Latvijā
Sabiedrība

Tiesiskums un šantāža? Goda amats Rīgas pilī. “LA” nedēļas apskats0

FOTO: LETA, kolāža – la.lv

Cilvēks. Ēlerte – goda amatā Rīgas pilī

Kaut gan Sarmīte Ēlerte bija nolēmusi vairāk pievērsties mazdēla audzināšanai, tomēr dzīve iegrozījās tā, ka viņa līdzās jau esošajiem sabiedriskajiem amatiem tikusi vēl pie viena – Ordeņa kapitula kancleres krēsla.

No neoficiāliem avotiem zināms, ka Valsts prezidents ilgi domājis, kamēr apstiprinājis Ordeņa kapitulu un par tā kancleri iecēlis bijušo žurnālisti un kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Faktiski tas noticis pēdējā brīdī, jo, lai izskatītu visus iesniegumus par ordeņu piešķiršanu 18. novembrī, laika palicis pavisam maz. Jāņem vērā, ka pieteiktās personas vētī arī drošības un citas iestādes.

Jau iepriekš sabiedrībā baumoja, ka Egils Levits noteikti atradīs kādu amatu arī savai cīņu biedrenei no Tautas frontes laikiem. Tiesa, tika runāts par ietekmīgāku posteni, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas vadītājas portfeli.

Bet netrūka arī tādu, kas šaubījās par šādu iespēju, redzot, ka Levits uz Rīgas pili aicina personas, kuru politiskajā pagātnē nav tumšu pleķu, tādējādi pasargājot sevi no nevajadzīgiem publiskiem satricinājumiem.

Ēlerte aktīvi darbojās pirms prezidenta vēlēšanām izveidotajā biedrībā “Par izcilu Valsts prezidentu”, vadīja arī diskusijas un zināmā mērā veicināja sabiedrības pozitīvā noskaņojuma veidošanu par Egilu Levitu. Prezidents to ir novērtējis un kā pateicību Ēlertei piešķīris goda amatu.

Ordeņa kapitula kancleres amats nav atalgots. Personai, kas to ieņem, nav pat sava kabineta Rīgas pilī. Ordeņa kapitula sastāvā ir ne tikai kanclers, kuram jābūt apbalvotam ar vismaz vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem, bet arī seši Ordeņa kapitula pārstāvji, kuriem arī ir jābūt šādiem apbalvojumiem.

Visi septiņi kapitula pārstāvji sanāk kopā divreiz gadā, lai izskatītu apmēram 200 iesniegumu par ordeņu piešķiršanu. Balsstiesīgi Ordeņu kapitula sēdēs ir Valsts prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

Pirmais atjaunotās Latvijas VP Ordeņa kapitula kanclers bija vēstnieks Mārtiņš Virsis, pēc tam šajā amatā tika iecelts Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, vēlāk par kancleru kļuva SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde, kā arī bijusī politiķe Karina Pētersone.

Izgāšanās. “Bezkompromisa” tiesiskums un šantāža?

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera (no labās) atbilstības amatam izvērtēšanu rosinājis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Foto: Zane Bitere/LETA

Pagājušajā nedēļā Jaunā konservatīvā partija (JKP) piedzīvoja divus blīkšķīšus – viens no tiem bija saistīts ar ministres Ilgas Šuplinskas iepriekš rosināto Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, otrs – ar ministra Jāņa Bordāna rosināto ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstības amatam izvērtēšanu.

Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai. Viņa arī norādīja, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Komentējot situāciju, Kalnmeiers norādīja, ka tieslietu ministrs ne pārāk orientējas likumos, piebilstot, ka likumu regulējums ģenerālprokurora iecelšanai un atlaišanai Latvijā esot labs, jo pasargā ģenerālprokuroru pret politisku ietekmi. Savukārt Bordāns izteicās, ka viņš šo regulējumu vēlētos mainīt.

