Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. augusts, 2015
Drukāt

Daugavpils apkaimē masveidā savairojušos tīkllapseņu dēļ izzāģē skuju kokus

LETALETA

Daugavpils apkaimē masveidā savairojušos tīkllapseņu dēļ izzāģē skuju kokus, aģentūrai BNS sacīja mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Agnis Šmits.

“Jūnijā, kā bija prognozēts, tur spietoja vājprātā, tiešām daudz! Arī sadēja [olas] un apēda [skujas]. Tur atsevišķi koki joprojām turpina kalst, īpaši vecie – 140 gadīgās priedes. Tās kalst un tiek zāģētas, lai nesavairotos sekundārie kaitēkļi. (..) Izplatība ir vairāk nekā 200 hektāru, un tas ir diezgan nopietni. Arī pieguļošanās audzēs ir atsevišķi koki, kur var redzēt pazīmes,” klāstīja Šmits.

Pēc viņa teiktā – ja nākamgad tīkllapseņu kaitējums būs mazāks, koki varēs paspēt atkopties, bet ja tas būs tādā pašā apmērā kā šogad – kokiem būs pārāk liela slodze un tie būs jāizcērt pavisam. “Šogad tur ir ļoti traki. (..) Rudenī atkal skatīsimies, tad jau varēsim redzēt, kā būs nākošajā gadā. Vai tur būs iespēja audzēm atkopties vai nē, jo tā savairošanās var ilgt ļoti ilgus gadus. Ļoti liela daļa populācijas iepauzē un nekad nevar paredzēt, cik liela būs tā daļa, kas lidos vai gulēs. Šobrīd apakšā joprojām guļ ļoti liels kvantums – vairāk nekā 200 nimfu uz vienu kvadrātmetru,” sacīja Šmits.

Pēc viņa teiktā, patlaban arī kokiem nekā īsti palīdzēt nevar. “Putnu būri ir izlikti, tas šajā brīdī ir vienīgais, ko varam darīt. Svarīgākais ir izvākt svaigi kaltušos kokus, lai sekundārie kaitēkļi nevairotos, jo sakņu trupe un lūkšņgrauži kokus piebeidz pavisam,” piebilda “Silava” pētnieks.

Vienlaikus pētnieks atzīmēja, ka tīkllapsenes izplatība ir ļoti lokāla un plašumā neiet. “Citur vispār nav, tikai Daugavpils mežu pieguļošajās audzēs. Pabraucot kilometru nost vispār nevar konstatēt šo kaitēkli,” sacīja Šmits.

Runājot par citiem Latvijas reģioniem, pētnieks atzīmēja, ka Dundagas un Kolkas apkārtnē savairojusies priežu rūsganā zāģlapsene. Tās nodarītais kaitējums kokiem nav pārāk būtisks, taču plašāks nekā Daugavpilī. Vienlaikus pētnieks arī prognozēja, ka savairošanās varētu plesties plašumā, jo tur kaitēkļiem ir maza dabisko ienaidnieku ietekme.

Tostarp Šķēdes apkārtnē pavasarī tika novērots ozolu tinējs. Šis kaitēklis gan pamanāms bijis tikai jūnijā – kāpuru savairošanās laikā – un pēc to iekūņošanās koki spēja ļoti ātri atjaunot vainagu.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir viens no lielākajiem mežzinātnes pētnieciskajiem centriem valstī. Tā mērķi ir meža ekosistēmu un to komponentu izpēte, kā arī rekomendāciju izstrādāšana nenoplicinošas meža apsaimniekošanas nodrošināšanai, meža resursu un produktu racionālai un efektīvai izmantošanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+