Kultūra
Māksla

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas programmā spilgtas latviešu izcelsmes personības0


Ērģelniece Iveta Apkalna.
Ērģelniece Iveta Apkalna.
Foto – Nils Vilnis

6. jūlijā sāksies trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls ar tēmu – nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā. Atklāšanas vakara koncerts izcels komponista Tālivalža Ķeniņa veikumu, un pirmo reizi Latvijā izskanēs viņa Astotā simfonija, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pasaulē novērtētās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā. Durvis vērs topošais Cēsu laikmetīgās mākslas centrs ar vērienīgu multimediālo ekspozīciju “Tuvplāns”, bet Cēsu pils klētī tirgū tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas bakalauru un maģistru darbu izstāde “Savienojumi”.

“Šogad festivāls būs īpašs. Pirmkārt “liekam pamatu” jaunajam Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas ir izcilas. Ceram, ka tad, ja Cēsis 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šis centrs būs viens no galvenajiem objektiem pilsētas kultūrtelpā. Vēl nekad Cēsu koncertzālē vasarā nebūs bijuši tik daudz izcilu koncertu, kā šajā festivālā. Un, protams, tas, ko publika katru gadu gaida visvairāk – lielais mūzikas notikums parkā. Šoreiz Leonarda Bernstaina mūzikls “Vestsaidas stāsts” ar izciliem solistiem no ASV,” programmu raksturo Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncerts “LNSO, Ķeniņš un Mesiāns”, plkst. 18.00, Koncertzālē “Cēsis” būs veltīts latviešu komponistam Tālivaldim Ķeniņam (1919 -2008), ko šogad atceramies 100. jubilejā. Tālivaldis Ķeniņš plašāk pazīstams pasaulē, nevis dzimtenē. Viņa daiļrades vainagojums ir Astotā simfonija, kas līdz šim Latvijā nav skanējusi, un pirmatskaņojums piedzīvos Cēsu Mākslas festivālā. Skaņdarba nozīmīgo ērģeļpartiju atskaņos pasaulē cildinātā Iveta Apkalna kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā.

Koncerta otrā daļa sāksies ar vēl viena simtgadnieka Alberta Jēruma kompozīciju. Jērums bija slavens kā Londonas latviešu kora vadonis un trimdas dziesmusvētku nozīmīgs rīkotājs. Starp citu, Jērums un Ķeniņš visu mūžu bija sirsnīgā draudzībā. Jeruma simfonija Andante ir rokrakstā saglabājies padzisušām nošzīmēm pilns opuss, un tam bija vajadzīga restaurācija, ko, iedziļinoties Jēruma rokraksta zīmēs, veica viens no ievērojamākajiem jaunajiem komponistiem Jēkabs Jančevskis.

Koncertzālē “Cēsis” tiks atklāta un līdz pat festivāla beigām būs skatāma Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidotā izstāde “Trimdas mūzikas personības un parādības”. No trimdas latviešu mūzikas kultūras plašā un daudzveidīgā apvāršņa būs izcelts nozīmīgākais, košākais, apstrīdamākais. Izstādes apmeklētājus uzrunās stāsti. Un šajos stāstos būs daudz mūzikas.

Atklāšanas vakara turpinājumā sekos vērienīgās vizuālās mākslas izstādes “Tuvplāns” atklāšana topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā, Raiņa ielā 27. Multimediālā projekta idejas pamatā ir vēlme pastāstīt par spilgtām latviešu izcelsmes personībām, kas spējušas atstāt nospiedumus pasaules mākslas vēsturē. Izstāde ir stāsts par to, kā, nezaudējot patību, kļūt par kosmopolītu, un vienlaikus – tā ir kā jautājums/atskaites punkts 21. gadsimtā tik aktuālajai tēmai par nacionālu mākslu globālā laikmetā.

Ekspozīcija, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā, norisināsies divās vietās – topošajā Cēsu laikmetīgās mākslas centrā (kuratores Daiga Rudzāte un Žanete Skarule) un Koncertzālē “Cēsis” (kuratore Dace Lamberga).

