Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. septembris, 2012
Drukāt

Budžets iezīmēts trim gadiem


Foto - LETA, ilustrācija - Ivars CišsFoto - LETA, ilustrācija - Ivars Cišs

Vakar valdība apstiprināja gan 2013. gada budžetu, gan budžeta ietvaru 2013. – 2015. gadam. Nākamgad Latvijas kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi plānoti 5,66 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi – 5,82 miljardi latu. Nodokļu ieņēmumus iecerēts palielināt par 3%, bet budžeta deficītu samazināt līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta.

 

 

“Būtiski, ka šis ir pirmais gads, kad atsevišķi izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvars. Kā likums, nevis kā papildinājums budžeta paskaidrojumos,” vakar intervijā “LA” uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. “Vispārpieņemtā prakse Eiropā ir budžetu plānot trīs gadu griezumā. Ietvars paredz, kā mēs īstenosim savu budžeta politiku, sniedzot būtiskākos raksturlielumus –­ ieņēmumus, izdevumus, iezīmējot deficīta rādītāju. Tas iezīmē perimetru, kura ietvaros varam piedāvāt valdībai fiskālo telpu un konkrētās prioritātes,” viņa paskaidroja.

Paredzēts, ka simbolisko budžeta portfeli – nākamā gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi – finanšu ministrs Andris Vilks Saeimā iesniegs piektdien.

 

Pēc jaunajiem un bargajiem ES fiskālās uzraudzības noteikumiem, bilance katru gadu jāuzlabo par 0,5%. Prognozētā uzlabošanās nākamgad ir tikai par 0,3%. Ņemot vērā, ka šā gada uzlabojums ir 0,8%, Finanšu ministrija cer uz “grēku atlaišanu”. Ministra Andra Vilka gada sākumā paustā cerība 2015. gadā sasniegt bezdeficīta budžetu nav piepildījusies. Budžeta deficīts 2013. gadam tiek noteikts 1,4% apmērā, 2014. gadā – 0,8% un 2015. gadā – 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

 

Kaut arī eirozonas ekonomikas attīstība ir grūti paredzama, Finanšu ministrija, redzot, ka šā gada IKP pieaugums būs divtik lielāks, nekā iepriekš prognozēts, paredzējusi iekšzemes kopprodukta pieaugumu 3,7% 2013. gadā un par 4% nākamajos divos gados. Ministrijas amatpersonas tos sauc par “konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību”.

 

Krīze saplacināja speciālo jeb sociālo budžetu – pieauga bezdarbnieku rindas, samazinājās algas, daudzi aizbrauca no Latvijas, proti, strauji samazinājās sociālā nodokļa ieņēmumi. Lai gan nākamgad tiek plānoti lielāki ienākumi – 1,35 miljardi latu, speciālais budžets būs ar 76 miljonu latu deficītu. Lai to salāpītu, no 2014. gada piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas aprēķinātas līdz 2011. gada 31. decembrim, tiek finansētas no valsts pamatbudžeta transferta. Tas ļauj sociālās apdrošināšanas budžetu no 2014. gada plānot ar pārpalikumu.

Ja neskaita politiskās nodevas – gandrīz 82 miljonus latu Latvijas prezidentūrai ES Padomē, būtiskākais palielinājums iezīmēts demogrāfijas problēmu risināšanai. Vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksu griestu samazināšanai, 50 latu atbalsts bērna pieskatīšanai no nākamā gada 1. septembra, mātes un bērna veselības uzlabošanai un citiem pasākumiem kopumā trijos gados atvēlēti 159 miljoni latu.

XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem ministriju rīcībā būs 2,9 miljoni, bet pašvaldībām pa pusmiljonam katru gadu. Līdzīgi Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus” un XI Skolēnu dziesmu un deju svētkiem – 3,7 miljoni latu.

 

Nākamgad valsts budžetā plānots no nodokļiem iekasēt par 3% jeb 126 miljoniem latu vairāk nekā šogad, taču kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums būs uz ārvalstu finanšu palīdzības rēķina un nenodokļu pozīcijās, piemēram, valsts budžetā plānoti mazāki ieņēmumi no valsts kapitālsabiedrību dividendēm, lai uzņēmumi šos līdzekļus varētu novirzīt infrastruktūras attīstībai.

 

No ārvalstu finanšu palīdzības nākamgad plānots valsts budžetā ieņemt par 130 miljoniem latu mazāk nekā šogad.

Nākamgad valsts budžetā plānots iekasēt par 18,3 miljoniem latu vairāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 872,9 miljonus latu, lai gan par vienu procentpunktu – no 25% uz 24% – tiks samazināta IIN likme. Plānota arī lielāka iepirkšanās – ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa 2013. gada budžetā plānoti 1,116 miljardi latu (šogad – 1,07 miljardi).

