Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
19. februāris, 2014
Drukāt

Britu eksperts: pils ugunsgrēks sākās šautuvē (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Rīgas pils Baltā zāle, kur pēc ugunsgrēka un laika apstākļu nelabvēlīgās ietekmes, turpinās avārijas seku likvidēšanas darbi.

Atsaucoties uz VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieprasījumu, 19. februārī prezentēti Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidenta un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmā viceprezidenta Pītera Mansi izmeklēšanas rezultāti, kuros secināts, ka Rīgas pils ugunsgrēks sācies pils neizmantotajā šautuvē, ārpus būvnieku pilnsabiedrības “SBRE” pārvaldītās Rīgas pils daļas, portālu LA.lv informēja SBRE konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Zeltiņa.

Dr. Mansi ir identificējis gan ugunsgrēka rašanās izcelsmes vietu, gan uguns izplatības ceļu – tā izcēlusies un vispirms pārņēmusi Rīgas pils neizmantoto šautuvi ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos, un tikai tad izplatījās virs kāpņu telpas jumta zonā augšup pa sijām, kur pirmo reizi no ēkas ārpuses varēja redzēt atklātu liesmu.

Jāpiezīmē, ka 2013. gada 11. decembrī VNĪ publiskoja pieaicināto Igaunijas ekspertu uzņēmuma “H-ekspertii” secinājumus, kuros apgalvots, ka ugunsgrēks 20. jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā, un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots – dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots. Balstoties uz šo ekspertīzi, VNĪ prasīja, lai pilnsabiedrība “SBRE” par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

Dr. Mansi jau iepriekš izplatītajā paziņojumā skaidrojis, ka laikā, kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Turklāt Svētku zālē veiktie izrakumi atklājuši uguns neskartas sienas koka karnīzes paliekas, kas apgāž apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā. Lai gan britu eksperts sākotnēji izvirzījis vairākas iespējamās ugunsgrēka izcelsmes vietas, tomēr visi iegūtie pierādījumi, aculiecinieku un ugunsdzēsēju liecības pārliecinoši norāda, ka ugunsgrēks varēja sākties tikai neizmantotajā šautuvē ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos.

Kā preses konferencē norādīja “SBRE” pārstāvis Gvido Senkāns, ugunsgrēks izcēlās laikā, kad Rīgas pils bija pilnībā nodota NBS Militārās policijas rīcībā, un telpā, kas atrodas ārpus “SBRE” pārvaldītās ēkas daļas. “SBRE” rīcībā bija nodota tikai daļa Rīgas pils ēkas un līgumā ar pasūtītāju viens no noteikumiem ir darbu izpildes laikā netraucēt objekta funkcionālo darbību, ja telpas lieto pasūtītājs vai trešās personas. Bijusī šautuve nebija “SBRE” pārvaldībā un tā tika izmantota citiem mērķiem.

Dr. Mansi sākotnēji izvirzīja septiņus dažādus iespējamos ugunsgrēka izcelšanās iemeslus. Pēc pierādījumu iegūšanas eksperts ir izslēdzis piecas no iespējamām versijām, kā vienīgās iespējamās izvirzot elektrosistēmu kļūdu vai neuzmanīgu rīcību smēķējot. Ir konstatēts, ka ugunsgrēka laikā ēkas elektrosistēmās bija strāva un ir atrasti sakusuši vadi. Kā norāda Mansi, VNĪ nolīgtie Igaunijas eksperti nepamatoti izslēdza ugunsgrēka rašanos elektroinstalāciju sistēmas kļūdas dēļ, jo viņu ekspertīzes laikā nav pārbaudītas visas sistēmas, bet gan tikai viņu izvirzītajai versijai atbilstošās teritorijas elektrības pieslēgums.

Dr. Pīters Mansi ir Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents ar 30 gadu pieredzi Lielbritānijas ugunsdzēsības dienestā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nu 100 gadus nebija vaina vados, tagad peekshnji ir … smiekliigi

  2. Latviete ,ar sāpošu sirdi. Atbildēt

    Ja kādas valsts pamatus vēlas graut ,tad atrod neitrālu šautuvi, bēniņos.Vai nav paradoksāli,KA MEKLĒ VAINĪGOS VAIRĀK KĀ PUSGADU ,IZRĀDĀS TĀDI NEEKSISTĒ.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+