Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
16. februāris, 2015
Drukāt

Dārzkopjus nospiež imports (8)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Cenu kritums, nodokļu likmes, kooperācijas trūkums – tās ir tikai dažas no dārzkopju problēmām, sagaidot pavasari.

“Lauku dārzeņiem cenas ir katastrofālas,” tā, atbildot uz “LA” jautājumu par pašreizējo situāciju tirgū, skaidro viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem, ZS “Ezerkauliņi” īpašnieks Kaspars Brunovskis. Tāpēc ražotājiem būtu nepieciešama lielāka sapratne un valsts atbalsts.

Grib zemāku likmi

“Ja paraugās citu Eiropas valstu veikalos, tur 90% ir vietējie produkti un tikai 10% imports, bet pie mums ir otrādi. Vienlaikus Saeimā iecere par samazināto PVN uzreiz tiek noraidīta. Neviens jau neprasa samazināt PVN, bet to pielīdzināt Eiropas normām svaigajai pārtikai, arī dārzeņiem. Un pilnīgi nesaprotami ir atbildīgo personu paziņojumi, ka pelēkā ekonomika ir pelēkā ekonomika un PVN nav pelēkā ekonomika. Vai tad pelēkā ekonomika nav krāpniecība?” jautā K. Brunovskis.

Viņš neizprot aprēķinus, ka, samazinot PVN, budžets zaudēs 190 miljonus eiro jeb 9%. “Gribas jautāt, kurš to ir tik droši aprēķinājis, ka patērētā pārtika veido 2 miljardus eiro gadā. No kurienes šāds cipars? Mēs jau nerunājam par visu, bet tikai par svaigo pārtiku. Jau šobrīd lielu daļu svaigās pārtikas ieved valstī, nenomaksājot PVN. Domāju, ka pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas ieņēmumi budžetā pat nedaudz pieaugtu, nevis samazinātos,” uzskata “Ezerkauliņu” saimnieks. Turklāt ieguvēji būtu visi patērētāji, jo liela daļa iedzīvotāju jau šobrīd vairāk nekā pusi no saviem ienākumiem tērē pārtikai.

Arī ZS “Gundegas” saimnieks Andris Ansis Špats domā, ka PVN likmes samazināšana būtu ļoti svarīgs solis. Viņš gan domā, ka vēl ir risināmas vairākas nozarei nozīmīgas lietas. Proti, Eiropas valstīs trūkst vitamīniem bagātu produktu un šī būtu “lielā iespēja” dārzkopjiem, kas jāizmanto. Tāpat ierēdņiem būtu jācenšas piesaistīt papildu naudu no ES par kultūrām, kas līdz šim nav saņēmušas atbalstu, piemēram, smiltsērkšķiem.

Dārzkopji sola domāt, kā lētāk saražot savu produkciju, lai gan situācija veikalos, kur dažkārt uzcenojums sasniedz pat 300%, neparāda reālo situāciju ar ražotāju cenām. Arī zaļais iepirkums pagaidām nav palīdzējis ražotājiem, un tas nenotikšot, kamēr lielākā daļa būs Lietuvā reģistrētas firmas, un tas atkal saistīts ar PVN jautājumu, piebilst Kaspars Brunovskis.

Bioloģiskās saimniecības “Meldri E. B.” saimnieks Eglons Brūns pārliecināts, ka atbildīgajām institūcijām jāseko tam, lai nenotiktu krāpšanās ar augļu izcelsmi. “Lielveikalos poļu ābolus tirgo par 0,29 eiro, bet Pētertirgū tos pašus vēlāk tirgo par vienu eiro kā vietējos. Tā ir tirgus kropļošana, un tas jābeidz,” uzsver augļkopis.

Asociācijas “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš paredz, ka šopavasar visgrūtāk varētu klāties tieši mazajām saimniecībām, kam trūkst apgrozāmo līdzekļu. Cenas ir par trešdaļu zemākas nekā iepriekš, situāciju ietekmējušas divas nesenās krīzes, kas neļāva nozares uzņēmumiem atgūties. Tiesa, neliels cerību stariņš ir saistītie maksājumi, ko jaunajā plānošanas periodā dārzkopji un augļkopji saņems pirmoreiz.

Jauni izaicinājumi

Lai arī nozare kļuvusi par vienu no efektīvākajām, vēl joprojām vērojams liels roku darbs, īpaši ražas novākšanā, tāpat jādomā par kooperāciju un izmaksu samazināšanu, to piektdien notikušajā dārzkopju konferencē uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua. Lieli izaicinājumi sagaidāmi zinātniskajiem institūtiem, ko skar reorganizācijas process, tapēc jau šobrīd zinātniekiem nepieciešams dot nozares pasūtījumu.

