ES paplašina finansējuma pieejamību aizsardzībai: Ko “mini-omnibus” nozīmē Latvijai? 0
Rihards Kols, Eiropas Parlamenta deputāts
Eiropas regulējumi reti izraisa aizrautīgas diskusijas vai plašu sabiedrības interesi. Parasti tie tiek uzskatīti par nesaprotamu birokrātisku dokumentu mudžekli, kas šķiet radīti tikai ierēdņu un politiķu priekam. Neviens ikdienā draugu lokā īpaši neaizraujas ar mēģinājumiem atpiņķerēt jaunākos Eiropas Komisijas regulu priekšlikumus vai grozījumus Eiropas Parlamenta rezolūcijās. Un tas ir saprotami. Taču reizēm jaunos regulējumos un birokrātiskajos dokumentos ir atrodams kas patiesi būtisks – kas tāds, kam ir reāla ietekme uz mūsu dzīvi un drošību.
Tieši tāds ir šobrīd Eiropas Parlamenta darba kārtībā esošais aizsardzības “mini-omnibus”, par kuru ziņotāja loma Eiropas Parlamentā uzticēta man. Ziņotājs Eiropas Parlamentā vada likumprojekta virzību – sagatavo ziņojumu un grozījumus piedāvātajam likumprojektam, ved sarunas ar citām politiskajām grupām un komitejām, vēlāk arī ar Eiropas Komisiju un Padomi, kā arī plenārsēdē aizstāv likumprojekta galīgo tekstu.
Pirms ejam detaļās, jātiek skaidrībā ar to, kas īsti ir omnibus – jo tā nav atsauce uz to omnibusu, kas “izbraukā tomātus”. Regulējuma izpratnē omnibus ir tiesību akts, kurā apvienoti vairāki likumprojekti (piemēram, izmaiņas vairākos regulējumos). Papildus tam, omnibusi jeb likumprojektu pakotnes ir vērsti uz vienkāršošanu, birokrātijas mazināšanu un izaugsmi un inovācijas veicinošu vidi Eiropas Savienībā.
Arī aizsardzības “mini-omnibus” mērķis ir radīt vidi, kurā efektīvāk un straujāk attīstīties aizsardzības industrijai Eiropas Savienībā. Tiek pielāgotas un izmantotas jau esošās Eiropas Savienības programmas, lai stiprinātu Eiropas drošības un aizsardzības spējas. Šeit nav runas par jaunas birokrātijas radīšanu – tieši pretēji, mēs runājam par efektīvu jau esošo ES programmu, arī fondu, praktisku pielāgošanu mūsu aktuālajām vajadzībām.
Starp citu, Eiropas Komisija nesen prezentēja arī tā dēvēto “lielo” Aizsardzības gatavības omnibusu – ilgtermiņa reformu pakotni pēc 2027. gada, kas sola vienkāršot atļauju iegūšanas procesu, veicināt kopējus (starpvalstu) iepirkumus un ieviest jaunus finansēšanas veidus un noteikumus. Tas vēl ir agrīnā stadijā un darbs pie tā turpināsies Eiropas Parlamentā. Tikmēr, tieši “mini-omnibus” ir tas, kas tuvākajā laikā dos reālus instrumentus steidzamo aizsardzības vajadzību segšanai šajā budžeta periodā.
Kāpēc to svarīgi darīt tieši tagad? Domāju, ka tas ir saprotams visiem. Krievijas agresija Ukrainā, nepārtraukts spiediens uz mūsu ārējām robežām, transatlantisko attiecību dinamikas maiņa un dažādi ģeopolitiskie satricinājumi – viss liecina, ka drošība vairs nav kaut kas, ko varam atļauties uztvert kā pašsaprotamu.
Aizsardzības mini-omnibus: ko piedāvāja Eiropas Komisija un ko piedāvāju es kā ziņotājs?
Tātad, aizsardzības “mini-omnibus” Eiropas Parlamentā nonāca kā Eiropas Komisijas sagatavots regulējuma priekšlikums.
Komisija piedāvāja mērķtiecīgi pielāgot sešas esošas ES finansēšanas programmas un fondus, lai ar tiem varētu atbalstīt aizsardzības projektus un industrijas attīstību – STEP (Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma), Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), Digital Europe (Digitālās Eiropas programma), EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) un ASAP (Munīcijas ražošanas atbalsta akts). Galvenā ideja – atvērt šīs programmas gan aizsardzības projektu īstenošanai, gan tādu projektu īstenošanai, kas stiprina kritisko infrastruktūru, mākslīgā intelekta tehnoloģijas un militāro mobilitāti. Īpaši nozīmīgi – atļaut dalībvalstīm aizsardzības vajadzībām izmantot arī kohēzijas fondu un citus jau piešķirtus līdzekļus, nepalielinot kopējo ES budžetu.
