Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. aprīlis, 2016
Drukāt

Būt par skolotāju ir fantastiski! (9)

Guntis Zenfs. Foto - Karīna MiezājaGuntis Zenfs. Foto - Karīna Miezāja

Vēl tikai četras dienas – līdz 10. aprīlim – var pieteikt pretendentus Latvijas Izglītības fonda, “Latvijas Avīzes” un Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajam konkursam

Iepriekš konkursā izdevies pamanīt pedagogus, kuri joprojām ir uzticīgi skolai.

2012. gadā viens no konkursa laureātiem bija angļu valodas skolotājs Guntis Zenfs, kas tobrīd strādāja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Tagad viņš ir angļu valodas skolotājs un klases audzinātājs vienīgajai klasei, kas pagaidām mācās Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolā un kurai drīz noslēgsies pirmais mācību gads. Starp darbu ģimnāzijā un jaunajā vidusskolā Guntis gan bija paņēmis pauzi skolotāja darbā un strādājis Anglijā nekustamo īpašumu jomā. Uz Angliju devies, lai labāk iepazītu britu kultūru un apgūtu valodu tās dabiskajā vidē. Taču interesi par pedagoģiju nav zaudējis, un, līdzko piedāvāts interesants pedagoga darbs Latvijā, tā atgriezies. “Nu man ir diezgan liels izaicinājums strādāt ar ļoti gudriem bērniem, taču tas ir ļoti interesanti. Mācu viņiem to, kas 10. klasē vēl nebūtu jāmāca, jo esmu nolēmis mācīt viņus atbilstoši viņu spējām,” stāsta Guntis. Viņš joprojām ir drošs, ka tieši pedagoga darbs ir viņa aicinājums: “Skolotāja darbā neesmu vīlies nevienu stundu.” Inženierzinātņu vidusskola gatavojas uzņemt jau nākamo 10. klasi, tā ka nākamgad skolā būs jau divas klases un skolotājiem būs izaicinājums aizvien attīstīt jauno skolu.

 

Divas slodzes nogurdina

Zane Pilsneniece – 2014. gada konkursa uzvarētāja – strādāja pat divās skolās. Arī tagad viņa ir skolotāja gan Majoru vidusskolā, gan arī Ulbrokas vidusskolā, joprojām māca gan matemātiku, gan arī informātiku. Pirms diviem gadiem Zane bija apņēmusies vadīt arī sākumskolēnu deju kolektīvu, taču nu sapratusi, ka tā nebija laba ideja: “Sapratu, ka šim darbam tomēr vajag specifiskāku izglītību, nekā man ir.” Taču tagad Zane iesaistījusies skolas kora vadīšanā, kā arī māca teātra pulciņa bērniem kustības un ritmiku. “Dažbrīd šķiet, ka man visa jau ir par daudz. Šajā mācību gadā man ir milzīga slodze – pat 40 kontaktstundas (tās ir gandrīz divas skolotāja darba slodzes. – I. K.). Tā nu sanāca, ka ņēmu visas stundas, ko man piedāvāja vadīt. Nākamgad tik daudz kontaktstundu gan neuzņemšos, kaut finansiāli tā strādāt, protams, ir izdevīgāk,” stāsta joprojām jaunā skolotāja. Dažkārt viņa tiešām jūtoties nogurusi no darba skolā, tomēr vismaz pagaidām citu darbu nemeklē, jo ir arī ļoti daudz jauku brīžu – piemēram, dzimšanas dienā skolēni skolotājai aizvien sagādā kādu jauku pārsteigumu.

Tajā pašā skolā, kur iepriekš, strādā arī otra 2014. gada konkursa uzvarētāja – Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egita Atslēga. Kad pirms diviem gadiem braucām apsveikt Egitu, viņa atvadījās no audzināmās klases, kas absolvēja ģimnāziju. Nu viņai atkal ir audzināmā klase un nākamgad atkal būs jāatvadās no savas 12. klases. “Divi gadi kopš konkursa pagājuši tik ātri. Man skolā joprojām patīk, un prom netaisos,” teic Egita. Pienākumi gan nākuši klāt. Egitai nu jākoordinē arī “Erasmus+” projekti, kurā skola iesaistījusies. Tāpēc pietrūcis laika tālākizglītoties, kas bija Egitas plānos.