Labā ziņa – Eiropas Komisija apstiprinājusi Lauku attīstības programmu, līdz ar to tiek dota zaļā gaisma projektu iesniegšanai. To, ka uzņēmēji bijuši gana “drosmīgi” un vēlme attīstīties ir liela, apliecina tas, ka, iesniedzot projektus 1. kārtā investīciju pasākumos, to visu apstiprināšanai jau pietrūkst 22 miljonu eiro. Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas, Zemgalē finansējuma pietrūkst lielajām saimniecībām, bet Austrumlatgalē – tieši mazajām saimniecībām.

Jaunajā periodā arī dārzkopjus sagaida vairāki jaunumi. Proti, pirmo reizi nozares uzņēmumi varēs saņemt saistīto atbalstu par ražošanu – augļiem tas plānots 126 eiro/ha, bet dārzeņiem – 302 eiro/ha. Lai šo atbalstu saņemtu, jābūt vismaz 1 ha konkrētās kultūras platību. Ja konkrētu kultūru platības būs mazākas, tad tās varēs deklarēt ar vienu īpašu kodu, bet ar nosacījumu – ja zemniekam aramzemes platības nepārsniedz 10 ha.

Dārzkopjus skars vēl vairāki jaunumi, tostarp ieviešot zaļināšanas pasākumus. Mazajiem lauksaimniekiem būs arī jāizvēlas, vai saņemt reizi gadā vienreizēju maksājumu 500 eiro apjomā vai arī pildīt zaļināšanas prasības un saņemt dažādus maksājumus. Šādu lēmumu varēs pieņemt tikai vienu reizi plānošanas periodā.

ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa atgādina, ka nozares uzņēmumi var piedalīties tā sauktajā zaļajā iepirkumā, kas dod priekšroku vietējiem ražojumiem. Tiesa, tad jāizpilda kāda no prasībām – vai nu bioloģiskās lauksaimniecības, vai nacionālās kvalitātes shēmas. Tāpat iepirkumu veicēji var pieprasīt ievērot sezonālo kalendāru, kas tapis sadarbībā ar nozares asociācijām.

Svarīgi arī iesaistīties kooperācijā. Šobrīd tikai 5% no augļu un dārzeņu uzņēmumiem iesaistījušies kādā no ražotāju organizācijām, kooperatīviem vai ražotāju grupām – no aptuveni 2000 saimniecībām, kas apsaimnieko vairāk nekā 1 ha, tikai 113, un tas ir krietni par maz. Populāra ir skolas augļu programma, taču R. Krieviņa mudina dārzkopjus dažādot sortimentu, lai nebūtu tik liela vienveidība piedāvājumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. plus ar visam sankcijam pret Krieviju–viss eiropas tirgus parpalikums gazisies iksha baltijas tirgu

  2. Dārzeņus un zemenes audzēju jau gadus 20, bet pēdējos gadus platības samazinās, jo ar katru gadu paliek grūtāka realizācija. Aizvien vairāk uzdarbojas tirgotāji, kuri dārzeņus un ogas ieved no citām valstīm un tirgo importēto kā vietējo un valsts nesaņem ne centu nodokļos. Tā nakts tirgū puse preces ir no Polijas, kuru uzpircēji tālāk tirgo kā vietējo.Dīvaini ir tas, ka VID rīkotajās pārbaudēs šie importētāji laicīgi pazūd no tirgus jau pirms pārbaudes. Un tad nedod Dievs kādam vietējam trūkst kāda izziņa. Arī cenu aptaujās pašvaldības saraksta nolikumus, kuri neveicina vietējās produkcijas iepirkumu.

  3. Ja imports dod lētāku preci man kā patērētājam, tad pirkšu to. Vietējo es un vairums NEVAR atļauties. Nevajag būt tik alkatīgiem.

    • Lēti pirktais nelegālais imports nemaz nav tik lēts. Šī prece ir lēta tāpēc ka par to nemaksā nodokļus Valsts nesaņem naudu, kura nepieciešama veselības aprūpei, izglītībai, socialai aprūpei u.t.t..

  4. Nesaprotu, kā var tik stulbi muldēt par PVN samazināšanu pārtikai un iespējamiem ieguvumiem. Nebūs ieguvumu ne ražotājiem, ne pircējiem, jo lielveikali vienkārši palielinās savus ienākumus! PVN var samazināt tad, ja valsts regulē ekonomiku un nosaka maksimālo tirgošanas piecenojuma procentu. Ja tas nenotiek, PVN samazināšana ir lielveikalu lobēšana. Špatam, Brunovskim un raksta autorei vajadzētu smadzenes pakustināt.

  5. Apbrīnoju dārzniekus, ka viņiem vēl pietiek spēka cīnīties ar lēto importu. vai tiešām vairs valstī nevienam nav daļas kas notiek ar mūsu ražotājiem?

  6. par šo jau runā gadiem, nu nav nekādas kārtības ar to importu

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+