Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. oktobris, 2012
Drukāt

Cik darbavietās strādā mediķi, lai nopelnītu puslīdz pieklājīgu algu?

Foto-LETAFoto-LETA

Māris Pļaviņš, nefrologs: 
”Ja mediķiem būtu iespēja nopelnīt normālu algu vienā darbavietā, tad, protams, nebūtu vajadzības strādāt trijās un četrās darbavietās.

 

Pieņemu pacientus medicīnas sabiedrībā “ARS”, dialīzes centrā “Gaiļezers” un pāris reizes mēnesī dodos strādāt arī uz Jelgavas, Ogres, Alūksnes un Saldus slimnīcām. Ja nepieņemtu slimniekus Alūksnē, viņiem būtu jābrauc uz Valmieras slimnīcu. Savukārt saldeniekiem vajadzētu doties uz Liepāju, jelgavniekiem – uz Rīgu, un tas nekādi neveicinātu speciālista pieejamību pacientam. Patlaban tas notiek pēc ārstniecības iestādes un manas iniciatīvas, jo iestādes, kur strādāju, nevar atļauties nieru speciālistu nodarbināt uz pilnu slodzi. Bet man šķiet, ka šo procesu kaut kādā veidā vajadzētu veicināt arī Veselības ministrijai. Tiesa, ir dīvaini, ka, strādājot augšminētajās iestādēs, es nopelnu vairāk nekā mana profila speciālisti, kas strādā universitātes klīnikā – Stradiņa slimnīcā.

Uz Alūksni izbraucu agri no rīta, atgriežos vēlu vakarā, bet nesūrojos, jo esmu pārliecinājies, ka pacienti mani ļoti gaida, priecājas, ka atbraucis ārsts no Rīgas, un tas man ir gandarījums.”

 

Liene Česle, Limbažu slimnīcas veselības aprūpes vadītāja: “Limbažos 70% ārstu un 30% medicīnas māsu strādā divās darbavietās. Piemēram, kardiologs dodas darbā uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, jo tur trūkst šo speciālistu, anesteziologs pelna maizi pat vairākās ārstniecības ie­stādēs… Arī medicīnas māsas strādā ne tikai Limbažu slimnīcā, bet arī reģionālajos medicīnas centros. Ņem dežūras sestdienās, svētdienās, strādā arī darbdienās gan slimnīcās, gan arī par medicīnas māsām mācību iestādēs.”

 

Pēteris Tomiņš, Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs: “Klīnikā, ko vadu, ir pāris mediķi, kas nestrādā otrajā un trešajā darbavietā. Šeit, piemēram, ir tikai viens ārsts, kuram nav otras darbavietas. Pēc diennakts dežūras mediķim būtu divas diennaktis jāatpūšas, taču, lai nopelnītu algu iztikšanai, viņš pēc dežūras dodas uz nākamo darbavietu. Jāatzīst, ka tas vairs nav algas, bet gan pacientu drošības jautājums. Pie mums ir mediķi, kas strādā arī citās sfērās. Piemēram, sanitārs dodas uz cietumu, kur strādā arī par cietumsargu.”

 

Jānis Anspoks, ģimenes ārsts un narkologs Preiļos: “Ārsti laukos ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, jo katastrofāli trūkst speciālistu. Viņi brauc no vienas slimnīcas uz otru – Preiļiem, Krāslavu, Daugavpili… Rīgā nav tāda medicīnas speciālistu deficīta kā laukos, un esmu novērojis, ka ir daļa ārstu, kas strādā vairākās darbavietās ne jau tādēļ, lai nopelnītu elementāru algu iztikšanai, bet gan ļoti lielu algu, jo ir pierasts lepni dzīvot. Piemēram, mediķim dienā maksā 200 un pat 250 latu, bet viņš vēl meklē otru un trešo darbavietu, jo grib, lai maksā vēl vairāk. Nenoliedzami, alga ir viens no noteicošajiem faktoriem strādāšanai vairākās darbavietās, tomēr laukos vēl svarīgāks ir speciālistu deficīts.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+