Pagājušajā nedēļā bija vēl kāds zīmīgs notikums – Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tika apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Kā apgalvoja Šuplinska, tiesa nav mēģinājusi saprast Muižnieka ievēlēšanas procesu. Izskanēja arī jautājums par ministres demisiju.

Bordāns varēja jaudīgi turpināt darbu, rosinot veikt izmaiņas “ģenerālprokurora regulējumā”, taču viņš izvēlējās izpausties ne tikai ģenerālprokurora (ne)gadījumā, bet arī LU rektora (ne)gadījumā. Bordāns sacīja – ja koalīcijas partneri prasīs Šuplinskas demisiju, esošais Ministru kabinets beigs pastāvēt. Šāda pozīcija vedina uz domām par šantāžu. Tikai jautājums – kā vārdā?

Noslēpums. Pazaudētie derīgie izrakteņi

Valsts kontroles revīzijā atklātais par to, ka Zemkopības ministrija 2018. gada pārskatā nebija uzrādījusi savā atbildībā esošos valstij piederošos derīgos izrakteņus 3,8 miljardu eiro vērtībā, liek uzdot vairākus būtiskus jautājumus.

Kāpēc ministrija savā valdījumā esošās valsts meža zemes, kur atrodas tādi derīgie izrakteņi kā kūdra vai smiltis, apsaimniekošanu jau no 2000. gada nodevusi AS “Latvijas valsts meži”, bet pārskatos tie līdz šim netika norādīti? Vai ministrija 18 gadus to neredzēja?

Izrādās, šie derīgie izrakteņi ministrijas grāmatvedības uzskaitē iekļauti, tikai gatavojot 2018. gada pārskatu un tikai pēc Valsts kontroles konstatējuma, savukārt trīs mēnešus vēlāk ministrija derīgo izrakteņu vērtību samazināja 58 reizes līdz 65,7 miljoniem eiro. Joprojām paliek neatbildēts jautājums, kāds bija iemesls šādai rīcībai. Revidenti jau norāda – pastāv risks, ka valsts nav guvusi atbilstošus ienākumus no šiem aktīviem.

Valsts kontrole ministrijā ir uzsākusi detalizētu revīziju, kuras secinājumi būs pieejami oktobra beigās. Tikmēr pašreizējā ministrijas vadība vaino iepriekšējos ministrus. Rodas jautājums – vai “saimnieks savā zemē”, ZZS pārstāvošais ministrs Jānis Dūklavs un viņa priekšgājēji to neredzēja vai izlikās neredzam?

Aizdomas. Skaidrs, ka nekas nav skaidrs

Aizturēts un pēc divām diennaktīm atbrīvots “Latvijas valsts ceļu” (“LVC”) valdes loceklis Edgars Strods. Viņš atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā (sniedza citām personām – iespējamiem iepirkumu pretendentiem – informāciju par valsts akciju sabiedrības plānotajiem iepirkumiem), par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Apsūdzības daļa, kas skar “LVC”, ir visai izplūdusi. Ko nozīmē “sniedza informāciju”? Kādus papildu datus par lielajiem iepirkumiem vispār iespējams “izpaust”, ja visas ziņas par tiem jau tā ir publiski pieejamas?

Tomēr Satiksmes ministrija un “LVC” vadība reaģējuši maksimāli: aizdomās turētais ir no darba atbrīvots, vistuvākajā laikā tiek sākts iepirkumu procedūru audits un ekspertīze. Par skādi šāda papildu piesardzība (darbietilpīga, dārga un ilga gan tā būs), protams, nenāks.

Bet par pašu Strodu šajā brīdī, šķiet, iederas citāts no garākas sarunas ar bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu (Strods darbu “LVC” valdē sāka viņa laikā): “Zini, ar to Strodu ir tā: neko sliktu pateikt nevaru, gluži otrādi – viņš ir vienīgais ceļu būves speciālists, kas tajā Latvijas ceļu valdē ir (bija).