Finanšu ministrs Andris Vilks 2013. gada budžeta projektu pazīstamajā ādas budžeta portfelī uz Saeimu nesīs piektdien.

 

Uzziņa

2013. – 2015. gada valsts budžeta prioritātes budzets_08

Uzņemto starptautisko saistību izpilde (milj. latu):

Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai – 81,9;

pasākumiem “Rīga – 2014. Eiropas kultūras galvaspilsēta” – 8,16.

 

Nacionālās nozīmes pasākumi:

XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem – 2,9 milj. (plus pašvaldībām 0,5 milj. katru gadu);

XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus” un XI Skolēnu dziesmu un deju svētkiem 3,7 milj. latu.

 

Demogrāfijas politikas īstenošanas pasākumi:

vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksu griestu samazināšana – 13,2 milj. latu;

atbalsts bērna pieskatīšanai (Ls 50) – no 2013. gada 1. septembra – 26,8 milj. latu;

mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna realizācijai – 6,3 milj. latu;

citi pasākumi 37,3 milj. latu;

iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošajām personām palielināšanu par 10 latiem (līdz 80 latiem mēnesī) no 2013. gada jūlija;

nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm no 2014. gada 1. janvāra;

valsts budžeta aizdevumi pašvaldībām izglītības investīciju projektiem, t. sk., pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai un aprīkojumam 18 milj. latu.

 

Budžeta izdevumi ministriju 
prioritārajiem pasākumiem (saīsināts)

Aizsardzības ministrijai

Patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā – 1,5 milj. latu 2013. gadā, 0,6 milj. latu 2014. gadā, 0,8 milj. latu 2015. gadā;

karavīru un zemessargu uzturdevas kompensācijai (5 latu apmērā) – 1,8 milj. latu ik gadu.

 

Iekšlietu ministrijai

Uzturdevas kompensācijai – 15,9 milj. latu ik gadu;

pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanai 2013. gadā – 0,9 milj. latu 2013. gadā.

 

Kultūras ministrijai

jaunradei un kultūras mantojuma saglabāšanai – 1,5 milj. latu 2013. gadā, 1,0 milj. latu 2014. un 2015. gadā).

profesionālās mākslas atbalstam – 2013., 2014. gadā un 2015. gadā 1,1 milj. latu;

kultūras iestāžu darbības nodrošināšanai – 1,7 milj. latu 2013. gadā, 2,2 milj. latu 2014. un 2015. gadā, tajā skaitā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam – 40,9 milj. 2013. gadā, 50 milj. 2014. un 19,7 milj. 2015. gadā.

 

Veselības ministrijai

Sociālās drošības tīklam – 16,2 milj. latu 2013. gadā, 16,6 milj. latu 2014. un 2015. gadā katru gadu;

veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu nodrošināšanai – 10 milj. latu katru gadu;

diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai – 6,1 milj. latu 2013. gadā, 6,7 milj. latu 2014. gadā, 5,9 milj. latu 2015. gadā.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

Latgales reģiona investīciju piesaistes atbalstam – 0,2 milj. latu katru gadu;

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu īstenošanai – 49,7 milj. latu 2013. gadā, 28,2 milj. latu 2014. gadā, 0,2 milj. latu 2015. gadā.

 

Izglītības un zinātnes ministrijai

Pedagogu atalgojuma palielinājumam – 1,8 milj. latu 2013. gadā, 3,2 milj. latu 2014. un 2015. gadā;

latviešu valodas prioritāriem pasākumiem – 0,2 milj. latu katru gadu;

bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” rekonstrukcijai – 0,7 milj. latu 2013. gadā un 0,6 milj. latu 2014. gadā;

Murjāņu sporta ģimnāzijas rekonstrukcijai – 1,1 milj. latu 2013. gadā, 3,4 milj. latu 2014. gadā, 2,2 milj. latu 2015. gadā.

 

Finanšu ministrijai

Muzeju krātuvju kompleksa būvniecībai – 2,7 milj. latu 2013. gadā, 8,8 milj. latu 2014. gadā, 6,6 milj. latu 2015. gadā;

Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijai – 0,4 milj. latu 2013. gadā, 1,5 milj. latu 2014. gadā, 2,2 milj. latu 2015. gadā;

Rīgas pils restaurācijai – 0,6 milj. latu 2013. gadā, 0,4 milj. latu 2014. gadā, 4,4 milj. latu 2015. gadā.

 

Tieslietu ministrijai

Jauna cietuma būvniecībai – 0,2 milj. latu 2013. gadā, 2,6 milj. latu 2014. gadā , 0,1 milj. latu 2015. gadā.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+