Pasaulē
Eiropa

Dažādas vīzijas breksita sarunās 0


Britānijas delegācijas vadītājs Deivids Deiviss (no kreisās) paziņojis, ka viņa komanda ir gatava virzīt uz priekšu tehniskās diskusijas par visiem jautājumiem, bet ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, kurš sarunās pārstāv 27 ES dalībvalstis, paudis vēlmi detalizēti uzzināt, ko Apvienotā Karaliste grib panākt breksita sarunās no politiskā viedokļa.
Britānijas delegācijas vadītājs Deivids Deiviss (no kreisās) paziņojis, ka viņa komanda ir gatava virzīt uz priekšu tehniskās diskusijas par visiem jautājumiem, bet ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, kurš sarunās pārstāv 27 ES dalībvalstis, paudis vēlmi detalizēti uzzināt, ko Apvienotā Karaliste grib panākt breksita sarunās no politiskā viedokļa.
Foto – AFP/LETA

Vakar Briselē atsākās sarunas starp Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes delegācijām par noteikumiem Britānijas izstājai no ES, iezīmējoties atšķirīgam redzējumam par abu pušu attiecībām nākotnē.

 

Briti atloka piedurknes

Britānijas delegācijas vadītājs Deivids Deiviss paziņojis, ka viņa komanda ir “gatava ar atlocītām piedurknēm ķerties pie darba, lai virzītu uz priekšu tehniskās diskusijas par visiem jautājumiem”. Deiviss atkārtoti aicinājis abas puses apliecināt sarunās “elastību un izdomu, lai risinātu jautājumus, par kuriem ir vienošanās, atmezglotu jomas, kurās ir domstarpības, virzītos uz priekšu un panāktu savstarpēji izdevīgu breksita darījumu”.

ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, kurš sarunās pārstāv 27 ES dalībvalstis, izteicies, ka gribētu “detalizēti uzzināt, ko Apvienotā Karaliste grib panākt breksita sarunās no politiskā viedokļa”. “Tehniskie jautājumi nevar apsteigt politiskos risinājumus,” raksta izdevums “EUobserver”, atsaucoties uz avotu ES diplomātiskajās aprindās. ES amatpersonas uzskata, ka ir pāragri apspriest tehniskus risinājumus par nākotnes robežu starp Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes daļa, un Īriju, kas paliek ES dalībvalsts. Pirms nedēļas publiskotajā dokumentā Apvienotā Karaliste aicina, lai robeža starp Ziemeļīriju un Īriju būtu “pēc iespējas viegli šķērsojama”. ES amatpersonu ieskatā, britu puses sagatavotajā dokumentā ir “daudz maģisku priekšstatu par to, kā neredzama robeža varētu darboties nākotnē”.

Līdz ar Ziemeļīrijas jautājumu paredzēts apspriest, kā Apvienotā Karaliste pārtrauks sadarbību ar Eiropas ieguldījumu banku (EIB), kur tā ir viena no četriem lielākajiem akcionāriem. EIB ir izsniegusi aizdevumus, kam ir dalībvalstu garantijas, kas ir spēkā ilgāk nekā līdz 2019. gada martam, kad paredzēta Apvienotās Karalistes formāla izstāšanās no ES.

 

Starp cieto un mīksto breksitu

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas līdz šim nav ticis apspriests, ir Britānijas izstāšanās rēķins. Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons nomainījis aso retoriku pret Briseli un paziņojis, ka “briti ir likumpaklausīgi un rēķinus maksājoši cilvēki”. “Mēs nomaksāsim breksita rēķinu tādā apmērā, kādu uzskatīsim par atbilstošu,” teica Džonsons. “Viņi (ES amatpersonas) grib mūs sagriezt šķēlītēs kā desu, rēķinam arvien pieaugot,” savu neapmierinātību ar sarunu gaitu intervijā izdevumam “Politico” izteica kāds britu delegācijas dalībnieks. Viņš gan bija optimistiski noskaņots, ka oktobrī paredzētā ES virsotņu apspriede varētu lemt par tālāko virzību breksita sarunās. Pretējs noskaņojums esot Barnjē komandā, kur pieaugot šaubas, vai sarunās izdosies panākt pietiekamu progresu līdz ES samitam 19. un 20. oktobrī.

Oktobra sākumā notiks Britānijā valdošās Konservatīvās partijas konference, kur premjerministrei Terēzai Mejai būs jāapliecina spējas arī turpmāk vadīt partiju un saglabāt premjeres amatu pēc neveiksmes parlamenta vēlēšanās jūnijā. Konservatīvo partijā nav vienotības par premjerministres Mejas aizstāvēto cieto breksitu, kas gan pēdējās dienās ieplaisājis, Mejai pieļaujot, ka Eiropas Tiesa varētu saglabāt zināmas pilnvaras Apvienotajā Karalistē arī pēc breksita. Analītiķi atzīmē, ka nav izslēgta diskusija par premjeres nomaiņu vai pat ārkārtas parlamenta vēlēšanu rīkošanu. Opozīcijā esošā Leiboristu partija, kas par spīti drūmajām prognozēm guva labus panākumus parlamenta vēlēšanās, paziņojusi, ka iestājas par tā dēvēto mīksto breksitu, kas paredz pārejas posmu attiecībās ar ES arī pēc Britānijas izstāšanās 2019. gada martā.

LA.lv
LE
LETA
Pasaulē
Sadursmē ar tankkuģi iesaistītā Norvēģijas fregate gandrīz pilnībā nogrimusi
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ukrainā gandrīz 100 cilvēki atbrīvoti no vergu darba
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
ASV draud apturēt “North Stream 2”
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
Laukos.lv
Laukos
Gada darījums: “Bergvik Skog” par 324 miljoniem eiro pārdevis 111 100 ha Latvijas meža
4 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
Štrombergs liek punktu sportista karjerai
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Rinkēvičs: Ministriju līmenī ir atšķirīga gatavība “Brexit”
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Otrdienas vakarā Rīgā izveidojušies ievērojami sastrēgumi
8 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Vekseļa lieta: no bijušā Lielvārdes mēra Āboliņa tiesā piedzen 600 000 eiro
4 stundas