Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. septembris, 2016
Drukāt

Strīdi par viesabonēšanu mājas cenās apstājušies pie viesošanās ilguma noteikšanas

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

No nākamā gada jūnija Eiropā tiek gaidīta viesabonēšanas atcelšana, bet piepeši Eiropas Komisija piektdien atsauca savu priekšlikumu pārstrādāšanai. Kas noticis?

 

Mērķis paliek, īstenošana jāpārstrādā

Desmit gadus Eiropas Komisija spiež lejā viesabonēšanas tarifus. Vēl pirms pusotra gada ar lielu sasniegumu fanfarām Eiropas Komisija paziņoja, ka no 2017. gada 15. jūnija Eiropā vairs nebūs dārgāki tarifi, bet, uzturoties visur Eiropā, jāmaksā tikpat, cik mājās.

Taču pagājušo piektdien Žans Klods Junkers atsauca pirmdien iesniegto pēdējo priekšlikumu un uzdeva saviem ierēdņiem plānus pārstrādāt, lai viesabonēšana par mājas cenām paliktu, bet termiņu tai nenoteiktu.

Nākamgad jūnijā vies­abonēšanas maksa pazudīs tik un tā, piektdien apliecināja EK runasvīrs Aleksandrs Vinterštains. “Nekādu izmaiņu politikā nav,” viņš noraidīja žurnālistu bažīgos jautājumus par atpakaļgaitu vienā no EK prioritātēm.

EK priekšlikums “bijis labs, bet ne pietiekami labs EK priekšsēdētājam, kurš mūs instruēja strādāt pamatīgāk, lai nāktu klajā ar ko vēl labāku”, viņš paskaidroja. Izrādās, Eiropas Parlaments un ES Padome piekritusi komisijas priekšlikumam atcelt viesabonēšanas maksu ar nosacījumu, ka tiks veikti pasākumi, lai viesabonēšanu pasargātu no lietošanas citiem nolūkiem nekā periodiska ceļošana (tā sauktā godīga izmantošanas politika).

 

Kā atšķirot blēdīšanos

Sākotnēji EK priekšlikums bija tikai septiņām ceļojuma dienām – tik eiropieši parasti izbrauc atvaļinājumos. Pēc diskusijām viesošanās termiņš pamazām pagarinājās, līdz pēdējā priekšlikumā ierosināts viesabonēšanu atcelt uz 90 dienām, jo tas ir maksimālais laiks, ko pilsonis drīkst uzturēties Šengenas telpā 180 dienu laikā. Patērētāju organizācijas un parlamentārieši pieprasīja atcelt vies­abonēšanas maksu, nenosakot termiņus vai kādus vēl citus nosacījumus.

Nav šaubu, ka “latvietis praktiskais”, kurš šobrīd strādā Vācijā vai Lielbritānijā, paturēs sava tālruņa Latvijas numuru un tur runās par šejienes tarifiem. Ja jau Latvijā mēdz braukt ar Lietuvā reģistrētu auto numuru, tad SIM karti no Latvijas daudz vieglāk paņemt līdzi uz ārzemēm.

Tāpēc Viesabonēšanas regulas priekšlikums, ko 5. septembrī iesniedza Eiropas Komisija, paredzēja iespēju operatoram piemērot godīgu izmantošanas politiku, lai novērstu ļaunprātīgu viesabonēšanas pakalpojumu izmantošanu. Piemēram, ja patērētājs iegādājas SIM karti citā ES valstī, kur cenas ir zemākas, piemēram, Latvijā. Vai ja patērētājs pastāvīgi paliek ārzemēs ar mājas zemes abonementu. Jāgaida, kā, nenosakot viesošanās laika ierobežojumus, EK ieteiks atšķirot godīgos ceļotājus no pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

 

Kā samazina tarifus?

Viesabonēšanas tarifus EK kā regulators samazina ar vienkāršu metodi – nosakot vairumtirdzniecības cenas, tas ir, tās cenas, par kurām viens operators norēķinās ar citas valsts operatoru par sarunas minūti. Jau tagad no 30. aprīļa saruna maksā piecus centus par minūti, divus centus par īsziņu un piecus centus par datu megabaitu.

