×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.2°C
Viktors, Nils
Otrdiena, 19. jūnijs, 2018
13. oktobris, 2017
Drukāt

Maksa par siltumu: Vai šajā apkures sezonā pašvaldībās mainās siltumenerģijas tarifi?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Mums tarifs – 49,80 EUR/MWh plus PVN – salīdzinājumā ar pagājušo apkures sezonu nemainās, turklāt tas nav mainījies jau kopš 2009. gada. Šāda noturība bijusi iespējama tāpēc, ka visu laiku domājam, kā saimniekot taupīgāk. Izmantojam vietējo kurināmo – šķeldu, ražojam arī elektrību, ko tērējam gan paši, gan piegādājam “Latvenergo”. Tajā pašā laikā nodrošinām arī sociālo palīdzību, trūcīgās un maznodrošinātās personas saņem dzīvokļa pabalstus.”

 

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mēs savu tarifu – 52 EUR/MWh – esam gatavi samazināt, minimālais, par vienu eiro, maksimālais, par trim eiro, atkarībā no gāzes cenas. Mūsu pieteikums pie Regulatora atrodas jau vairāk nekā gadu, diemžēl mums nesaprotamu iemeslu dēļ viņi, izmantojot visas iespējamās metodes, mūsu jautājumu novilcina.”

 

Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs: “No 1. septembra iedzīvotājiem tarifs samazināts par vairāk nekā eiro, tagad tas ir 60,7 EUR/MWh. Samazinājām siltuma zudumus un nodarbināto skaitu. Tik un tā tarifs vēl ir ļoti augsts, galvenokārt trīs iemeslu dēļ – ir lieli siltuma piegādāšanas attālumi, nav trasēm labvēlīgākā reljefa un joprojām ir lieli siltuma zudumi.”

 

Didzis Zemmers, Limbažu novada domes priekšsēdētājs: “Mums izdevās labs šķeldas iepirkums, siltumtrases esam rekonstruējuši, taču to garums, nelielais patērētāju skaits un divas katlumājas, kas prasa vairāk darbinieku, ir galvenais faktors, kāpēc mums tarifs turas nemainīgi augsts – 56,02 EUR/MWh.”

 

Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Esam gandarīti, ka no 2008. gada zemo tarifu – 37,51 EUR/MWh – esam spējuši noturēt.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vai viņš nelika iedarbināt piekto pantu?

Piektdien, 15.jūnijā, svētku rīkotāji informēja par drošības pasākumiem gaidāmajos XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI Deju svētkos. Papildu finansējums kārtības un drošības uzturēšanai tiekot atvēlēts katros svētkos, un šogad tiem novirzīti 790 750 eiro. No kopējās dotācijas vislielākā daļa – 308 276 eiro – novirzīta Iekšlietu ministrijai.

Svētku laikā darbosies arī Operatīvās vadības grupa, kuras pienākums būs rīkotāja vārdā nodrošināt pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību. Svētku pasākumos iesaistīšot arī Nacionālos bruņotos spēkus, jo, pastāvot aizliegumam par dronu izmantošanu svētku koncertos, armijas speciālistiem atbilstoši likumam būs tiesības lidaparātus neitralizēt vai notriekt.

Vai šogad Jāņu svinēšanai nebūs par maz laika?
Draugiem Facebook Twitter Google+