Ne Lange, ne Lazdovskis no ceļiem (tehniski) neko daudz nesaprot. Strods toties ir bijis strādnieks, tehniķis, tikai vēlāk priekšnieks. Un tas, ko viņam tagad piesien, nav ne kukuļņemšana, ne došana, bet visiem zināmas informācijas izpaušana. Savādi.

Un tam otram aizdomās turētajam (Zeihmanim) ar ceļiem vispār nekāda sakara nav. Var jau būt, ka abu kungu ceļi vai neceļi kaut kā sapinušies. Ja tā – vajag lietu maksimāli ātri atrisināt.”

Mācība. Galvenais ir cilvēks

Valsts kontrole aizvadītajā nedēļā informēja par revīzijās konstatēto: personas zināšanas, digitālās prasmes un fiziskās iespējas bieži vien traucē izteikt gribu saņemt atpakaļ pārmaksātos nodokļus. Saucot lietas īstajos vārdos – ja cilvēks nav informēts, nemāk lietot datoru, ir vecs un slims, viņš valstij nodokļos samaksā lielāku savu ienākumu daļu nekā tie, kas māk un var.

Tā, piemēram, neraugoties uz nodokļu iekasētāju atgādinājumiem, joprojām tūkstotis pensionāru nav saņēmuši nodokļu atvieglojumus par invaliditāti, kas tiem pienākas par 2016. gadu. Katru mēnesi viņu pensija tāpēc samazinājusies par septiņiem eiro. Šie un citi pensionāri pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli varēs atgūt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Taču tie ir seniori, turklāt ar smagām veselības kaitēm, kuru dēļ viņiem piešķirta invaliditāte! Šo cilvēku saskare ar tehnoloģijām visbiežāk ir televizora pults un podziņtelefons. Kur gan viņiem prasmes un zināšanas, lai lietotu VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), kur jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?

Tajā arī strādājošiem un jauniem cilvēkiem bieži ir grūtības visu izdarīt pareizi. 70 tūkstoši cilvēku pērn neatzīmēja savās elektroniskajās algas nodokļu grāmatiņās, ka saņem ienākumus vai strādā vienā darba vietā. Šo cilvēku mēneša ienākumi samazinājās vidēji par 25 eiro tikai tādēļ vien, ka viņi VID EDS nebija ielikuši nepieciešamo atzīmi.

Atgūt pārmaksātos nodokļus nav iespējams bez datora un interneta. Digitālā plaisa, kā tagad moderni dēvē atšķirīgās piekļuves iespējas datortehnoloģijām, Latvijā kļūst arvien plašāka. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju (52%) joprojām trūkst digitālo pamatprasmju (Eiropas Komisijas ziņojums par 2019. gadu). Šajā rādītājā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Latvijā arī 13% cilvēku nekad nav izmantojuši internetu.

Varbūt valsts iestādes varētu beigt savstarpēji mačoties? Ja reiz vienai iestādei, šoreiz Valsts kontrolei, ir prātīgs ieteikums, kā uzlabot nodokļu maksātāju dzīvi, tad otra iestāde, Valsts ieņēmumu dienests, varētu to ņemt vērā.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Ainārs Sauka, Atis Jansons, Sandra Dieziņa, Gundega Skagale

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Policija meklē Salaspils pusē pazudušu liepājnieku 1
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Baltic Restaurants Latvia”: Neiepirkām gaļu no ar salmonellu inficētās partijas
14 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Aizdomās par smaga nozieguma izdarīšanu meklē attēlā redzamo vīrieti 1
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

OZ
Olafs Zvejnieks
Latvijā
“Naudas trūkums budžetā – tā ir standarta situācija.” Saruna ar finanšu ministru 1
13 stundas
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien gaidāms apmācies un mitrs laiks
26 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Kā budžets, tā protesti…
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Dāvinājuma un fiktīvi līgumi – skandālu ēnā noris LFF ārkārtas kongress
36 minūtes
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Kāpēc apstrādes rūpniecība buksē
1 stunda