pēta patlaban ļoti aktuālo bēgļu jautājumu.

Izrādei par pamatu ņemta dienvidāfrikāņu autoru Atola Fugarda (Athol Fugard), Džona Kani (John Kani) un Vinstona Ntšona (Winston Ntshona) 1972. gadā sarakstītā luga “Sizve Bansi ir miris” (Sizwe Bansi Is Dead), kas bija veltīta Dienvidāfrikas aparteīda problēmām. Aktualizējot mūsdienu aktuālo sociālo tēmu par Tuvo austrumu bēgļiem Eiropā, Gaļina Poļiščuka un viņas aktieri šo materiālu ir papildinājuši, balstoties uz sarunām ar patvēruma meklētājiem Latvijā un aktuālajām ziņām un politiķu izteicieniem pasaules mediju telpā.

Tas ir reāls no Eiropas Savienības izsūtīta bēgļa stāsts – reportāža, kurā mēģināts izprast notikumu attēlošanu plašsaziņas līdzekļos, pētot šo notikumu dalībnieku un upuru emocijas un spriedumus. Izrādes centrā ir divi varoņi – Bēglis, kurš sapņo nokļūt Eiropā, un Reportiere, dedzīga “vecās pasaules un eiropeisko principu” pamatu saglabāšanas atbalstītāja. Divi nesamierināmi ienaidnieki, kuri satiekas neparastā situācijā šokējošos apstākļos, iepazīst viens otru, iemīlas, daudz ko pārvērtē un saprot.

“Bēglis Ali ibn Bahran, kuram ir sieva un četri bērni, ir ieradies Eiropā pēc palīdzības – pēc tā, kas viņam pienākas, jo viņa valstī ir karš. Viņš šai izrādē ir “svešais” – gan pēc ādas krāsas, gan pēc ticības, gan pēc mentalitātes,” stāsta izrādes galvenās lomas atveidotājs aktieris Andris Bulis, atzīstot, ka, gatavojoties šai lomai, viņš ilgi sevī lauzis priekšstatus par patvēruma meklētājiem.

“Es diezgan ilgi biju neitrāls savā nostājā, taču pēc teroraktiem Eiropā mans viedoklis krasi mainījās – līdz pārliecībai, ka mums bēgļi nav vajadzīgi. Jā, es saprotu, ka arī latvieši savulaik ir devušies bēgļu gaitās un svešajās valstīs ir spējuši integrēties. Bet – mēs esam cita rase. Un tomēr, arvien vairāk uzzinot par bēgļu kustību Eiropā, redzot dokumentālus kadrus, es iestājos par eiropeiskām vērtībām un savas nācijas saglabāšanu,” atklāj Andris Bulis.

Viņš apzinās, ka attieksme pret šo jautājumu mūsu sabiedrībā nav viennozīmīga, ka jautājums ir diskutabls, tāpēc izrāde veidota tā, lai bez kādas didaktikas liktu skatītājam pašam sākt domāt, kurā pusē nostāties – vai būt humānam un pieņemt to, ka mūsu valstī var ienākt cita kultūra, kas diktē savus noteikumus, vai iestāties par vērtībām, ar kurām definējam savu valsti, savu kultūru. Kas mūsos uzvarēs – pašsaglabāšanās instinkts vai humānisms ar tiesībām uz pašiznīcināšanos? Kam mēs izstiepjam roku, vai nelaimīgam saucošam pēc palīdzības vai “vilkam aitas ādā”?

Lomās: Andris Bulis (Bēglis), Lauma Balode (Reportiere) un Zane Aļļēna (Teicējs), scenogrāfe: Laura Rožkalne-Ozola, video projekcijas veidojuši Laura Rožkalne-Ozola un Artis Dzērve, gaismu mākslinieks – Lauris Johansons.

Lai uz diskusiju un viedokļu apmaiņu rosinātu plašāku skatītāju loku, 4.jūnijā “Dzīvības kvotu” plānots izrādīt XVIII Starptautiskajā teātra festivālā “Varavīksne”, kas no 30. maija līdz 5. jūnijam notiks Sanktpēterburgā, Krievijā. Festivālu, kura direktors ir režisors Ādolfs Šapiro, rīko Sanktpēterburgas Valsts A. Brjanceva Jaunatnes teātris, un tā mērķis ir atklāt jaunas teātra formas, kas atbilst mūsdienu izpratnei par pasauli. 17 gadu laikā festivāla līmenis ir arvien audzis, un šodien tas kļuvis jau par nozīmīgu teātra pasaules notikumu, kurā vienkopus pulcējas visinteresantākās izrādes no visas pasaules.

Režisore Gaļina Poļiščuka un aktieris Andris Bulis uz šo festivālu dosies jau otro reizi – 2015. gada festivāla programmā viņi izrādīja azerbaidžāņu dramaturģes Nargizas Baghirzadē sarakstīto lugu “Face Book. Post Scriptum”, kas joprojām tiek aktīvi spēlēta. Andra Buļa monoizrādi augsti novērtēja gan festivāla skatītāji, gan viesi no prestižā Avinjonas teātra festivāla, un izrāde ieguva līgumu divu gadu izrādīšanai Krievijas teritorijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+