Tomēr sākotnējā priekšlikumā bija vairākas nepilnības – nepietiekama uzmanība kritiskās infrastruktūras drošībai un ārējo robežu aizsardzībai, trūkumi finanšu uzraudzībā un drošības filtrā. Kā ziņotājs iesniedzu grozījumus, lai padarītu šo regulējumu precīzāku un operacionāli noderīgāku.
Es piedāvāju papildinājumus, kas ļaus vēl mērķtiecīgāk izmantot kohēzijas fondus, īpaši akcentējot pretmobilitātes infrastruktūras un stratēģiskās ražošanas attīstību, vienlaikus uzsverot NATO kā galvenā drošības garanta lomu Eiropā. Darbs rezultējies sagatavotu grozījumu kopumā jeb manā ziņojumā, kas šobrīd atrodas Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Jāpiebilst, ka šobrīd it notikušas veiksmīgas konsultācijas ar viedokļus sniedzošo komiteju ziņotājiem (Aizsardzības, Transporta un Budžeta komitejām), iesniedzot savstarpēji papildinošus grozījumus. Tagad tiek apkopoti komiteju deputātu priekšlikumi, par kuriem vēl, iespējams, tiks lauzti šķēpi, līdz likumprojekta apstiprināšanai plenārsēdē oktobrī.
Kuras programmas būs pieejamas aizsardzības nozarei?
Apkopojot Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā paredzētās izmaiņas un manus grozījumus, mēģināšu dot priekšstatu tam, kādas iespējas pavērsies šī aizsardzības “mini-omnibusa” pieņemšanas rezultātā.
- STEP (Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma): STEP palīdzēs finansēt gan aizsardzības, gan drošības tehnoloģijas (mans papildinājums ir drošības tehnoloģiju pievienošana). Latvijas uzņēmējiem un pētniekiem tas nozīmē iespēju izstrādāt un saņemt finansējumu projektiem, kas palīdzēs aizsargāt mūsu kritisko infrastruktūru, tostarp pret kiberuzbrukumiem un hibrīdajiem draudiem. Paplašinām tvērumu, iekļaujot drošības tehnoloģijas: hibrīdo draudu atklāšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzības risinājumus, pretmobilitātes barjeras un fortifikācijas. Latvijas pierobeža būs tiešais ieguvējs.
- Horizon Europe un Eiropas Inovāciju Padome (EIC): Atveram durvis divējāda lietojuma inovācijām, bet ar stingru drošības filtru: projekti ar sensitīvu militāru potenciālu būs pieejami tikai ES un uzticamiem NATO/EEA partneriem. Nekādu līdzekļu Pekinas vai Kremļa saistītiem “jaunuzņēmumiem”. Līdz šim Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) reti kvalificējās aizsardzības finansējumam, jo aizsardzības projekti bieži tika uzskatīti par pārāk riskantiem. Tagad situācija būtiski mainīsies. Mūsu uzņēmumi, kuri strādā pie inovatīviem divējāda lietojuma projektiem, pirmo reizi iegūs reālu iespēju saņemt Eiropas atbalstu – un priekšnosacījums atbalsta iegūšanai būs tieši tā dēvētais non-bankable kritērijs jeb iepriekš saņemti finansējuma atteikumi no bankām. Tas pats attiecas arī uz universitātēm un pētniecības institūtiem, kas varēs iegūt līdzekļus pētniecībai, prototipu izstrādei un jaunu tehnoloģiju testēšanai.
- Eiropas Aizsardzības fonds (EDF) un munīcijas ražošanas programma (ASAP): Šīs programmas nodrošinās, ka Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, pieejams finansējums jaunu ražošanas jaudu radīšanai un esošo attīstībai. Mūsu uzņēmējiem tas nozīmē iespēju piedalīties kopīgos projektos, veidot darba vietas un ražot munīciju, kas reāli nepieciešama mūsu armijai.
- Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF): Manis piedāvāts papildinājums, dodot iespēju dalībvalstīm brīvprātīgi drīkst novirzīt neiztērētos Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) līdzekļus aizsardzības industrijas jaudu kāpināšanai caur Eiropas aizsardzības industrijas programmu (EDIP), piemēram, kopražotņu veidošanai. Līdz šim RRF finansējums bija cieši ierāmēts “zaļās un digitālās transformācijas” rubrikās, un lielai daļai valstu ir ievērojami vēl neiztērētie līdzekļi šī mehānisma ietvaros. Ar maniem grozījumiem atlikumus var ātri pārcelt uz munīcijas, bezpilota sistēmu vai pretgaisa aizsardzības ražošanas līnijām – ar līdzfinansējumu līdz 100 %, nepalielinot slogu uz nacionālajiem budžetiem.
- Digitālās Eiropas programma (DEP): Digitālā drošība ir viens no šī brīža būtiskākajiem aizsardzības aspektiem. Latvijas pētnieki un uzņēmumi, kas specializējas kiberdrošībā un mākslīgā intelekta tehnoloģijās, saņems reālu atbalstu. Eiropas finansējums ļaus stiprināt mūsu digitālās drošības spējas, kas ir tikpat svarīgas kā klasiskās militārās spējas.
