Mobilā versija
+0.8°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
2. februāris, 2016
Drukāt

Biedri kaujas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Iepriekšējā numurā (2016. gada 26. janvārī) “Kultūrzīmēs” bija publicēta diskusija “Finanšu juceklim vēl neredz galu” par situāciju saistībā ar Latvijas Literatūras centra kolapsu. Pēc publikācijas saņēmām šādu alegorisku literatūras darbu no mūsu lasītājas Liānas Bangas.

 

“Volanda galva atdusējās uz negaisa mākoņa ķisena, bet pēkšņi viņš draudīgi iekrācās.

Jā, Messir? Uzreiz parādījās Azazello ar Begemotu. Ko pavēlēsit?

Es nekur nedošos, esmu noguris, bet jums uz vienu stundu jālido uz Purva bridēja Pīļu dīķi.

Abi sabiedrotie saviebās… Begemotam nošļuka ūsas, bet acis tomēr iedzalkstījās.

Fui, kāds kauns. Galīgi nav pa ceļam un zem mūsu goda, turklāt tik daudz nepadarītu darbu, bet ja pavēlat… Kas tad noticis?

Blaumaņa novele sajukusi prātiņā. Purvā vienīgie skaidrā ir Edgars ar Kristīni. Bet kāju bučo Sukam, tpū, Sutkam, nevis Sutka bučo. Komjauniešu biļetes iemainītas pret litbiļetēm un biedri kaujas. Mellenītis neierodas uz apaļo galdu, jo paslēpies aiz taburetes kājas savā mansardā. Valsts institūcijas kļuvušas par pretņiem! Dzīvokļus apzog, bet vairākums litbiļešu īpašnieku uzlikuši aklo brilles, lai maskētos un neredzētu kontu izdrukas. Dūja ķērc kā skrots ķerta vārna. Neizturami, traucē man gulēt!

Nuuu, dzīvokļus jau mūždien apzog.

Tur cits stāsts! Tuvu radiņu vonungus! No viena iznestas arfas, kontrabasi, liras un pianīni, bet otrā nāburgu apartamentā arfas skan tā, ka dūmi virs skursteņa dancā kadriļas, klavieres besījas un tvaiko, tādēļ šie saka, ka zādzības nav!

Ak, tad jau piesedz, ja? Neba paši savākuši rada gabalu mantu, ka tāda kakafonija?

Kakufonija, sabiedrotie. Kakufonija sīknaudiņu un pazolīšu goda apliecībās.

Labi, Messir. Novelēs jāvalda kārtībai. Gan jau Suka, tpū, Sutka, drīz Edgaram atkal kāju bučos. Apsolām.”

 

REDAKCIJAS PIEZĪME. Aicinām arī citus “KZ” lasītājus izteikt viedokļus par Latvijas Literatūras centra sabrukuma apstākļiem un sekām.

Pievienot komentāru

Visi savā būtībā esam dievi. Saruna ar Leļļu teātra režisoru Ģirtu ŠoliKāpēc pašmērķīga izklaide ir līdzīga pārlieku saldu konfekšu došanai bērniem? Saruna ar režisoru Ģirtu Šoli pirms izrādes "Dželsomīno melu zemē" pirmizrādes Liepājas teātrī
Draugiem Facebook Twitter Google+