Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. jūnijs, 2015
Drukāt

Kādas sekas jūsu biznesam radīs Latvijas zivju konservu aizliegums Krievijā? (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Krievija no šodienas aizliedz ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, vakar paziņoja Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ģenerāldirektors Sergejs Dankverts.

Einārs Ūdris, SIA “Līcis–93” prokūrists: “Tas, ka mums ir atļauts eksports uz Ķīnu, ir pozitīvi, bet jārēķinās, ka jāpaiet laikam, lai tirgū varētu ieviest nepazīstamu produktu. Nav tā, ka “zaļā gaisma” ir iedota un uzreiz varēsim sākt tirgot savu produkciju. Jautājums ir arī par to, kāda būs cena.”

 

Andris Bite, SIA “Karavela” līdzīpašnieks un valdes loceklis: “Krievijas tirgu zaudēt būtu sāpīgi. “Karavela” uz Krieviju eksportē ap 13%, bet ir uzņēmumi, kam šis apjoms ir 50%, un tas būtu ļoti sāpīgi. Jāteic, ka nozares uzņēmumi dara, ko var, lai atrastu jaunus noieta tirgus, bet jārēķinās, ka šis ir ilgtermiņa process. Pēdējos septiņos gados gandrīz 20 uzņēmumi ir braukuši uz dažādām izstādēm, piedalījušies forumos, lai paplašinātu eksporta tirgus un samazinātu ģeopolitiskos riskus. Pirms desmit gadiem zivrūpniekiem bija 15 valstu tirgi un 90% bija Krievijas tirgus, bet šobrīd mūsu kontā jau ir vairāk nekā 50 valstu tirgi un Krievijas daļa sarukusi līdz 50 – 60%. Optimāli būtu šo daļu samazināt līdz 30 – 40%. Runājot par Ķīnas tirgu, skaidrs, ka tikai pēc diviem gadiem nozare varētu saprast, kas vajadzīgs šim tirgum, bet reāla tirdzniecība sāktos tikai pēc četriem pieciem gadiem. To varu teikt pēc “Karavelas” pieredzes Skandināvijas valstu tirgos, kur viss process aizņēma piecus gadus, lai varētu sākties pirmās stabilās piegādes. Tagad svarīgi būtu kopīgi ar valsts pārstāvjiem atrast veidu, kā nedaudz atbalstīt nozari, lai tā nenomirtu pavisam. Mēs jau neprasām – dodiet naudu, bet jāsaprot, kā varētu atbalstīt uzņēmumus, lai tie tiktu jaunos tirgos, un kā amortizēt iespējamos zaudējumus. Varu teikt, ka līdz šim esam sastapušies ar valsts institūciju atsaucību un ieinteresētību.”

 

Oskars Grosmanis, SIA “Rānda” valdes priekšsēdētājs: “Mēs jau iepriekš samazinājām darbinieku skaitu par 140, bijām paņēmuši pauzi ekonomisku apsvērumu dēļ. Daļa no šiem darbiniekiem bija pieteikušies bezdarbniekos, daļa paņēma bezalgas atvaļinājumu ar domu, lai, situācijai uzlabojoties, varētu atgriezties darbā. Tagad ceru noturēt tos 30 darbiniekus, kas vēl palikuši. Krievijas tirgum šogad neražojam, bet eksportējām to, kas vēl pagājušajā gadā bija saražots.”

 

Inārijs Voits, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents: “Kad zivju pārstrādes nozare savulaik nevarēja no zvejniekiem iepirkt izejvielu, jau pārorientējāmies uz citu valstu tirgiem. Ja nākotnē pārstrādātāji izejvielu iepirks vēl mazāk, kāpināsim eksportu. Pēdējos gados zvejnieki iedarbinājuši 17 zivju filetēšanas un gatavošanas līnijas un aktīvi iesaistījušies zivju apstrādē. Mēs mazinām atkarību no pārstrādes un nākotnē arvien vairāk plānojam izejvielu apstrādāt paši. Konservus negatavojamies ražot, bet sortimentu gan plānojam paplašināt. Par Krievijas lēmumu nesatraucamies, pēc piegādātās izejvielas tā bija tikai 7. vietā. Jau sen esam redzējuši, cik reižu Krievija ir sodījusi Latvijas zivrūpniekus. Tie ir politiski lēmumi, un es neko no Krievijas vairs negaidu. Mūs šis lēmums maz ietekmēs.”

UZZIŅA

* Pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro.

* Lielākie eksporta partneri pērn bija Krievija – 32,1% no kopējā eksporta apjoma, Lietuva – 7,8%, Zviedrija – 6,3%, Vācija – 5,4%, Azerbaidžāna – 5,1% un Dānija – 4,7% no kopējā eksporta apjoma.

* Pērn visvairāk eksportētas brētliņas un šprotes – par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju – 51,9%, Ukrainu – 5,2%, Lietuvu – 4,7%.

* Šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm un lielākie eksporta partneri joprojām bija Krievija ar 18,6%, Zviedrija – 13,1%, Dānija – 10,8%.

* 2015. gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes – par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju – 37,2%, Vāciju – 6,0%, Ukrainu – 5,6%.

Avots: CSP

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. taadaa kvalitatee kaa tagad liela dala zivju produkcijas iet tirguu—ari kiniesi pasutis musu razhotajus d………

  2. Par citiem tirgiem vajadzēja sākt domāt jau 1998.gadā, kad Krievija zivju apstrādē izraisīja pirmo nopietno krīzi un ļaužu bezdarbu.

  3. PILNĪGI PIEKRĪTU – UZLABOT KVALITĀTI!!! Personīgi tad pirkšu arī es!!! Ļoti garšo šprotes, bet TIKAI ĪSTAS ŠPROTES, nevis nenoteikta PELĒKAS KRĀSAS PUTRA…LĪDZ ŠIM BRĪDIM KOPŠ VILŠANĀS VAIRS NEPĒRKU, IZTIKŠU!!! Slikti, ka nepievrsu uzmanību, KURŠ UZŅĒMUMS TO PUTRU BIJA SARAŽOJIS!??

  4. Vienreiz un uz visiem laikiem par Krieviju ir jāaizmirst. Atradīsies citi tirgi.

  5. Lai tikai uzlabo kvalitāti, tad varēs arī pārdot tepat. Ir gadījies tādus sūdus nopirkt, bālus, uzvārītus, dīvainā eļļā, ka pēdējā laikā roka vairs neceļas tos pirkt.

  6. Mūsu šprotes krievu vēderam kaitē, bet kāpēc Latvijas veikali pilni ar Krievijas Šņabi? Tas bija pirmais, ko vajadzēja atteikties ievest no Krievijas.

  7. Katru mēnesi nopirksim katrs pa kārbiņai zivju konservus!

  8. tas ir šausmīgi! cik cilvēku bez darba paliks; ko nu darīs?

    • Atradīs drīz noietu lielajā Ķīnas tirgū- tur ir 1.3 miljardi iedzīvotāju, kuri grib ēst kaut ko labāku par tiem kukaiņiem, ko var nopirkt ķīnas tirgus laukumos.
      Bet tad “varenā” Krievija varēs sūkāt savu ķepu, jo vairs ar tādiem šudabrāļiem nekādus tirdzniecības darījumus neslēgs, jo atmiņa cilvēkiem laba.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+