Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. jūnijs, 2013
Drukāt

Darbdienu no 8. jūlija pirmdienas iesaka pārcelt uz 23. novembra sestdienu

Dziesmu un deju svētku dalībnieki pēc labi padarīta darba pelnījuši vismaz vienu dienu atpūsties. Tā uzskatīja Saeimas deputātu vairākums, vakar pirmajā lasījumā atbalstot ierosinājumu noteikt nākamo dienu pēc svētkiem par brīvdienu visā valstī. 


Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz nākamo darba dienu pēc svētku noslēguma pasākuma noteikt par atpūtas dienu, pārceļot darba dienu uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā. Likuma pārejas noteikumos paredzēts šo normu attiecināt jau uz šogad gaidāmajiem svētkiem, darbdienu pārceļot no pirmdienas, 8. jūlija, uz sestdienu, 23. novembri. Darbdienas aizcelšana uz tik tālu rudeni saistīta ar to, ka jūlijā plānoti daudzi kultūras, atpūtas un sporta pasākumi.

Likumprojekta autori skaidro, ka Dziesmu un deju svētki, kuros šogad paredzēti vairāk nekā 
40 000 dalībnieku, tradicionāli beidzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgst līdz rītam. Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie bieži vien spiesti ņemt apmaksātu vai neapmaksātu atvaļinājumu, kaut arī svētku rīkotāji un Darba devēju konfederācija aicinājusi darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību svētkos.

“Jau sagatavošanās procesā šie dalībnieki izmanto savu atvaļinājumu, lai sagatavotu priekšnesumus. Dalībniekiem svētkos ir ļoti liela slodze, un viņiem svētku svinēšana iespējama tikai pēc noslēguma koncerta oficiālās daļas. Minimums, kā mēs varam pateikties, ir dot iespēju piedalīties tautas sadziedāšanās daļā un neraizēties par to, ka nākamajā dienā jādodas darbā,”

debatēs uzsvēra viens no ierosinājuma autoriem Raivis Dzintars (NA).

Atsevišķi deputāti gan bija skeptiski par ieceri attiecināt šo darba dienas pārcelšanu jau uz šogad paredzētajiem svētkiem. “Dziesmu svētku dalībnieki ir tikai mazāk nekā procents Latvijas iedzīvotāju. Un lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tieši šis lēmums neskar. Tas nav samērīgs, un līdz Dziesmu svētkiem ir palicis mazāk nekā mēnesis. Cilvēkiem ir nozīmētas tiesas sēdes, cilvēki ir pierakstījušies pie ārstiem, uz operācijām, uzņēmēji ir pieteikušies audiencēs, ir norunājuši tikšanās pie valsts institūcijām,” atgādināja deputāts Dzintars Ābiķis. Tomēr balsojumā gandrīz visi klātesošie deputāti atbalstīja darba dienas pārcelšanu, izņemot Dz. Ābiķi un Budžeta komisijas vadītāju Jāni Reiru (abi “Vienotība”). Likumprojektā vēl nepieciešams precizēt pārejas noteikumus, saskaņojot tos ar Darba likuma normām un citiem tiesību aktiem.

XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki Rīgā notiks no šā gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētku izskaņā svētdien, 7. jūlijā, notiks noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, kura izskaņā paredzēta tradicionālā dalībnieku un skatītāju sadziedāšanās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+