Uncategorized

Āfrikas cūku mēra ceļu līdz fermai neatklāja. Saruna ar Saulju Leonavičju 16


Sauljus Leonavičjus
Sauljus Leonavičjus
Foto – Gundega Skagale

2014. gada 24. jūlijā Āfrikas cūku mēris skāra dāņu investoriem piederošo paraugfermu Ignalinas rajonā Lietuvā. Nācās likvidēt 20 tūkstošus dzīvnieku. Šodien šajā novietnē atkal audzē cūkas. Kopā ar SIA “Ancers” īpašnieku Raimondu Kalvānu devāmies uz Viļņu, kur tikāmies “Idavang” ģenerāldirektoru Saulju Leonavičju, lai uzzinātu, kā uzņēmumam izdevās atsākt ražošanu.

Ir pagājuši divarpus gadu, kopš Āfrikas cūku mēris tika konstatēts jūsu kompānijas fermā. Vai jūs tagad zināt, kā infekcija tur nokļuva?

S. Leonavičjus: – Līdzšinējā pieredze Itālijā, Spānijā liecina, ka 99% gadījumos nevar droši pateikt, kā Āfrikas cūku mēris nonācis kādā fermā. Tas pats arī mūsu gadījumā. Mums bija gan videokameru ieraksti, gan viss pārējais, taču izskaidrojumu neatradām. Arī policijai, kura veica izmeklēšanu, atbildes nav. Mēs veicām arī savu iekšējo izmeklēšanu, piesaistot drošības kompāniju. Neviens neko neatrada. Ja vīruss iekļuva novietnē, bija jābūt kļūdai mūsu biodrošības sistēmā, taču šo kļūdu neatradām. Un tas ir ļoti slikti, jo mēs nezinām, ko vajag darīt citādi, un nevaram jums neko ieteikt. Varbūt jūs atradīsiet.

Viena no versijām, ka tajā gadā jūlijā, augustā, kad mūsu novietnē parādījās Āfrikas cūku mēris, bija ļoti daudz lielo mušu. Teorētiski muša nevar būt infekcijas izplatītāja, jo nav tā nēsātāja – pretstatā ērcēm. Teorētiski šī muša varēja nosēsties uz kādas kritušas mežacūkas un pēc tam ielidot fermā un iekost cūkai vai arī kāda cūka to apēda. Tagad, lai izslēgtu arī šo teorētisko risku, mums uz visiem logiem ir sieti, lai novietnē nevarētu iekļūt neviens kukainis. Tas ir vienīgais, ko izdomājām.

Sākotnēji jūs pieļāvāt, ka kāds apzināti varēja šo vīrusu ieviest jūsu fermā. Kā tagad vērtējat šo versiju?

Par to runāja un runā. Taču mēs nejūtamies tik nozīmīgi, lai kāds vēlētos to izdarīt. Ja tas, piemēram, būtu kāds mūsu konkurents, tad atbildība, ja pieķer, ir ļoti liela, jo šāda rīcība tiktu klasificēta kā biote2rorisms.

Cik ilgs laiks jums bija nepieciešams, lai šajā fermā atkal parādītos cūkas?

Pirmos 300 testa dzīvniekus atvedām 20. aprīlī – deviņus mēnešus pēc infekcijas konstatēšanas. Būtiski, ka novietnēs izvācām visus aizgaldus, lai cūkas var brīvi pārvietoties. Šos testa dzīvniekus turējām 60 dienas un, ja viņi kaut kur negāja, dzinām. Jo, ja kaut kur kaut kas bija paslēpies, cūkām tas vīruss bija jāatrod. 19. jūnijā paņēmām analīzes no testa dzīvniekiem un visas bija negatīvas. Augustā saņēmām atļauju atsākt ražošanu.

Šajā fermā sivēnmātes vairs nelikām, tikai nobarojamos dzīvniekus. Lai gan esam izdarījuši visu, tomēr iekšējā sajūta nav laba, tāpēc negribam riskēt ar sivēnmātēm. Jo risks dzīvo ar mums. Mūsu kolēģiem dāņiem, kuriem ir fermas Polijā un Krievijā, Novosibirskas kompleksā mēris parādījās atkārtoti.

Pastāv 10 – 12% iespējamība, ka infekcijas uzliesmojums var atkārtoties, neraugoties uz visiem dezinfekcijas pasākumiem. Mēs pat no ārpuses novietnes jumtus dezinficējām ar kaļķi un novietnes ārējo teritoriju arī.


Kādas izmaiņas jūs veicāt biodrošības pasākumos pēc tam, kad vienā novietnē konstatējāt cūku mēri?

Es smejos, mēs sēžam pie galda un spriežam, ko vēl varētu izdomāt un izdarīt. Varētu jau virs cūkām uzcelt stikla kupolu, tomēr no tā vajag iziet un ieiet arī cilvēkiem.

