Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. oktobris, 2014
Drukāt

Biologs izpētījis – vijoles kļūst arvien “stradivāriskākas”

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Biologs Dens Čitvuds pēta lapu formas evolūciju un tās ģenētiskos, taču, tā kā viņam patīk vijoļmūzika, viņš pievērsies arī šī instrumenta formas izmaiņām gadsimtu gaitā, secinot, ka tās arvien biežāk izskatās kā Antonio Stradivāri darinātās, raksta portāls artsjournal.com.

Čitvuds salīdzina vijoles ar dzīviem organismiem, kam piemīt spēja mainīties un attīstīties, un, lai izpētītu, kādā virzienā šīs izmaiņas ved, viņš izpētījis pēdējos 400 gados slavenu meistaru darbnīcās tapušus 9000 instrumentus – violas, čellus, kontrabasus, un, protams, pašas vijoles.

Pirmais jautājums, ko sev uzdeva Čitvuds, – vai iespējams atšķirt dažādus instrumentus, balstoties tikai to formā un neņemot vērā izmēru. Viņš atklājis, ka atšķirt violas no vijolēm ir vissarežģītāk, kamēr čelli un kontrabasi ir izteikti atšķirīgi. Toties vijoles, kā noskaidroja biologs, pēc formas arvien izteiktāk tiecas iedalīties četrās grupās, kurām pamatu likuši ļoti slaveni vijoļmeistari – Madžīni, Amati, Štainers un Stradivari, ar izteiktu skaitlisku pārsvaru Stradivari izvēlētās formas virzienā.

Tam ir labs izskaidrojums, norāda biologs: Stradivari vijoles bija pircēju pieprasītas, tādēl, protams, arī citi meistari tiecās kopēt to formu. Eksperimentā, kas sarīkots šajā vasarā, gan noskaidrojās, ka mūziķi, izmēģinot instrumentus aizsietām acīm, nespēj atšķirt izslavēto senmeistaru darinājumus no mūsdienu vijolēm.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+