Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. augusts, 2013
Drukāt

Dabā purvs, bet papīros – aramzeme

Foto-Zanda BirzeFoto-Zanda Birze

Šogad ir stingrākas prasības lauksaim­niecības zemes sakopšanai. Agrāk par apstrādātu uzskatīja arī tādu, ja kopti bija vismaz 30% platības. Šogad jābūt vismaz 70%. Ja zeme nav apstrādāta, jāmaksā divkārt lielāks nekustamā īpašuma nodoklis – 3%, nevis 1,5%. Taču šīs labi domātās izmaiņas var radīt problēmas arī kārtīgiem zemes kopējiem, ja viņiem nav naudas, lai sakārtotu dokumentus.

 

Dabā purvs, bet papīros – aramzeme…

Piemēram, zemes gabals jau sen ir pārpurvojies, tehnika tur iebraukt nespēj. Vai arī akmeņainā pļavā iesējies mežs un izaugusi jaunaudze. Taču dokumentos tā joprojām skaitās lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Un, ja tāds purvs vai jaunaudze nebūs nopļauta, Lauku atbalsta dienests (LAD) to uzskatīs par neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Pašvaldībai nekas cits neatliks, kā aprēķināt divreiz lielāku nekustamā īpašuma nodokli! Kāpēc tā notiks un vai pašvaldības te var ko līdzēt?

Lai noskaidrotu šo jautājumu, informāciju pa kripatiņai nācās vākt no Valsts ieņēmumu dienesta, Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Valsts zemes dienesta (VZD), jo katrs resors pārzina tikai savu lauciņu.

Lieta tāda, ka ziņas par zemes vienībām ņem no Kadastra informācijas sistēmas. Tajā katrai zemes vienībai ir noteikts lietošanas veids atbilstoši klasifikatoram.

Ir šādi zemes lietošanas veidi:

• lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, augļu dārzs, pļava vai ganības);

• mežs;

• krūmājs;

• purvs;

• zeme zem ēkām un pagalmiem;

• zeme zem ceļiem;

• ūdens objektu zeme (zeme zem ūdeņiem, atsevišķi izdalīta zeme zem zivju dīķiem);

• pārējās zemes (smiltāji, lauces, stigas, gravas, kraujas, nogāzes, sēklu plantācijas un pārplūstoši klajumi, kā arī zeme, kuru izmanto derīgo izrakteņu ieguvei).

Ne katru mitru vietu var oficiāli atzīt par purvu. Purvs ir zeme ar pārmitrām, vāji aerētām kūdras augsnēm, kurās koku augstums nepārsniedz 7 metrus un zemsedzē dominē dažādu grīšļu un sfagnu dzimtu sugas.

Arī tad, ja laukā iesējušies daži koki, to vēl nevar atzīt par mežu. Mežs ir zeme, kurā dominē koki visās attīstības stadijās, kuru augstums var sasniegt vismaz 7 metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 % no mežaudzes aizņemtās platības. Toties krūmājs ir zeme, kurā dominē kokaugi (kārkli, krūkļi, sausserži, irbenes, segliņi, korintes, lazdas, paegļi, pīlādži, ievas), kas veido vairākus līdz 6 metriem augstus stumbrus.

Tas teikts 2007. gada 21. augusta Ministru kabineta “Noteikumu par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” Nr. 562 pielikumā.

Lai īpašnieks Kadastra informācijas sistēmā mainītu zemes lietošanas veidu un lauksaimniecības zemi transformētu par purvu, krūmāju vai mežu, viņam jāiziet gara un dārga procedūra.

Lauksaimniecības zemei mainīt lietošanas veidu nav vienkārši arī tādēļ, ka šī ir mūsu nacionālā bagātība un ražošanas līdzeklis, īpašniekam tā jākopj. Ja zemi neappļauj un tā aizaug ar kokiem un krūmiem, vai arī nekopj meliorācijas sistēmas, netīra grāvjus, un zeme pārpurvojas, par to var uzlikt sodu.

 

Lauksaimniecības zemes transformācija

Lai mainītu lauksaimniecības zemes lietošanas veidu, jāievēro arī 2001. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.385 “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība”. Zemes īpašnieks pieteikumu zemes nogabala transformācijai iesniedz LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Šī pārvalde iesnieguma kopijas nosūta arī citām institūcijām, ja nepieciešams to saskaņojums.

Ja lauksaimniecības zemi transformē par meža zemi, nepieciešams Valsts meža dienesta attiecīgās virsmežniecības saskaņojums un vēlāk – tās rak­stisks atzinums, ka mežaudze atbilst ieaudzēšanas kritērijiem.

