Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. marts, 2012
Drukāt

Cik ilgi turpināsim Latvijas (uzturēšanās atļauju) pārdošanu?

kokles_leta

Jau gandrīz divus gadus Latvijā ir spēkā Imigrācijas likumā noteiktās normas, kas ļauj ārvalstu “investoram” pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ieguldot vismaz 25 000 vai 100 000 latu Latvijas kapitālsabiedrībās, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 50 000 vai 
100 000 latu vērtībā vai arī veicot finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā.


 

Līdz šim, izmantojot šīs bez īsta pamatojuma ieviestās likuma normas, uzturēšanās atļaujas ir pieprasījuši jau vairāk nekā 2000 ārvalstu pilsoņu, no kuriem apmēram puse nāk no Krievijas. Lai cik nopietns varētu šķist viņu ieguldījums Latvijā, praktiskie ieguvēji ir nekustamo īpašumu tirgotāji, bankas un, protams, paši “investori”. Jau vairākkārt ir notikušas diskusijas par šo normu atcelšanu, taču jo
projām ir aizbildināšanās par it kā neizvērtēto labumu, ko Latvijai dod uzturēšanās atļauju pārdošana. Taču visvairāk šīs normas veicina relatīvi labu nekustamo īpašumu cenu celšanos Latvijā, sevišķi Rīgā un Jūrmalā, padarot tos grūtāk pieejamus Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus tas rada bažas par šī kapitāla iespējamo politisko ietekmi.

 

Latvija pārdod ne jau tikai uzturēšanās atļaujas, bet arī zemi, vērtīgus nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās un kredītiestādēs. Tātad arī pati savu identitāti, jo ar katru iebraucēju samazinās latviešu procentuālais skaits. Lai gan latviešu skaits Latvijā varētu būt procentuāli pieaudzis līdz 62%, etniskais līdzsvars valstī joprojām ir ļoti trausls.

 

To pierāda arī nesenais referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas rosina domāt par to, kādas vēl aktivitātes var tikt vērstas Latvijas virzienā.

Šādu risinājumu kā uzturēšanās atļauju pārdošanu apmaiņā pret “investīcijām” nedrīkstēja pieņemt bez valsts līmenī apstiprinātas migrācijas politikas, kurai pirmām kārtām būtu jābūt vērstai uz pamatnācijas aizsardzību un izbraukušo Latvijas pilsoņu un latviešu ārzemēs atgriešanos. Latvijas apstākļos imigrācija nedrīkst kļūt par veidu, kā risināt valsts ekonomiskās attīstības problēmas. Salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, ar ASV, Kanādu un Austrāliju, ko jau vēsturiski veidojuši imigranti, Latvijai ir pavisam citi valstiskuma pamati. Kā mazai nacionālai valstij Latvijai nav nekādu iespēju vēl vairāk palielināt integrējamo personu skaitu, kamēr lielās valstis, piemēram, Francija, Lielbritānija, Vācija, lai veicinātu ekonomisko attīstību, var atļauties uzņemt visai lielu skaitu imigrantu. Neskatoties uz to, Francijā šobrīd tiek diskutēts par imigrācijas radītajām problēmām. Arī Vācija ir paudusi bažas par neveiksmīgo integrācijas procesu.

Jau pirms diviem gadiem izteicu savu viedokli par migrācijas politiku Latvijā, ka “jebkurš nepārdomāts lēmums var mainīt Latvijas valsts turpmākās pastāvēšanas pamatus”, lūdzot Valsts prezidentam likumu neizsludināt. Aicinu Saeimu steidzami atcelt Imigrācijas likuma normas, kas dod iespēju “investoriem” iegādāties Latvijas uzturēšanās atļaujas. Vēršanās pret minētajām likuma normām nenozīmē vēršanos pret ārvalstu investoriem, bet pret to, ka investoru piesaistīšana šādā veidā kaitē valsts interesēm un var radīt draudus valsts stabilitātei un turpmākai pastāvēšanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+