Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
27. janvāris, 2016
Drukāt

Cīņā ar vīrusiem. Atbilde “LA” lasītājai

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

Kuri ķiploki ir labāki – ziemas vai vasaras, Latvijas vietējie vai no Ķīnas ievestie? Cik daudz ķiploku jāapēd, lai būtu pasargāts no vīrusiem, taču nesabeigtu kuņģi? Anita Rīgā

Atbild farmācijas doktore Vija Eniņa: “Vērtīgo vielu satura ziņā lielas atšķirības starp dažādām ķiploku šķirnēm nav, visi ir vērtīgi. Tomēr vietējie ķiploki, kas auguši vēsākā klimatā, ir nedaudz stiprāki par siltākās zemēs audzētajiem.

Ja jāiet cilvēkos, ķiplokus ieteicams ēst vakarā, tad no rīta aromāts nebūs jūtams. Lai kuņģī nerastos dedzināšana vai citas nepatīkamas sajūtas, smalki sagrieztus ķiplokus iesaka sajaukt ar biezpienu. Biezpienā esošās olbaltumvielas pasargās kuņģa gļotādu no pārmērīga kairinājuma. Pieaugušam cilvēkam dienā pietiks ar pustējkaroti smalki sagrieztu ķiploku, ko sajauc ar vismaz pāris tējkarotēm biezpiena; var pielikt krējumu vai jogurtu. Ja kuņģis neprotestē, var apēst arī vairāk ķiploku. Mazam bērnam dienā pietiks ar vienu nelielu vasaras ķiploka daiviņu. Sasmalcinātus ķiplokus var uzkaisīt arī uz maizes, sviesta vietā uzziežot avokado augļa mīkstumu. Ja ķiplokus pievieno zupai vai citam karstam ēdienam, zudumā ies daļa vērtīgo gaistošo vielu.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+