Īpaši aizsargājamos biotopos zemes transformācija ir aizliegta. Par laimi, dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, zemi neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

Ir vēl virkne gadījumu, kad zemes transformāciju var veikt tikai ar papildu saskaņojumu, un nav garantijas, ka tādu izdosies saņemt. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās zemes transformācijai nepieciešama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piekrišana. Ja grib mainīt meliorētas zemes lietošanas veidu, vajadzīgs LAD atzinums par šīs darbības ietekmi uz piegulošajām meliorētajām platībām. Ja zemes transformācija radīs tiešus zaudējumus pierobežniekam (kaimiņam), nepieciešama viņa rakstveida piekrišana. Un kurš gan piekritīs tam, ka viņam nodarīs skādi?

Teritorijās, kurās zemes transformācija ierobežo servitūtu vai citu apgrūtinājumu izmantošanu, vajadzīga tās valsts institūcijas piekrišana, kura noteikusi šos servitūtus vai apgrūtinājumus.

Visus izdevumus, kas saistīti ar šo atļauju saņemšanu, apmaksā zemes īpašnieks.

 

Trīs nepatīkamas iespējas

Vairākus simtus latu prasa arī mērniecības darbi. Piemēram, zemniekam pieder 10 ha liels lauksaimniecības zemes gabals. Faktiski kādos 4 ha ir izveidojies purvs, tomēr šī platība Kadastra informācijas sistēmā joprojām skaitās lauksaimniecības zeme. Tātad jau šogad zemniekam var uzrēķināt nekustamā īpašuma nodokli dubultā apmērā – kā par neapstrādātu zemi.

Teorētiski ir trīs iespējas – nopļaut purvu (bet tas nav iespējams!); mainīt zemes lietošanas veidu vai arī samierināties un maksāt netaisnīgi aprēķināto dubulto nodokli.

Lai mainītu zemes lietošanas veidu šiem 4 ha purva, tie precīzi jāuzmēra. Īpašniekam jāmeklē mērnieks un jāpasūta situācijas aktualizācijas plāns. Pēc tam to vajadzēs iesniegt Valsts zemes dienestā, lai reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā.

Kaut gan LAD darbinieki uzstāj, ka dubulto nodokli par nekopto zemi nevar saukt par sodu, pēc savas būtības tā tomēr ir soda nauda. Kad var pienākt nepatīkamais rēķins? To jautājām pašvaldībām.

Mālpils novada domes nodokļu administratore Mārīte Nīgrande pastāstīja, ka LAD ziņas par neapstrādātajām zemēm parasti atsūta novembrī. Pašvaldība var izvēlēties – šo zemju īpašniekiem paziņojumu par papildus aprēķināto nodokli sūtīt jau šogad vai arī nākamgad kopā ar 2014. gada nodokļa paziņojumu. Mālpilī to sūta jau tā paša gada decembrī, taču atbilstoši likumam norēķināties var nākamajā gadā četros maksājumos – līdz 31. martam, 15. maijam, 15. augustam un 15. novembrim, vai arī visu summu samaksāt līdz 31. martam.

Arī Mālpilī saskārušies ar to, ka dokumentos ierakstītais zemes lietošanas veids atšķiras no realitātes. Piemēram, ir vietas, kur no zemes izlīdis kaļķakmens, bet dokumentos tā ir aramzeme. Patiesībā to apart nav iespējams, zemniekam atliek tikai nopļaut kā pļavu, lai būtu sakopta.

Tagad likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.1 pants pašvaldībām dod iespējas noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ne tikai maznodrošinātajiem un citām sociāli neaizsargātajām grupām, bet arī, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, palielinātu noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspēju, veicinātu teritorijas attīstību un sakārtošanu.

Diemžēl tiem iedzīvotājiem, kuri nevis negrib, bet gan finansiāli nespēj sakārtot dokumentus atbilstoši lietu patiesajam stāvoklim, var nākties sodu – palielināto nodokļa uzrēķinu – saņemt ne par ko. Piemēram, par nenopļautu purvu… Tikmēr Kadastra informācijas sistēmā turpina glabāties nepareizas ziņas, kuras jau sen neatbilst realitātei.

UZZIŅA

• Pagājušā gada 15. novembrī veikti grozījumi likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta astotajā daļā, un tagad par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi uzskata visu zemes vienības platību, ja vairāk nekā 30 % no tās līdz kārtējā gada 1. septembrim neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, vai to neuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Vienkāršāk sakot – līdz 1. septembrim vismaz 70 % zemes jābūt kaut vai appļautai. Citādi būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis – nevis 1,5 % no kadastrālās vērtības, bet gan 3 %.

• Lai saņemtu platību maksājumus, jāievēro citi termiņi. Pļavām jābūt nopļautām līdz 15. augustam, bet bioloģiski vērtīgiem zālājiem noganītiem vai nopļautiem līdz 15. septembrim. Tas teikts 2012. gada 14. februāra Ministru kabineta “Noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību” Nr. 112.

• Visos gadījumos laukus apseko LAD. Ja īpašumā ir vairākas zemes vienības (zemes gabali), katru vērtē atsevišķi.

Konsultēja Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma formēšanas departamenta Zemes reformas procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+