 

Jāceļ amata prestižs

Ko jaunie skolotāji domā par valsts izglītības politiku? Zane, vēloties to uzlabot, ir iesaistījusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības jauniešu nodaļas darbā. “Ja jaunieši nebūs aktīvi, tad nekas nemainīsies,” viņa ir pārliecināta, gan bažījoties, ka pārmaiņas skolotāju algošanā nekādu labumu nedos: jāstrādā būs vēl vairāk, toties divās skolās vienam skolotājam strādāt liegs. “Tādā gadījumā nezinu, kas notiks ar informātikas skolotājiem, jo viņi vidusmēra skolā nevar “savākt” pilnu slodzi,” spriež Zane.

“Šī situācija, kad mums jau vairākus gadus sola, ka būs jauns skolotāju algošanas modelis, bet tā arī to neievieš, rada spriedzi, apjukumu un nenoteiktību,” toties vērtē Egita. “Tas ir sliktākais skolotāja darbā. Jau pagājušajā gadā bijām gatavi strādāt saskaņā ar jauno modeli. Viss bija pārrēķināts, darba slodzes sadalītas pa jaunam. Diemžēl izrādījās, ka darbs bijis veltīgs. Turklāt visa tā nemitīgā runāšana par skolotāju atalgojumu pasliktinājusi sabiedrības attieksmi pret pedagogiem. Visi nu skaita naudu skolotāja makā un nesaprot, kāpēc alga būtu jāceļ.” Iespējams, sabiedrības ne pārāk pozitīvā attieksme pret skolotājiem ir viens no iemesliem, kāpēc jauni cilvēki reti izvēlas darbu izglītības laukā. Piemēram, Egita savā skolā ilgi bija gandrīz vai vienīgā jaunā skolotāja. Nu gan nākuši klāt vēl divi jauni kolēģi.

Vai agrāko konkursu uzvarētāji iesaka citiem jaunajiem skolotājiem piedalīties konkursā? “Noteikti,” atbild Egita. “Man tas ļāva justies vairāk novērtētai. Patīkami, ka dažkārt joprojām mani pazīst kā konkursa uzvarētāju.” “Jaunam pedagogam bieži vien liekas, ka viņš neko īpašu vēl nav paveicis, un tāpēc viņš sevi nevērtē pietiekami augstu. Taču, ja par viņa darbu ir labas skolēnu un vecāku atsauksmes, tad droši vien konkursā piedalīties ir vērts,” uzskata Zane. “Konkursi skolotājiem ir vajadzīgi, lai celtu profesijas prestižu. Būt par skolotāju ir fantastiski. Šī atziņa ir jāpopularizē,” teic Guntis.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ir fantastiski 4 meeneshus gadaa kopumaa buut briivlaikaa.

    • viena tante teica, otra tenku pīlīti palaida! Varde, kādēļ nestrādājat šajā, Jūsprāt, tik fanatastiski garā atvaļinājuma darbā? Pārāk dumja vai nevarīga esat vai kā?

    • viena tante teica, otra tenku pīlīti palaida! Varde, kādēļ nestrādājat šajā, Jūsprāt, tik fanatastiski garā atvaļinājuma darbā? Pārāk dumja vai nevarīga esat vai kā?

  2. Atalgojums ir noteicošais, vai varu mierīgi gatavot stundas, vai meklēt iespēju piepelnīties,lai izdzīvotu!

  3. Iespējams, sabiedrības ne pārāk pozitīvā attieksme pret skolotājiem ir viens no iemesliem, kāpēc jauni cilvēki reti izvēlas darbu izglītības laukā. Piemēram, Egita savā skolā ilgi bija gandrīz vai vienīgā jaunā skolotāja. Nu gan nākuši klāt vēl divi jauni kolēģi.
    ————————————————-
    Kā uz skolu var atnākt strādāt jauns skolotājs, ja visas pedagogu vietas ir aizņemtas?
    “Iespējamā misija” tas ir pavisam cits stāsts …
    Pensionētie skolotāji turpina strādāt skolā, jo tas ir viņu dzīves saturs un veselība arī to atļauj, un es to arī atbalstu.
    Kaitina tā TUKŠĀ runšāna, ka jaunie nenāk strādāt uz skolu …

    • Nesen Rīgā vairāku skolu direktori iesniedza atlūgumu – visi šie direktori bija pensionāri un, es uzskatu, kropļoja darba tirgu un tirgū neļāva ienākt jaunajiem. Tagad Rīgā būs jaunas darbavietas jaunajiem skolotājiem – droši vien direktoru amatus ieņems pieredzējušākie kolēģi un nevis “gurķis” uzreiz no augstskolas.

  4. Būt par nabagu arī ir fantastiski Atbildēt

    Ir fantastiski saņemt minimālo algu (maz stundu; diemžēl nesanāk pilna slodzes un nav citu iespēju “piepelnīties”) zinot, ka, piem., valsts sekretāri gadā saņem 100 000 eiro.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+