- Connecting Europe Facility (CEF): ES “galvenais maģistrāļu maciņš” – līdz šim finansēja galvenokārt civilo transporta tīklu. Ar jaunajām izmaiņām programma kļūst par militārās mobilitātes attīstības motoru. Ar maniem grozījumiem priekšfinansējums palielināts no 30% uz 40%, un tagad finansējums pieejams arī divējāda pielietojuma enerģētikas infrastruktūrai – tas nozīmē degvielas un energoresursu uzkrāšanas mezglus un noliktavas, un aizsardzību infrastruktūrai. Šajā ietvarā, starp citu, ierakstās arī Rail Baltica projekts, jo ietilpst četros definētajos prioritārajos militārās mobilitātes koridoros.
- Kohēzijas fondu līdzekļu pārplānošana: Šis punkts izraisa politiskas debates. Dažas grupas Eiropas Parlamentā, īpaši sociālisti, bažījas, ka tiek mainīts kohēzijas finansējuma fokuss. Bet skaidri jāapzinās – tā ir brīvprātīga iespēja valstīm izmantot līdz pat 100% Eiropas finansējuma aizsardzības projektiem. Ja varam fondu atlikumu novirzīt drošībai un tas atbrīvo nacionālo budžetu skolām, medicīnai un ceļiem – tas ir prātīgs solis, nevis problēma.
Vienlīdz būtiski – iesniedzu grozījumus, lai uz visām šīm programmām attiektos vienots finanšu pārredzamības princips. Tiktu izveidots ES Aizsardzības pārredzamības reģistrs, kur katrs projekta partneris obligāti atklāj patiesos labuma guvējus, savukārt maksājumi tiek autorizēti tikai pēc pretizlūkošanas un AML (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas) pārbaudēm. Tas ne vien bloķē Krievijai vai Ķīnai pietuvinātu struktūru iekļūšanu piegādes ķēdēs, bet arī dod bankām un investoriem skaidru signālu – ja projekts ir reģistrā, tas ir tīrs un uzticams. Citiem vārdiem sakot: pārredzamība nav birokrātija, bet papildu drošības slāni.
Ko tas viss nozīmē Latvijai?
Vienā vārdā – iespējas.
Valdībai nebūs laika ierastā tempā muļļāties vai iegrimt dziļos izvērtējuma procesos. Lai savlaicīgi spētu izmantot jaunās iespējas, pie finansējuma pārdales jāstrādā 2026. gada budžeta tapšanas laikā, tas ir, tagad. Visas šīs izmaiņas attiecas uz finansējumu daudzgadu plānošanas perioda ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. Ir jāidentificē neiztērēto RRF un kohēzijas līdzekļu apjoms un tas ir atbilstoši jāpārdala prioritārajiem drošības un aizsardzības projektiem.
Vienlaikus, jāpalīdz arī Latvijas aizsardzības industrijai – tas ir, jāpalīdz uzņēmējiem, kaut vai ar “vienas pieturas punkta” (ne obligāti formālas institūcijas – vienkārši informācijas pieejamības punkta esamība būs gana) izveidi, kas palīdzētu uzņēmējiem noorientēties iespēju laukā, sagatavot pieteikumus un piesaistīt partnerus.
Aizbildināšanās ar procesiem, administratīvām problēmām vai to, ka patiesībā, piemēram, visa kohēzijas aploksne jau ir iezīmēta, būtu nolaidīga. Te jāatgādina, ka Latvija šajā periodā ieguldījusi vien ap 6% no pieejamajiem kohēzijas fondu līdzekļiem. Jā, visdrīzāk projekti ir ieplānoti (to noteikti teiks Finanšu ministrija), bet ir jāizvērtē un jāsaprot, ka situācija ir kardināli mainījusies pēdējo gadu laikā. Aizsardzība ir definēta kā prioritāte, un novirzīt kohēzijas līdzekļus aizsardzības vajadzību īstenošanai būtu racionāla pieeja – tiktu noņemts slogs no nacionālā budžeta līdzekļiem, ar tiem ļaujot finansēt citas prioritātes.
Eiropas Parlamentā un citās ES institūcijās vēl būs daudz diskusiju par iepriekšminēto lielo aizsardzības gatavības omnibusu – par kopiepirkumu stimulēšanu, par jauniem finanšu instrumentiem. Aizsardzības “mini-omnibus” dalībvalstīm dos elastību un iespējas rīkoties šajā plānošanas periodā.
No manas puses – kā Eiropas Parlamenta ziņotājs par šo aizsardzības mini-omnibusa failu es darīšu visu, lai šis mini omnibus praktisks, mērķēts un skaidrs, nevis pārvērstos par birokrātisku purvu. Bet tas, vai un kā izmantosim sniegtās iespējas, ir mūsu pašu ziņā. Laika nav daudz – pēc 2027. gada konkrēti šis logs aizvērsies.
