Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2014
Drukāt

Brīdina par Krievijas draudiem (5)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

“NATO ir slikti sagatavota Krievijas uzbrukumam kādai no alianses dalībvalstīm,” teikts Britānijas parlamenta drošības komitejas paziņojumā. Tajā norādīts, ka nesenajam konfliktam Ukrainā jākalpo par modinātājzvanu militārajai aliansei, jo tas parādījis “nopietnus trūkumus” alianses gatavībā likvidēt draudus, tāpēc tuvākajā laikā NATO struktūrā ir nepieciešamas reformas.

Aicina papildināt 
NATO līguma 5. pantu


Kaut arī britu likumdevēju sagatavotajā ziņojumā atzīts, ka Krievijas uzbrukuma draudi kādai NATO dalībvalstij ir mazi, tomēr tie ir “nopietni”. “NATO pret Krievijas draudiem izturējusies pārāk bezrūpīgi un nav tiem labi sagatavojusies,” teikts britu likumdevēja Rorija Stjuarta vadītās aizsardzības komitejas ziņojumā.

Britānijas parlamentārieši norāda, ka Krievijas taktikas mainās ļoti strauji. Šobrīd lielākos draudus rada kiberuzbrukumi, informatīvais karš un bruņotu grupējumu izmantošana kopā ar Krievijas īpašo uzdevumu vienības kaujiniekiem. “Notikumi Ukrainā parādījuši Krievijas spējas paralizēt oponentu, izmantojot psiholoģiskās operācijas, informācijas karu un iebiedēšanu,” teikts britu parlamentāriešu paziņojumā. “Šādu operāciju nolūks ir novērst NATO atbildes reakciju. Daudzos gadījumos šādas operācijas ir noliedzamas, kas sagādā grūtības tām sniegt leģitīmu atbildi.” Šos elementus Krievija izmanto Ukrainā, un, pēc britu parlamentāriešu ieskatiem, rietumvalstu amatpersonām jāapzinās riski, ka Maskava līdzīgu taktiku varētu izmantot arī citviet. “NATO dalībvalstis Baltijā ir īpaši ievainojamas. Mēs neesam pārliecināti, ka NATO vai Britānijas valdība ir pilnībā aptvērusi šos draudus,” teikts ziņojumā.

Tādēļ britu deputāti nākuši klajā ar vairākiem ierosinājumiem NATO darbības reformēšanā. Pirmkārt, viņi aicina papildināt NATO līguma 5. pantu, lai noteiktu, ka arī kiberuzbrukumi vai “neregulāru” kaujinieku izmantošana kādas alianses dalībvalsts teritorijā tiktu pielīdzināta uzbrukumam visām dalībvalstīm, kas prasītu 5. panta iedarbināšanu. Šis pants paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām NATO loceklēm. Otrkārt, britu likumdevēji mudina NATO izvietot Baltijā pastāvīgu kontingentu – militāro aprīkojumu un karavīrus, kuri piedalītos mācībās. Treškārt, Britānijas parlamenta aizsardzības komiteja rosina uzlabot NATO ātrās reaģēšanas spēku gatavību un sagatavot jaunus rezerves spēkus.

Tiesa, britu deputāti bažījas, ka alianses dalībvalstīm varētu pietrūkt “kolektīvas politiskās gribas”, lai veiktu nepieciešamos soļus uzbrukuma savlaicīgai atvairīšanai. Piemēram, Vācijas valdība līdz šim iebildusi pret pastāvīga militārā kontingenta izvietošanu Baltijas valstīs. NATO amatpersonas gan solījušas izvērtēt Britānijas ierosinājumus.

Brīdina par 
”hibrīda karu”


Britu parlamentāriešu ierosinājumus var uzskatīt par mēģinājumu atbildēt tā dēvētajam hibrīda karam. Šādu karu, kā avīzē “The Financial Times” raksta britu starptautiskās politikas izpētes organizācijas “Chatham House” direktors Robins Niblets, Krievija izmanto Ukrainā. “Tas ietver maskētu īpašo vienību karavīru un izlūkdienestu aģentu, kā arī vietējo līdzskrējēju izmantošanu, masveidīgas dezinformācijas kampaņas, iebiedēšanu ar militārā spēka demonstrēšanu un ekonomiskos draudus,” norāda britu apskatnieks.

Par šāda veida “hibrīda karu”, to nodēvējot par “tipisku 21. gadsimta karadarbību”, jau 2013. gada februārī Krievijas militārajā izdevumā “Vojenno-promišļennij kurjer” rak­stīja Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. “Kara likumi ir mainījušies. Politisko un stratēģisko mērķu sasniegšanai ir pieaugusi nemilitāru metožu nozīme, un daudzos gadījumos to efektivitāte pārsniedz ieroču spēku,” rakstīja Gerasimovs. Ar “nemilitārajām metodēm” tiek saprasti dažādi politiski, ekonomiski, informatīvi un humāni pasākumi. “Atklāta spēka lietošana – bieži miera uzturētāju aizsegā – tiek izmantota tikai konflikta posmā, kad jāgūst pēdējie panākumi,” savā rakstā, kas tika publicēts pirms teju pusotra gada, paskaidroja Krievijas ģenerālštāba priekšnieks. Tieši ar šādu stratēģiju – ar tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem – tika veikta Krimas aneksija.

