Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. jūnijs, 2016
Drukāt

Britiem jāguļas gultā, kuru paši uzklājuši (6)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Edvards Lūkass lūdzis, vai kāda no Baltijas valstīm nevarētu viņam piešķirt pilsonību.

Latvijā dzīvojošais britu žurnālists un rakstnieks Maiks Koljers pirmdienas rītu sāka ar došanos uz Pilsonības un migrācija lietu pārvaldi (PMLP), apņēmības pilns kļūt par Latvijas pilsoni. Tā bija viņa reakcija uz referenduma balsojumu par Britānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Balsojuma rezultāts radījis pārdomas arī Latvijā labi zināmajam laikraksta “The Economist” redaktoram Edvardam Lūkasam, kurš interneta sociālajā tīklā “Twitter” lūdzis, vai kāda no Baltijas valstīm nevarētu viņam piešķirt pilsonību. Tas gan vairāk jāuztver kā joks, taču kopumā ar Latviju un ES saistītie briti šķiet ļoti vīlušies par savu tautiešu izvēli.

“PMLP pateica, ka man ir iespējams pieteikties Latvijas pilsonībai pēc gada, lai gan šeit dzīvoju deviņus gadus. Pastāvīgā uzturēšanas atļauja man izdota pirms četriem gadiem, bet pirms tam man bija termiņuzturēšanās atļauja. Tomēr pēc gada noteikti pieteikšos pilsonībai un iziešu naturalizācijas procesu,” skaidro M. Koljers, kurš interesējies par dubultpilsonības iespējām, taču neesot atbildis kritērijiem. “Es notiekošo uztveru nopietni. Šo gadu pavadīšu, lai sagatavotos valodas un vēstures eksāmeniem – uzlabošu latviešu valodas zināšanas un katru dienu mācīšos,” saka britu žurnālists, kurš uzskata, ka viņa Britānijas pasei pēc izstāšanās no ES neesot nekādas jēgas – visa viņa dzīve un uzņēmumi jau esot saistīti ar Latviju un Eiropas Savienību. Runājot par savu tautiešu balsojumu referendumā, viņš atgādina vecu sakāmvārdu: “Ja tu uzklāji sev gultu, tev tajā būs jāguļ.” M. Koljeru gan satrauc, kāda būs jaunā Britānijas valdība un tās attieksme pret Baltijas valstu aizsardzību. Lielākas cerības viņš liek uz Leiboristu partijas nākšanu pie varas, jo Konservatīvās partijas attieksme ir tuva populistisko eiroskeptiķu politikai, kas varētu apšaubīt vajadzību stiprināt Latvijas drošību.

“Ja šis (aizies) greizi, vai Igaunija, Lietuva vai Latvija man iedos ES pilsonību un pasi?” referenduma dienā sociālajā tīklā “Twitter” ierakstīja laikraksta “The Economist” redaktors un Austrumeiropas lietu eksperts Edvards Lūkass. Vēlāk viņš rakstīja, ka arī viņa kolēģi laikrakstā nadzīgi jautājot par iespējām iegūt Igaunijas pases. Atbildot uz “LA” jautājumu par referenduma sekām, E. Lūkass uzsver, ka “ekonomiskās, politiskās un diplomātiskās konvulsijas, kuras radījusi Britānijas izstāšanās, ir sliktas ziņas Baltijas valstīm”. “Laikā, kad mums jāpieliek pūles, lai pievērstos reālām problēmām, kā Krievija, Ķīna, islāmisms un nabadzība, mēs esam radījuši jaunu un nevajadzīgu problēmu,” uzskata E. Lūkass. Viņš norāda, ka vēl ir iespēja novērst Britānijas izstāšanos, piemēram, ar nākamajām vēlēšanām Britānijā, bet arī šādā gadījumā scenārijs nav labs. Igaunija, Latvija un Lietuva kā mazas valstis, kas ir galvenokārt atkarīgas no stabilas un noteikumos balstītas vides, žurnālista ieskatā, tagad esot apdraudētas. “Man ir arī žēl cilvēkus no Baltijas valstīm, kuri ir pārcēlušies strādāt uz Apvienoto Karalisti. Balsojums ir uzjundījis nožēlojamu rasistisku un ksenofobisku incidentu sēriju. Man par to ir kauns, kaut arī britu vairākums joprojām izturas silti un pieņemoši kā vienmēr,” piebilst E. Lūkass.

Latvijā dzīvojošais izdevuma “The Baltic Times” galvenais redaktors Ričards Martins-Hemphills cer, ka Britānijas izstāšanās viņu būtiski neietekmēs. “Es joprojām esmu optimistiski noskaņots – varbūt pārāk – par to, ka Latvijas valstspiederīgajiem nebūs grūti doties dzīvot un strādāt uz Britāniju un britu pilsoņiem nebūs pārāk sarežģīti doties uz Latviju,” saka R. Martins-Hemphills. Ričards, kurš pats ir Britānijas un Īrijas dubultpilsonis, pazīstot daudzus britus, kas pašlaik nodrošinās, piesakoties kādas ES valsts pilsonībai. Viņaprāt, vēl varētu sekot kādas atkāpes. R. Martins-Hemphills studējis Skotijā Edinburgas universitātē laikos, kad bija aktīva kampaņa par Skotijas neatkarību. Tagad Skotijas neatkarības “draudi” varot kalpot kā iespēja rast kompromisu jeb tā saucamo “Brexit Lite”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Latvija arī izstāsies no ES!

  2. LA vairs nav iespējams lasīt, nemitīga čakarēšana, nemitīgi bliež reklāmas pa virsu un tik lēni viss darbojas… Laikam iet uz bankrotu?

  3. Aizrāvušies ar antikomunismu čemberlendi pazaudēju sajēgu par realitāti un ļāva Hitleram kontinentālajā Eiropā izvērsties. Visi šitenie lūkasi 20 gadus ar rusofobiju ņēmās – par notiekošo savās mājās nerūpējās –
    tagad nu vaid par “nepareizi” saklāto gultu un meklē papildus drošības spilvenu (pilsonību). Šitādi kadri jāsūta pa taisno pie Igaunijas Ilvesa vai Lietuvas diž-kundzes – tur varēs skaļāk dziedāt savu veco dziesmu par pūķiniem un Kremļa spalvaino roku!

  4. Tagad ES sācies lielo juku laiks,Skotija grib palikt ES,tātad atdalīties no Anglijas ,Spānija tam nepiekrīt ,jo tas ir pamudinājums Katalonijai rīkoties līdzīgi.Spānijai pretenzijas uz Gibraltāru ,kas ir Anglijas nelikumīga kolonija Spānijā.Vienīgie ieguvēji no visa ir viena liela agresorvalsts kuri nepieciešams paplašināties.

  5. uztraucas ar trīsstūra galvaskausiem…
    ko tas nozīmē ???

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+