Vislielākie riska punkti katrai cūkkopības saimniecībai ir kautuves mašīnas un utilizācija. Tagad mēs vairs nevienā novietnes teritorijā neielaižam ārējo transportu. Mēs pa rampu dzīvniekus ievedam piekabē un ar to aizvedam līdz konteineram, pa konteineru cūkas iziet ārpus novietnes teritorijas un nokļūst mašīnā. Tā ir būtiskākā izmaiņa.

Inovācija ir arī konteiners, caur kuru cilvēki iet. Konteinerā cilvēki maina apavus un dezinficē rokas. Ja kāds nāk, piemēram, ar datoru, kā es, tad tur ir arī UV staru lampa. Novietnes teritorijā neļaujam absolūti nekādu ēdienu ienest.

Vēl ir 48 stundu karantīna jebkam, kas tiek ienests fermā, – tas attiecas gan uz veterināriem līdzekļiem, gan visu pārējo.

Mums ir trīs sētu sistēma – viena pie novietnes, otra apkārt teritorijai un trešo veidojam, cik vien maksimāli tālu var no novietnes. Lai mežakuiļi nenāk novietnes teritorijā, jo viņi jūt sivēnmātes. Runājām ar kaimiņu zemniekiem un lūdzām līdzās novietnei neaudzēt lopbarību, īpaši kukurūzu. Jo tā ļoti piesaista mežacūkas.

Ļoti uzmanīgi sekojam līdzi tam, lai novietnē nebūtu iespējams iekļūt grauzējiem, lai nebūtu nekādu caurumu – vai nu betonējam 2vai beram granti, jo tā grauzējiem nepatīk.

Mēs ēdinām cilvēkus paši, taču tik un tā neļaujam ēst cūkgaļu. Rekomendējam darbiniekiem cūkgaļu neēst arī mājās.

Novietnes teritorijā cilvēkiem nav atļauts sasveicināties ar rokasspiedienu. Mēs arī lūdzam sievietēm īsi apgriezt nagus, lai izvairītos no iespējas ienest vīrusus.

Kad cilvēks ticis līdz novietnei, tad izģērbjas un iet dušā. Krievijā ir mazliet cita sistēma – tur, iegājis dušas kabīnē, cilvēks ātrāk netiek ārā, kamēr tajā nav pavadīts noteikts laiks. Tas ir veids, kā kontrolēt, lai cilvēks nomazgātos, jo kameru mēs dušas kabīnē taču nevaram likt.

Mēs ļoti daudz strādājam ar cilvēkiem un skaidrojam katras darbības nozīmi. Tas ir svarīgi mūsu biznesam, un tas ir svarīgi arī viņiem, jo tās ir viņu darba vietas. Ja nu kaut kas notiks, viņi paliks bez darba. Cilvēki to saprot, viņi uzmana cits citu.

Jūs bieži esat fermās? Pats arī to visu darāt?
2
Jā, bieži un 100% vienmēr veicu visas procedūras, tostarp eju dušā. Kad mēs ieejam novietnes teritorijā, drošības dienestam ir jāpārbauda, ko es ienesu, vai man nav līdzi kādi pārtikas produkti. Ja viņi kādu nepārbaudītu, varbūt neviens to arī neuzzinātu, taču, ja nepārbaudītu mani, tad uzreiz tiktu atlaists. Gan es, gan visi akcionāri pirms ieiešanas kādā novietnē iet dušā. Tas ir ļoti svarīgi.

Darbinieki, stājoties darbā, apņemas neaudzēt mājās cūkas. Mēs divas līdz četras reizes gadā viņus pārbaudām. Braucam pie v2iņiem uz mājām. Tagad visi ir pieraduši pie šīs prasības, bet pirms daudziem gadiem mums bija tiesāšanās ar kādu darbinieci, kura bija apņēmusies neaudzēt cūkas, bet to darīja. Tiesa lēma mums par labu.

Mūsu uzņēmums vienmēr pievērsis ļoti lielu uzmanību biodrošībai. Visi runā par Āfrikas vai klasisko cūku mēri, bet ir taču vēl arī daudzas citas infekcijas. Visi piemirsuši, ka Amerikā bija cūku dizentērijas uzliesmojums, šī infekcija nonākusi līdz Ķīnai.

Vai jūs saņēmāt kompensāciju par dzīvniekiem?

Lietuvas valsts kompensē daļu izdevumu par apdrošināšanu, ko arī Latvijā zemnieki var saņemt. Tā kā mūsu dzīvnieki bija apdrošināti, tad saņēmām apdrošināšanas atlīdzību un valsts kompensācija par cūku mēra dēļ likvidētiem dzīvniekiem mums nepienākas. Dubultu atbalstu nevar saņemt, un tas ir loģiski.

Mēs saņēmām apdrošināšanu, un par mums sāka runāt, ka mēs to speciāli izdarījām. Par jums, man šķiet, arī līdzīgi runāja, ka jūs paši esat inficējuši, lai saņemtu no valsts kompensāciju. Bet neviena kompensācija nesedz tos zaudējumus, kas jācieš, ja kādā fermā izplatās cūku mēris. Tāpēc mēs darām visu, lai šāda situācija neatkārtotos.
2

LA.lv