Merkele un Putins 
veido “miera plānu”


Tikmēr britu laikraksta “The Independent” rīcībā ir nonākusi informācija, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins strādā pie slepenas vienošanās par Ukrainas konflikta izbeigšanu. Sarunām tuvu stāvoši cilvēki britu medijam atklājuši, ka, pēc plāna, Krievijai ir jāpārtrauc finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainas austrumos karojošās separātistu grupas. Pretī Krievijai tiek solīta Krimas aneksijas starptautiska atzīšana, pret ko gan varētu iebilst liela daļa valstu. Tāpat Ukrainai tiks rosināts parakstīt ilgtermiņa līgumu ar Krievijas energogigantu “Gazprom”. Šobrīd Ukrainai nav gāzes līguma, un tās gāzes rezerves ziemā varētu beigties, kas varētu radīt jaunus ekonomiskos un sociālos satricinājumus. Merkeles un Putina vienošanās arī paredz to, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko atteiksies no valsts virzīšanas uz dalību NATO, bet Krievija nejauksies Ukrainas jaunajās tirdzniecības attiecībās ar Eiropas Savienību, ko regulē pirms dažām nedēļām noslēgtais Kijevas un ES brīvās tirdzniecības līgums.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pietiek barot Maskavu…..Sibiiriijaa jaaveido savaa republika bez Moskaliem.

  2. Nav vairs tālu 21. augusts.
    Putina gaisā paraušanas diena.
    Geroi CCCP tiks iemests vēstures mēslainē.
    Pie viņa dārgās CCCP/ Kas par tragēdiju.
    Vēl veins sūda maskalis būs beigts.

  3. Man ir uzspļaut uz tiem amerikāņu uzpūstajiem meliem par kaut kādiem neeksistējošiem draudiem it īpaši pastulbajai Latvijai, kura ēd no rokas jebkuru dezu un skrien pa priešu jebkuram čuk- čuk bānītim sadirsušies! Nav un nebūs nekādu draudu ja trulie Latvijas politiķi turēs muti un ņems piemēru no lielajiem onkām Somijā, Zviedrijā, Itālijā un Vācijā, nevis vaukšķēs kā sūdos sasmērējušies kokerspanieļi.
    2% negribu un netaisos maksæt tiem pretīgajiem amerikāņu melīgajiem biznesmeņiem. Ja valdībai nav smadzeņu, tad arī nebūs! Lai Krievi ieņemtu tādu Latviju Pleskavas divīzijai vajag skaitītas stundas. Lai NATO ierastos ar visu savu 5.pantu vajag mēnešus. Un tad vēl nav zvanīts, kā un par cik Eiropas un Amerikas onkuļi un tantas sarunās to miestu notirgot.
    Cilvēciņi, nesiet naivi, ejiet uz vēlēšanām oktobrī un balsojiet par tiem, kuri ir par konsolidāciju, nevis par eskalāciju!
    Māti un kaimiņu neizvēlas….

    • Vai tas, ka kaimiņš, kuru neizvēlas, melo un iebiedē, nozīmē, ka jāstāv klusu un jāskandina pakaļ tās frāzes, ko Krievija iebaro visiem krievvalodīgajiem? Latvijai neder ne Krievijas, ne ASV meli, vienīgi pirmā labprāt jau kuro reizi savāktu šo zemi, kamēr ASV nav intereses anektēt Latviju. Protams, ir zināms un Krima to parādīja, ka Krievija ar savām metodēm aši vien var okupēt, kamēr Eiropa lasa un saskaņo likumus un ved sarunas. Bet vai tāpēc jāpieslienas šim barbarismam, jātur mute un jārusificējas? Ko nozīmē “balsot par konsolidāciju”? Ja šeit esošie nelatvieši nav gribējuši konsolidēties, tad Krievijas dūre ēnā viņi sāks konsolidēties? Vajag saukt lietas patiesajos vārdos ! Un nevajag izplatīt arī masu medijos savu leksiku, kas ož pēc mafijas un pārējā krimināla. Kaut Rietumi nav tik spici uz ašām agresīvām darbībām, bet vismaz ir cilvēciski. Jau visa šī leksika par lielajiem boksersuņiem un mazajiem kvekšķīšiem, kam jātur mute, parāda kā visi Krimas agresijas piekritēji mīl kriminālu un citu pazemošanu. Savu dzīvi vajag veidot labāku, nevis atņemt citu dzīves un zemiski priecāties par ieguvumiem!

  4. Labs raksts, britiem taisnība, bet vai Latvijā par to kāds ‘klapē ar ausīm’??? Kauns Latvijai ka nevar pat NATO dalībmaksu samaksāt, bet palīdzību no tās gaida. Fakts ir tads ka bez amīšu vadības Eiropa pati nekā nevar noorganizēt, bet ASV jau marksists par prezidentu kurš drastiski samazina bruņotos spēkus un kuram tik musulmaņi šķiet svarīgi. Ja asi pret krieviem izsakās, tad tik tāpēc lai palīdzētu savai partijai novembera vēlēšanās. Līdz šim nevienu solijumu vēl nav pildījis, vienīgi tos ko deva galīgi kreisajiem savas partijas demokrātiem.

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+