Bērziņš: bērnu skaitu valstī nevar celt ar materiālajiem stimuliem vien 0
Valsts prezidents Andris Bērziņš izplatījis publisku paziņojumu kā atbildi demogrāfam Ilmāram Mežam, atkārtoti argumentējot savu viedokli, ka bērnu skaitu valstī nevar celt ar materiālajiem stimuliem vien.
Bērziņš pauž pārliecību, ka “Latvijas valsts nākotne ir stiprās un kuplās ģimenēs, kuru bērni tepat Latvijā varēs iegūt konkurētspējīgu izglītību un savai kvalifikācijai atbilstošu darbu”. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka demogrāfijas situācijas uzlabošanai nepietiek tikai ar materiāliem stimuliem, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
“Var piekrist, ka pabalstu un nodokļu sistēmai ir jābūt labvēlīgākai pret ģimenēm ar bērniem, tomēr tas nevar būt vienīgais un izšķirošais instruments, lai veicinātu demogrāfiskās situācijas uzlabošanu Latvijā. Diemžēl mūsu sabiedrībā sastopam ne mazums gadījumu, kad bērnu radīšana pabalstu saņemšanas nolūkā degradē ģimenes patieso jēgu, nereti padarot bērnus par bezatbildīgu vecāku pelnīšanas avotiem un pat veicinot vardarbību ģimenēs,” saka Valsts prezidents.
Viņš vērš uzmanību, ka primāri problēmas risinājums ir rodams prognozējamā valsts attīstībā, uzņēmējdarbību atbalstošā vidē, kvalitatīvā izglītības sistēmā un sociālajā drošībā. “Tikai pārliecībā par savu un bērnu nākotni cilvēki plāno ģimeni, iekārto atbilstošu dzīves telpu, izvirza un sasniedz lielus mērķus. Nedrošība un neziņa par to, kā nodrošināt ikdienas vajadzības, izskolot bērnus un dzēst kredītsaistības, veicina aizbraukšanu gan finansiālās drošības, gan emocionālā komforta meklējumos. Politiskā nestabilitāte, kas izraisa sabiedrības šķelšanu, šo tendenci tikai pastiprina,” norāda valsts pirmā persona.
Prezidents min, ka viens no būtiskiem aizbraukšanas apturēšanas un iedzīvotāju atgriešanās priekšnosacījumiem ir uzticības atjaunošana Latvijas valstij, kā arī iespējas Latvijas iedzīvotājiem atrast apgūtajām zināšanām atbilstošu darbu savā valstī. “Tāpēc jaunu darba vietu radīšana ir mūsu kopīgā – politiķi, ierēdņu, uzņēmēju un darbinieku – atbildība,” uzsver prezidents, minot, ka vēl lielāku pārliecību par šo patiesību guvis nesenajā darba vizītē Latgales reģionā, kur patlaban koncentrētā veidā summējas gan ekonomiskās krīzes sekas, gan politiķu pieļautās kļūdas.
Viņš atklāj, ka jau tuvākajā laikā Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisija izveidos Cilvēkresursu apakškomisiju, kas kā vienu no prioritārajiem jautājumiem izvirzīs demogrāfijas situāciju Latvijā. “Šajā komisijā esat aicināts nākt ar praktiskiem priekšlikumiem, lai kompleksi risinātu minēto jautājumu,” saka prezidents.
LETA jau ziņoja, ka demogrāfs Mežs nepiekrīt Valsts prezidenta uzskatiem, ka demogrāfijas attīstībai nav nepieciešamas lielas naudas summas. “Bez lielas naudas neviena Eiropas valsts nav spējusi veicināt demogrāfijas attīstību”, prezidenta minētais Igaunijas piemērs nebūt nav īslaicīgs risinājums, jo tur jau 10 gadus ir vērojams dzimstības pieaugums, norāda Mežs. Igaunijā trīs reizes ir pieaudzis māmiņu skaits, kurām ir augstākā izglītība, “viņi tur nebūvē Dienvidu tiltus, bet iegulda bērnos”.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati. Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā – 2000.gada – tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.
Visvairāk – par 21,1% – kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē, seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.
