Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

Brīdina, ka ģimenes ārsti var atteikties slēgt līgumus ar valsti (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Pauls Princis.

Ja Veselības ministrija neatteiksies no ieceres uzlikt par pienākumu ģimenes ārstiem kontrolēt piešķirto kvotu izlietojumu, ārsti varētu neslēgt līgumus ar valsti, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

Viņš informēja, ka šodien kvotu jautājums tiks skatīts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulcē.

Princis skaidroja, ka ģimenes ārstiem ir jāārstē pacienti, nevis jānodarbojas ar valsts naudas menedžēšanu un katru dienu pēc darba jāskaita, cik naudas iztērēts.

Viņš pieļāva, ka ārsti var pieprasīt izņemt šo punktu no līguma, vai arī neparakstīt līgumu ar valsti. Ja 300 vai 400 ģimenes ārsti neparakstīs līgumus, tad valstij var būt nopietnas problēmas, bet pacientiem būs jārēķinās ar maksas medicīnu.

Princis uzsvēra, ka asociācijai pašlaik vēl nav vienota viedokļa par turpmāko rīcību. Iespējams, tiks nolemts turpināt sarunas ar ministriju un prasīt papildus informāciju.

Kā ziņots, iepriekš Princis norādīja, ka aptuveni puse ģimenes ārstu katru gadu pārsniedz kvotas uz dažādiem izmeklējumiem tādēļ, ka kvotu skaits neatbilst reālajām ārstu un pacientu vajadzībām.

Princis atzina, ka veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) paziņojums, ka ģimenes ārstiem būs stingri jāpieturas pie piešķirtajām kvotām, ietekmēs pacientus. Viņš uzskata, ka jau šobrīd kvotu apjoms ir pārlieku mazs.

“Un valsts uz to piever acis, lai taupītu naudu. Mēs uzskatām, ka šāda kvota nemaz nav likumīga, jo ārstniecību regulē ne tikai Ministru kabineta noteikumi, kur šī kvota ir atrunāta.” Princis sacīja, ka šie noteikumi ir tikai saistoši, jo, “ja gadu no gada mēs to pārtērējam, valsts atzīst, ka ģimenes ārsti rīkojas pareizi”. Šāda situācija nav izveidojusies pirmo gadu, piebilda ģimenes ārsts.

Princis gan uzsvēra, ka, protams, ģimenes ārsti cenšas kvotas ievērot, tomēr prioritāte vienmēr ir pacients. “Ārstam ir tiesības rīkoties un nosūtīt kaut ko vairāk, pat, ja viņam intuitīvi šķiet, ka tā vajag. Ārsta prioritāte ir pacients, nevis kvotas,” skaidroja ārsts.

Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis uzskata, ka Belēvičs kā veselības ministrs pie ģimenes ārstiem par kvotu ievērošanu vērsies “gandrīz ar draudiem”. Arī Princis esot saņēmis vēstuli saistībā ar to, ka ir pārtērējis kvotas. Vēstulē bijis teikts, ka nepieciešams uzraudzīt, lai kvotas netiktu pārkāptas, tomēr Princis vēlreiz uzsvēra, ka, pirmkārt, viņam jādomā par pacientu. “Un to nosaka citi normatīvie akti, kas ir augstāk stāvoši nekā šī kvota, nekā mans līgums ar Nacionālo veselības dienestu,” sacīja ārsts.

Viņš arī piebilda, ka kvotu stingra ievērošana neglābjami “atsauksies” uz pacientiem un Latvijā oficiāli būs maksas medicīna. Un šāda situācija nav nekur citur Eiropā, piebilda Princis.

Jau ziņots, ka, ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, Belēvičs vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu viņiem noteiktās kvotas uz laboratorijas izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.

Belēvičs stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par laboratorijas izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Formāli kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav jāatbild.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tās ir lielas naudas, pat ļoti lielas, kuras var grozīt- vai ne Belēvic? Kāpēc gan tad sakārtot sistēmu?

  2. visu naudu slimnīcām Atbildēt

    lai var pierakstīt vēl vairāk

  3. Pilnīgs sviests – kvotas! Tagad endokrinologs pat nedrīkst izrakstīt tik daudz zāļu pret cukuru, lai pietiktu pusgadam, arī labor. izmeklējumi ir sarukuši, un nedod dievs, ja tiks pārsniegtas KVOTAS, raksta zīmīti ģimenes ārstam, lai tas papildina iztrūkstošo. Savukārt aptiekā saka, ka tādu izrakstīto zāļu daudzumu nevar iedot, jo tad ir jāgriež ar šķērēm nost, lai sanāktu “pareizais” daudzums.
    Ko vēl izdomās mūsu medicīnas gudrās galvas? Nostrādātie 50 gadi un maksātie nodokļi, protams, šodien nevienu neinteresē.

  4. Tāpat ir pacientu iemaksas, ko maksājam ārstiem.
    Tad jau vienkāršāk un labāk ir nemaksāt nodokļus, kurus politiķi nespēj pareizi sadalīt, bet maksāt ārstam uzreiz tik cik jāmaksā. Un kur sen gaidītais apdrošināšanas likums. Kāpēc nekur nedarbojas brīva veselības apdrošināšana, kā citur Eiropā. Mēs tak dzīvojam Eiropā, bet likumi latviski…..

  5. Ģimenes ārsts atsakas veikt kādas darbības veselības aprūpē,bet maksu par mani saņem.Sanāk ka valsts maksa par neārstēšanu,jo ārstu piespiest kaut darīt ir neiespējami un atbildību par apzinatu bezdarbību un līdz ar arī veselībai nodarīto fizisko un morālo kaitējumu pieprasit ir bezcerīgi,jo spēle iesaistas advokāti Veselības Inspekcijas veidolā un sekas noteikti būs nemiera cēlajam nelabvēlīgas.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+