Projekta uzmanības fokusā izcilas personības. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, kura lielformāta gleznas atrodamas virknē prestižu ASV mākslas muzeju un privātpersonu kolekcijās. Cēsu Mākslas festivāla ietvaros pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija – tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņas laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju.

“Tuvplāns” ir stāsts par izturību, prieku, uzdrīkstēšanos un vitalitāti. Par latviešu māksliniekiem Ņujorkā, kuru vidū ir arī Svens Lūkins – 20. gadsimta 60. gadu amerikāņu mākslas ainas viena no uzlecošajām zvaigznēm. Šī būs pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti – trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli.

Izstādes “Tuvplāns” uzmanības lokā ir arī mākslinieka Māra Bišofa Ņujorkas perioda zīmējumi izdevumiem “The New Yorker” un “The New York Times”, gleznotāja Vija Celmiņa, pasaulslavenā fotogrāfa Roberta Mepltorpa iemīļotā modele Dovanna Pagovka. Arī mākslinieki Artūrs Virtmanis, Indriķis Ģelzis un Signe Baumane nu jau vairāk nekā divdesmit gadus ir ņujorkieši, un viņu darbi būs skatāmi Cēsīs. Jāuzsver, ka Artūrs Virtmanis un Indriķis Ģelzis šai izstādei rada jaundarbus.

Savukārt Koncertzālē “Cēsis” izstādes “Tuvplāns” ietvaros varēs skatīt Voldemāra Avena, Dainas Dagnijas, Laimoņa Mieriņa, Haralda Norīša, Ģirta Puriņaš, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Sigurda Vīdzirkstes un Reiņa Zustera darbus.

Ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu tapusi un Cēsu pils klētī tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstāde “Savienojumi”. Tajā jaunie mākslinieki savieno gan pārbaudīto, gan nesavienojamo, tādējādi iezīmējot savu atrašanās vietu globālajā pasaules telpā.

Nākamajā dienā, 7. jūlijā, plkst. 22.00, pie Spoguļklintīm, Cīrulīšu dabas takās tiks atklāta arī Cēsu mākslas festivāla kino programma “Kalni”. Ik gadu festivāla kino seansi izceļas ar unikalitāti, jo Jāņa Putniņa izraudzītās filmas tiek demonstrētas brīvā dabā. Svētdien kā pirmā būs skatāma režisora Sergeja Paradžanova filma “Aizmirsto senču ēnas” (PSRS, 1964). Šis ir idejiski drosmīgs un kinematogrāfiski satriecošs mitoloģijas, hipnotiskas reliģiskās ikonogrāfijas un pagānu maģijas sajaukums, kā arī bezkaislīgs Krievijas reģionu vēstures skarbās realitātes attēlojums. Pēc iznākšanas 1964. gadā filma kļuva par starptautisku sensāciju.

Kā ik gadu, Cēsu mākslas festivāla koncertu un teātra izrāžu laikā, Koncertzālē “Cēsis” darbosies Bērnu istaba. Auklīšu pieskatīti mazuļi varēs rotaļāties, bet vecāki bez raizēm baudīt pasākumus. Savukārt koncertuzveduma “Vestsaidas stāsts” laikā Bērnu istaba atradīsies Cēsu Jaunajā pilī.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Rīgā būs skatāma viena no plašākajām ikonu privātkolekcijām
19 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Cēsu Mākslas festivāla turpinājumā kormūzikas koncerts, latviešu kino un izstādes
19 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Inese Galante Jūrmalā izdziedās spilgtākās operas ārijas par mīlestību
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Veselam
Uz aptieku ne tikai pēc zālēm: aptiekās paplašinās pakalpojumu klāstu
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Vides dienests sniedz paziņojumu par Baldonē atrastajām mucām
41 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Kā var tā neveikties? Ontužāns savā debijā slavenajā “Bayern” guvis smagu traumu
46 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Dienvidkorejā pie Japānas vēstniecība aizdedzinās un mirst vīrietis
1 stunda
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: Priekšnieks aizmirsis solījumu? Versijas par JKP reakciju
3 stundas