Priekšlikums ir vairumcenu noteikt četrus centus par sarunas minūti, vienu centu par īsziņu un 0,85 centus par megabaitu. Atšķirība ir tā, ka tos piecus centus par minūti operators pašlaik pieplusē pie mājas tarifa. Bet no nākamā gada 15. jūnija četri centi būs jāiekļauj tajā.

Vai telekomunikāciju kompānijas to var atļauties? To kopīgā peļņa ES ir ap četriem miljardiem eiro, un tā nav mazinājusies pēc iepriekšējo ierobežojumu noteikšanas. Franču patērētājs vien par viesabonēšanu samaksā vienu miljardu eiro gadā. Bet no kā? Tūristi, tostarp arī mēs, žurnālisti, ir iemanījušies Eiropas valstīs atslēgt datu pārraidi, bet bezmaksas internetu izmantot Wi-Fi tīklos lidostās, viesnīcās, kafejnīcās. Kas ir tie, kas to izmanto? Izrādās, visvairāk naudas par vies­abonēšanu maksā uzņēmumi par saviem komandējumos nosūtītajiem darbiniekiem. Tātad tas reāli samazinās telekomunikāciju rēķinus uzņēmumiem. No otras puses, var cerēt, ka tūristi uz robežas neatslēgs datu izmantošanu, jo nu internetu ārzemēs viņi varēs atļauties.

Uz kā rēķina tad mobilie operatori pelnīs? Pastāv visai pamatotas bažas, ka uz lētāko pašmāju tarifu rēķina. Tātad jautājums ir, vai no Latvijas aizceļojušie nepacels tarifus palicējiem?

 

Zemās cenas celsies

Kā patērētājam man nudien prieks, ka ārzemēs nemaksāšu vairāk. Taču vai mūsu operatori necels tarifus, lai spētu norēķināties ar citiem Eiropas operatoriem, par, pieļauju, strauji palielinājušos Latvijas tarifu lietotāju skaitu ārzemēs? Mūsu vadošie mobilo sakaru uzņēmumi vēl trauksmi neceļ, kaut bažas par to, ka direktīvi noteiktās vairumcenas varētu nesegt izmaksas, gan izskan.

“Nosakot dienu skaitu, valstu pārstāvjiem jāņem vērā ES iedzīvotāju vidējie ceļošanas paradumi, kas nav trīs mēneši gadā. Priekšnosacījums viesabonēšanas maksu atcelšanai ir arī vairumtirdzniecības izmaksu samazināšana, lai neciestu Baltijas un ziemeļvalstu operatoru lietotāji, kuri biežāk ceļo uz siltajām zemēm nekā dienvidnieki pie mums,” LMT piesardzīgi izsakās preses sekretāre Elīna Lidere. Neko vēl nespēj pateikt Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, kurš vēlas sagaidīt citus risinājumus.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa atgādina: “Pie mums jau sen vairs neskaita minūtes, jo par fiksētu maksu mēnesī mēs runājam un sūtam īsziņas, cik vēlamies. Būtu vēlams, ja šādu praksi izdotos ieviest visā Eiropā. Lai to izdarītu, jāpanāk operatoru savstarpējo izmaksu samazināšana, jo par minūtēm, ko norunājam ārzemēs, mājas operatoram ir jāmaksā viesabonēšanas maksa ārzemju operatoram.”

 

UZZIŅA

 Kopš 2007. gada vairumtirdzniecības cenas zvaniem EEZ valstīs samazinātas par 92%.

 Kopš 2009. gada īsziņu (SMS) cenas samazinātas par 92%.

 Datu pārraide tagad ir līdz 96% lētāka salīdzinājumā ar 2012. gadu.

 Laikā no 2008. gada datu pārraides apjoms ir palielinājies vairāk nekā simts reižu.

 

20160913210733_6768

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+