Ekonomika
Bizness

Būvniecībā ēnu vairāk nekā valstī 16

Foto – Shutterstock

To, ka aplokšņu algas apjomi samazinājušies, bet joprojām ir vairāk par trešdaļu, rāda visjaunākais, pēc “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” pasūtījuma Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) veiktais pētījums par ēnu ekonomiku un tās cēloņiem šajā nozarē.

 

Cik slēpj ienākumus

Kaut arī salīdzinājumā ar aizpagājušo gadu pērn ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē samazinājies līdz 35,2% (2016. gadā – 38,5%) apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), būvniecībā tās īpatsvars joprojām ir gandrīz uz pusi lielāks nekā tautsaimniecības nozarēs kopumā. Pēc ēnu ekonomikas pētnieka, “SSE Riga” asociētā profesora Arņa Saukas atzinuma, aplokšņu algas ir tās, kuru dēļ būvniecībā joprojām ēnu ekonomika sit augstu vilni. Visaug­stāk – nelielos privātuzņēmumos, kuri piedalās dzīvokļu, ģimenes privātmāju, nelielu tirdzniecības centru remontos un kur iesaistīts visvairāk strādnieku. Daļu algas vai visu samaksājot viņiem aploksnēs, visbiežāk valstij netiek samaksāti darbaspēka nodokļi. Taču krāpšanās notiek ne tikai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Kaut arī salīdzinājumā ar 2016. gadu pērn ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pieauguši par 23,33 miljoniem eiro, tas neatsver zaudējumus, ko radīja pievienotās vērtības nodoklis (25,99 miljoni eiro) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (15,26 miljoni eiro), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt pieminētais pētījums rāda, ka lielu daļu ēnu ekonomikas uzplaukuma pērn veicināja uzņēmumu patieso ienākumu slēpšana (noslēptā ienākumu daļa 26,7% apmērā). Mazāka loma bijusi darbinieku skaita neuzrādīšanai (17,6% no patiesā darbinieku skaita) un amatpersonu piekukuļošanai, lai ātrāk nokārtotu lietas (15,5% no gada apgrozījuma).

Pētījums gan vienlaikus apliecina, ka salīdzinājumā ar 2016. gadu pērn palielinājusies korupcija – gājusi plašumā amatpersonu kukuļošana lietu ātrākai kārtošanai.

 

Uzņēmēji prasa vienādus noteikumus

Pētījuma ietvaros aptaujājot ap 250 nozarē strādājošos uzņēmumu vadītājus, viņi paši atzīst, ka iecerēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu it kā ir pietiekami un ka par to īstenošanu jau sen izspriests. Piemēram, sekmēt atteikšanos no zemākās cenas piedāvājuma publiskajos iepirkumos, izmantot viena veida līgumus valsts un pašvaldību pasūtījumos, ieviest nodarbināto darba laika elektronisko uzskaiti, piešķirt nodokļu atvieglojumus godīgi strādājošajiem uzņēmumiem (uzņēmumu “baltais” saraksts) un citus.

Bet nelaime esot cita. Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus valsts pārvaldē gan sāk, bet nepaveic līdz galam. Jūtamai mazināšanai pietrūkst spēku, gribas un pacietības, liela daļa pasākumu pārvēršas īslaicīgās, neefektīvās kampaņās. Atzinīgi vērtējot nodarbināto darba laika elektronisko uzskaites ieviešanu, pēc būvniecībā strādājošo domām, nav pareizi ieviest to tikai tur, kur īsteno vismaz miljonu eiro vērtus būvniecības projektus. Nodokļu nemaksāšana visvairāk plaukst nelielos privātuzņēmumos. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji cita starpā atzīst, ka būtībā prasība valdībai un būvniecības nozari pārraugošajai Ekonomikas ministrijai ir viena un tā pati – noteikt visiem nozarē strādājošajiem vienādus spēles noteikumus.

 

Būvniecībā minimālā alga – 780 eiro

Citu pasākumu starpā cerības ierobežot ēnu ekonomiku būvniecības nozarē tiek saistītas ar 10. maijā aptuveni 120 būvniecības uzņēmumu vienošanos paaugstināt minimālās algas apmēru nozarē strādājošajiem. Valstī noteikto 430 eiro vietā viņiem maksātu 780 eiro mēnesī. Tā kā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā būvniecībā oficiāli strādāja 54 016 (aptuveni 6,8%) no 797 606 darba ņēmējiem valstī, paaugstināts minimālais atalgojums varētu mazināt algu maksāšanu aploksnēs un dot lielākus nodokļu ieņēmumus valsts kasē.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2017. gadā būvniecības nozarē nodarbināto vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 796 eiro, turpretī valstī – 903 eiro mēnesī.

Lai minimālās algas paaugstināšanai piekristu arī citi nozarē strādājošie uzņēmumi, Ekonomikas ministrija piesola uz pusi mazāku ikgadējās būvkomersantu reģistrācijas nodevu, kā arī papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dod priekšroku publiskajos iepirkumos. Vienlaikus Saeimā spriedīs par grozījumiem par mazāku piemaksu virsstundu darbam. Tā kā minimālās algas apmērs būvniecības nozarē turpmāk būtu gandrīz divreiz lielāks par kopš šī gada 1. janvāra valstī noteiktajiem 430 eiro mēnesī, nozarē strādājošajiem plānota virsstundu likmes samazināšana līdz 50%.

 

 

LA.lv