Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
3. jūlijs, 2015
Drukāt

Drukātie mediji desmit gados cietuši visvairāk. Saruna ar Mārtiņu Kaprānu (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Darbu pabeigusi Kultūras ministrijas darba grupa, kas gatavoja Latvijas mediju politikas pamatnostādnes. Tās sagatavotais dokuments jūlijā tiks atdots sabiedriskai apspriešanai un saskaņošanai starp ministrijām. Par to, kādas izmaiņas un jauninājumus paredz šīs pamatnostādnes, stāsta darba grupas vadītājs – kultūras ministres ārštata padomnieks Mārtiņš Kaprāns.

– Ja rudenī jūsu darba grupas sagatavotās pamatnostādnes tiks pieņemtas valdībā, tad varēsim teikt, ka Latvijai ir sava mediju politika, kuras līdz šim trūka?

– Es negribētu pārspīlēt to, ka Latvijā līdz šim nebūtu bijis mediju politikas. Patiesībā mums tā bija, bet tā netika plānveidīgi īstenota. Turklāt tā tika uzticēta institūcijām, kurām pēc definīcijas nebūtu jānodarbojas ar mediju politiku, kā, piemēram, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tieslietu ministrijai un citām, kurām būtu jābūt izpildošām vai regulējošām, bet ne politiku plānojošām. Tādā ziņā tiešām varētu teikt, ka mums beidzot būs valsts mediju politika. Turklāt Kultūras ministrijā izveidota mediju politikas nodaļa ar trīs štata vietām. Viens no pirmajiem pārbaudes akmeņiem šai institūcijai būs sagatavot labu rīcības plānu šo pamatnostādņu īstenošanai ar konkrētām budžeta pozīcijām, atbildīgajām institūcijām un tā tālāk.

– Ja pareizi saprotu, tad šim dokumentam ir četri mērķi – mediju daudzveidības veicināšana, informatīvās telpas aizsardzība, auditorijas izglītošana un žurnālistu profesionālisma veicināšana. Noteikti esat arī pētījuši pašreizējo situāciju Latvijas mediju vidē, kas nemaz nav tik spoža, tādēļ jautāšu uzreiz – kādas atbalsta formas šajās pamatnostādnēs tiek paredzētas? Un kādi plašsaziņas līdzekļi varēs tās saņemt?

– Jā, pamatnostādnes tiek sāktas ar situācijas izvērtējumu. Secinājām, ka mūsu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme un kopējais nodokļu slogs nozarei patiešām ir lielāks nekā daudzviet citur Eiropas Savienības valstīs. Tādēļ viens no iespējamiem risinājumiem būtu tuvināt to ES vidējam rādītājam – pieciem procentiem. Diemžēl mums ir nopietnas važas, jo Latvijā netiek pieļauta 5% PVN likme. Nodokļu izmaiņas būs jādefinē rīcības plāna līmenī. Mēs nevaram vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā noteikt, kad un par cik samazināt kādu nodokli. Tomēr mēs apzināmies, ka atsevišķas mediju grupas ir īpaši apdraudētas. Piemēram, drukāto mediju atgriešanās pirmskrīzes līmenī dažādu iemeslu dēļ nav iespējama. Pašreizējā atbalsta forma ar dotācijām “Latvijas Pastam”, izplatot presi grūti aizsniedzamās teritorijās, nav pietiekama. Vēl viens variants, kas izskanēja kā priekšlikums diskusiju laikā, ir ideja par mazumtirdzniecības punktu atbalstīšanu no valsts puses. Tīri teorētiski atsevišķām drukāto mediju grupām varētu ieviest 0% PVN likmi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ................... Atbildēt

    nostādne būtu viena: par labu Latvijai.

  2. Okupācijas seku nostiprināšana un nevis novēršana Atbildēt

    Rusifikācija turpināsies – NA ar Kultūras ministri sāks “stiprināt alternatīvu krievvalodīgā satura platformu Latvijas mediju telpā. Tātad darboties pašreizējos ietvaros, nevis radīt jaunus ietvarus. Zem šā kompromisa varianta parakstījās visi darba grupas locekļi, un redzu tam arī politisko atbalstu.”

  3. Ha! Tvnetā noticis ķīmisko augu sprādziens!

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+