Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. decembris, 2013
Drukāt

Daudz Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par maz paļaujas uz ticību (4)

Vasilevskis_9398

XIX gadsimtā tapušais kokgriezums “Dieva jērs” pēc restaurācijas Trešajā adventes svētdienā atgriezies savā vietā uz Gudenieku baznīcas centrālā altāra.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 46% respondentu uzskata, ka cilvēki par daudz paļaujas uz zinātni un par maz uz ticību, atklāj “Eurobarometer 79” aptaujas rezultāti.

Aptauja veikta, lai noskaidrotu Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju attieksmi pret zinātni un tehnoloģijām.

25% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ne piekrīt, ne nepiekrīt apgalvojumam, ka cilvēki par daudz paļaujas uz zinātni un par maz uz ticību, savukārt 22% respondentu šim apgalvojumam nepiekrīt.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas neinformēti par zinātnes un tehnoloģiju izstrādēm. To atzinuši 65% aptaujāto, tomēr lielāko daļu – 52% – aptaujāto interesē zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi.

Pilsoņiem jābūt tikai informētiem par lēmumu pieņemšanu šajā jomā, uzskata 43% intervēto, bet 29% aptaujāto pauž, ka ar pilsoņiem būtu jākonsultējas un būtu jāņem vērā viņu viedoklis lēmumu pieņemšanā.

Visvairāk respondentu domā, ka zinātnieki, kas strādā augstskolās vai valsts laboratorijās, ir viskompetentākie, lai izskaidrotu, kādu ietekmi zinātnes un tehnoloģiju jauninājumi atstās uz sabiedrību. Par to ir pārliecināti 65% aptaujāto. 31% respondentu uzskata, ka to varētu darīt zinātnieki, kas strādā privātajās laboratorijās, savukārt 24% intervēto lēš, ka televīzijas žurnālisti ir pietiekami kompetenti, lai to skaidrotu.

Pēc aptaujāto domām, nekompetentākie ir rakstnieki un inteliģences pārstāvji, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un valdības pārstāvji.
“Eirobarometra” 2013.gada pavasara standarta apsekojums veikts tiešo interviju veidā laikposmā no 2013.gada 26.aprīļa līdz 29.maijam. Kopumā ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs tika aptaujāti 26 563 cilvēki, bet Latvijā – 1006 cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Lai saprastu tās lietas, sāku iet baznīcā, bet dziļu iztirzājumu reliģijai arī tur neradu. Iesaku palasīt bībeles skaidrojumus grāmatā “Laikmetu ILgas” G. Vaita

  2. KAS IR DIEVS ???

    • Neviens patiesiibaa nezina, kas ir Dievs, kaut arii visas religjijas (Gandriiz visas) apgalvo, ka to zina. Bet es nezinu nevienu zinaatnieku, kas sevi sauc par ateistu.

  3. Es kā zinātnieks varu atklāt to, ko reti kurš nespeciālists nojauš – NEVIENS PASAULĒ līdz galam nesaprot, kas no zinātnes viedokļa ir tādi “pašsaprotami” jēdzieni kā masa, spēks un enerģija. Neviens nezina, kādēļ Zeme mūs pievelk. Neviens līdz galam nezina, kas tas tāds ir elektrības “kungs un ķeizars” – elektrons. Kas attiecas uz gaismas pamatelementu – fotonu, tad Einšteins atzinās, ka pēc 50 gadu pētījumiem viņam ir tikpet maza sajēga par fotonu kā zinātnieka karjeras sākumā. Mūsu nezināšanas uzskaitījumu var pēc patikas turpināt.
    Tie, kas plātās, ka zinātne zina visu – piemēram, to, ka Dieva nav – visbiežāk ir prasti zinātnes analfabēti.

Draugiem Facebook Twitter Google+