Kā vērtējat plānu veicināt Latgales izaugsmi? 3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu, kurā nodokļu atlaides veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos. Turklāt dažādu projektu īstenošanai piešķirs aptuveni 52 miljonus eiro. Daži Saeimas deputāti par plānu gan izteikušies visai kritiski. Kā to vērtē paši Latgales reģiona pašvaldību vadītāji?
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka VARAM plānu sekmīgi var īstenot tās pašvaldības, kurās jau ir vai arī tiek veidotas ražošanas teritorijas. Līvānos industriālā zona darbojas jau gadiem ilgi, turklāt ražošana ir ļoti dažāda, piemēram, bijušajā ķieģeļu rūpnīcā ir pat pārtikas ražotne. Tagad esam nolēmuši sakārtot teritoriju pie katlu mājas, kur atrodas mazuta tvertnes, lai tur varētu ienākt kāds jauns kokapstrādes vai cita profila ražošanas pārstāvis. Esam jau sākuši pārrunas ar vairākiem investoriem. Dzirdēju, ka Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) apšaubījis Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveides lietderību, norādot, ka jau Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas izveide nav devusi rezultātu. Šādiem gudriniekiem iesaku aizbraukt uz Krakovu un noskaidrot, kāpēc poļiem uzņēmējdarbība speciālajā ekonomiskajā zonā attīstās ļoti sekmīgi. Lai deputāti neklaigā, lai Saeimā uzlabo likumus vai rada jaunus, kas atbilstu dzīves prasībām. Mēs no Līvāniem bijām Krakovā, mūs poļu iespējas un jau sasniegtais patiešām pārliecināja.”
Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Piekrītu tiem maniem kolēģiem, kuri apgalvo, ka VARAM jaunās iniciatīvas tā īsti darbosies tikai tur, kur radītas industriālās zonas. Balvu novads darīs visu iespējamo, lai tādu zonu izveidotu tuvākajos gados. Ministrija informē, ka ar Latgales speciālo ekonomisko zonu vēlas piesaistīt galvenokārt ārvalstu investorus, kurus interesē Austrumeiropas reģions. Es būtu priecīgs, ja izdotos piesaistīt mūsu pašu uzņēmējus. Bet tam ir jārada labvēlīgāki nosacījumi.”
Sandra Kapteine, Rugāju novada domes priekšsēdētāja: “Plāns par labu Latgales izaugsmei ir ļoti apsveicams, jo nevar taču salīdzināt mūsu situāciju ar Rīgu un Pierīgu. Lai gan esam neliels novads, esam gatavi iesaistīties VARAM ieceres īstenošanā. Katrā no mūsu diviem pagastiem ir kāds centīgs uzņēmējs, kas nesēž rokas klēpī salicis. No tiem 52 miljoniem mēs saņemsim ap 800 000 eiro, lai arī tas nav daudz, tomēr vismaz kāds atbalsts. Sakārtosim degradēto teritoriju un atbalstīsim uzņēmējus. Katrā ziņā tā ir cerība, kura nu kopīgi jāstiprina. Visu nopelt jau nav māksla, kaut ko konkrētu izdarīt jaunu darbavietu radīšanā un vietējās dzīves līmeņa celšanā, jā, tur patiešām ar klaigāšanu neko nepanāksi. Tiesa, valdībai un Saeimai vairāk jāieklausās ražotājos. Piemēram, Rugājos uzņēmēji neslēpj, ka viņus baida dažādi apstākļi, sākot ar to, ka piedāvājums ir atvērt ražotni pašvaldībai piederošā ēkā, kur, viņuprāt, ir augstas nomas maksas.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Vispirms vēlos atspēkot pārmetumus par Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu. Sarūgtina, ka atrodas politiķi, kas nav lietas kursā, situāciju nezina un skaitļus nezina, bet skaļi komentē, nesniedzot savam teiktajam pierādījumus. Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona sākumā darbojās kā akciju sabiedrība, bet no 2010. gada – kā Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada kopīga iestāde. Mūsu ekonomiskās zonas uzņēmumos strādā 800 darbinieku, apgrozījums katru gadu palielinās, saražoto produkciju pārsvarā eksportējam. Par astoņdesmit procentiem no visām investīcijām, kas ienāk Rēzeknē, mums jāpateicas Rēzeknes ekonomiskajai zonai. Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveide pēc Rēzeknes zonas parauga noteikti radīs jaunas iespējas, kuras arī noteikti jāizmanto. Tajā pašā laikā jāatgādina, ka nedrīkst paļauties tikai uz to, ka situāciju glābs speciālā ekonomiskā zona. Gan pašām pašvaldībām, gan valdībai jārada labāki nosacījumi investoriem. Latgales vienīgā cerība ir ražošanas attīstība.”
