Ekonomika
Bizness

Cik godīga ir konkurence publiskajā un privātajā sektorā, atklāj Biznesa indekss0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Lūka

Publiskā un privātā sektora uzņēmumu godīgas konkurences vērtējums ir ļoti slikts vai drīzāk slikts – tā norāda 40,6% uzņēmēju, bet 26,1% konkurences godīgumu vērtē kā drīzāk labu, bet 1,3% – kā ļoti labu.

Lielai daļai uzņēmēju (31,9%) ir grūti atbildēt uz šādu jautājumu, liecina “Turības” Biznesa indeksa dati.

Vispozitīvāk konkurences apstākļus vērtē lielie uzņēmumi, kuros ir 250 un vairāk darbinieki. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -10,5).

Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka publiskā un privātā sektora konkurences godīgumu visaugstāk vērtē Vidzemes reģiona un Rīgas uzņēmēji.

Proti, abos gadījumos 30% norādījuši, ka konkurences apstākļi ir ļoti labi vai drīzāk labi, lai gan lielāks skaits – 38% (gan Rīgā, gan Vidzemē) norādījuši, ka konkurences apstākļi ir drīzāk slikti vai ļoti slikti.

Negatīvāk noskaņoti ir Kurzemes uzņēmēji – 51% norādījis, ka konkurences godīgumu vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu. Viņiem seko Latgales uzņēmēji (48% – ļoti slikts vai drīzāk slikts) un Zemgales uzņēmēji (46% – ļoti slikts vai drīzāk slikts).

Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka vislabāk situāciju vērtē ražošanas nozares pārstāvji – 33% norādījuši, ka publiskā un privātā sektora uzņēmumu godīgas konkurences vērtējums, viņuprāt, ir ļoti labs vai drīzāk labs.

Tirdzniecības nozarē šādu vērtējumu snieguši 27% uzņēmēju, bet būvniecības un pakalpojumu nozarēs – 25%.

Uzņēmēju vērtējums publiskā un privātā sektora konkurencei skaidri parāda, ka vienā laukumā ir dažādi spēles nosacījumi. No kopējā uzņēmumu loka izceļas lielie uzņēmumi, jo tie ir pašpietiekami, savukārt mazie ir vairāk atkarīgi no valsts ierēdņu labvēlības.

“Viens no iemesliem, kādēļ būvniecības sektora uzņēmēji situāciju vērtē sliktāk, ir fakts, ka nozarē ir pietiekami liela ēnu ekonomika un koruptīvie riski,” skaidro biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.
Saistītie raksti

Pētījums veikts no 2018. gada decembra sākuma līdz 2019. gada janvāra beigām, un tajā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. “Turības” Biznesa indekss tika prezentēts arī 2018. gadā.

Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to. Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
VID drīkstēs publiski atklāt informāciju bez uzņēmumu piekrišanas
18 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
LA.LV jūnijā kļuvis par 3. populārāko ziņu portālu latviešu valodā
19 stundas
LE
LETA/BNS
Ekonomika
“Omniva” brīdina par viltus kampaņu klientu datu izkrāpšanai
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nevis “ar masu”, bet ar kvalitāti par pieņemamu cenu.” Liepājā ražo plāksterus NVS “brūcēm”
1 stunda
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Ceturtdien būs vējains un līdz +24 grādiem silts laiks
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail
58 minūtes
LE
LETA
Laukos
Vasaras aveņu raža šogad padevusies laba, ar rudens avenēm – švakāk
48 minūtes
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Drāma pendelēs – “Riga” izstājas no UEFA Čempionu līgas
9 stundas