Daugavpilī atklāta reta augu suga – šaurlapu grīslis 0
Daugavpils Universitātes pētnieki atklājuši Baltijas valstīm jaunu augu sugu – šaurlapu grīsli (Carex Stenophylla), liecina informācija universitātes mājaslapā.
Turpinot Latvijas floras izpēti, ik pa laikam botāniķiem gadās uziet kādu Latvijā ļoti retu augu. Ņemot vērā teju vai 250 gadus ilgo Latvijas floras izpētes vēsturi un relatīvi labi izpētīto teritoriju, katras jaunas augu sugas atklāšana uzskatāma par īpašu notikumu. Par tādu uzskatāma arī Latvijas un Baltijas valstīm jaunās augu sugas šaurlapu grīšļa “atrašana”.
Nelielais, līdz 10 centimetriem augstais augs, Daugavpils pilsētas teritorijā atrasts jau 2011. gada vasarā. Tā kā suga Latvijā ir nepazīstama un ir ļoti līdzīga agrajam grīslim, zemajam grīslim un vēl citām neliela izmēra sausu vietu grīšļu sugām, Latvijā to precīzi noteikt bija problemātiski.
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projektā “Pārrobežu daba” notikušās ekspertu tikšanās laikā šo herbāriju noteica baltkrievu kolēģi no Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Minskas eksperimentālas botānikas institūta. Kā skaidroja Baltkrievijas botāniķis Arkādijs Skuratovičs, arī Baltkrievijā šī grīšļu suga atrasta vienu reizi Minskas apkārtnē.
Šaurlapu grīšļa pamata areāls ir sausi, atklāti biotopi Centrālajā un Dienvideiropā. Tuvākās agrāk zināmās atradnes – Čehija, Ungārija, Ukrainai un Krievijas centrālā un dienvidu daļa.
Universitātē atzīmē, ka var diskutēt par šaurlapu grīšļa atradnes izcelsmes veidu – vai tā ir dabiska un līdz ar to būtu iekļaujama aizsargājamo augu sarakstā, vai arī cilvēka nejauši ievazāta. Tomēr vairāku stepju augu sugu, tostarp ozollapu embotiņa, zemā grīšļa, zilganās brūnkātes, garkausa vairodzenes, atrašana Daugavpils apkārtnē varētu liecināt par šī auga atradnes dabisko izcelsmi.
