Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. februāris, 2013
Drukāt

Benedikts XVI: Mani spēki nav vairs piemēroti, lai pildītu kalpojumu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI vakar Vatikānā notikušā bīskapu konsistorija laikā paziņoja par savu lēmumu atkāpties no amata šī mēneša beigās.


85 gadus vecais Benedikts XVI, kurš tika ievēlēts par pāvestu 2005. gada 19. aprīlī, paziņoja: “Vairākkārt izmeklējis Dieva priekšā savu sirdsapziņu, esmu nonācis pie pārliecības, ka sakarā ar lielo gadu skaitu mani spēki nav vairs piemēroti tam, lai varētu adekvāti pildīt apustuļa Pētera kalpojumu.” Benedikts XVI iepriekš jau vairākkārt savos rakstos un intervijās minējis iespēju atkāpties no amata, tomēr pat pāvesta tuvākie palīgi nav gaidījuši, ka tas notiks tieši tagad.

Mūsdienās šis ir pirmais gadījums, kad pāvests atkāpjas no amata. Iepriekšējais katoļu baznīcas vadītājs, kurš atstāja amatu pirms nāves, bija Celestīns V 13. gadsimta beigās. Kaut arī Benedikta XVI pontifikātam netrūka kritizētāju un pretinieku, Vatikāns noliedz, ka pāvesta lēmumam būtu citi iemesli kā vien viņa veselības stāvoklis.

Atšķirībā no priekšteča Jāņa Pāvila II, kurš, neskatoties uz Parkinsona slimību, neatteicās no sava amata līdz pēdējam elpas vilcienam, Benedikts XVI uzskata, ka “lai sludinātu Evaņģēliju mūsdienu pasaulē, kas pakļauta straujām pārmaiņām un ko saviļņo ticības dzīvei ļoti svarīgi jautājumi, ir nepieciešams gan miesas, gan gara spēks”.

Pāvests atzīmēja, ka viņa lēmums ir pieņemts “baznīcas labā”.

Tikmēr pāvesta 89 gadus vecais brālis Georgs Ratcingers Itālijas presei atklājis, ka jau pirms vairākiem mēnešiem zinājis par gaidāmo atkāpšanos. Brālis pastāstīja, ka Benediktam XVI ir grūti staigāt un ārsts ieteicis viņam izvairīties no tāliem ceļojumiem.

Pēc atkāpšanās no amata Benedikts XVI atlikušo mūžu pavadīs Vatikānā, tagadējā klostera telpās iekārtotā rezidencē, kur veltīs sevi lūgšanām. Gluži tāpat kā pēc pāvesta nāves, marta sākumā tiks sasaukts konklāvs jauna pāvesta ievēlēšanai, un paredzams, ka uz Lieldienām katoļu baznīcai jau būs jauns vadītājs.

Pasaules līderi jau pauduši cieņas apliecinājumus Benediktam. Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvis sacīja, ka Benedikts ir pelnījis cieņu un pateicību par viņa veikumu, astoņus gadus atrodoties augstajā amatā. Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka pāvesta lēmumi bijuši “augstākā mērā cienījami”. Polijas katoļu baznīcas bīskaps Vojcehs Polaks neslēpa, ka pāvesta paziņojums “mums visiem bija liels pārsteigums”. “Taču pāvests Benedikts XVI jau iepriekš bija paudis viedokli jautājumā par to, vai viņam cienījamajā vecumā ir spēks pienācīgi veikt Svētā Pētera pēcteča pienākumus,” piebilda garīdznieks. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņoja, ka Benedikts XVI bijis “garīgais līderis miljoniem cilvēku”.

“Viņš nenogurstoši strādāja, lai stiprinātu Britānijas attiecības ar Svēto Krēslu,” teikts Kemerona paziņojumā. Tikmēr Izraēlas galvenais rabīns Jona Mecgers izteica atzinību pāvestam par attiecību uzlabošanu jūdaisma un kristietības starpā, palīdzot mazināt antisemītismu.

Benedikts XVI jeb īstajā vārdā Jozefs Racingers dzimis policista ģimenē 1927. gada 16. aprīlī Marktlā pie Innas Bavārijas federālajā zemē Vācijas dienvidos. Četrpadsmit gadu vecumā viņš bija spiests iesaistīties Hitleru atbalstošajā jaunatnes organizācijā “Hitlerjugend”, tomēr viņa biogrāfs Džons Alens norādīja, ka viņš neesot bijis aktīvs tās biedrs. 1951. gada 29. jūnijā Racingers tika ordinēts par priesteri, 1977. gada martā kļuva par Minhenes un Freizingas arhibīskapu un tā paša gada jūnijā pāvests Pāvils VI viņu iecēla par kardinālu. 1953. gadā viņš ieguva teoloģijas doktora grādu. Benedikts XVI prot desmit valodas un ir saņēmis septiņus goda doktora grādus. Racingers bija viens no tuvākajiem iepriekšējā Romas pāvesta Jāņa Pāvila II sabiedrotajiem un viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem Vatikānā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+