”Latvijā ir radikāli jāmaina ekonomika un politiskās varas struktūra. Ja netiks veiktas izmaiņas Latvijas augstākajos likumdošanas aktos, tad var aizmirst par jebkādām citām reformām,” intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja 27.martā dibinātās biedrības “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas “BDO Invest Rīga” vadītājs Andris Deniņš.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Lasīt citas ziņas

“Latvijā ir jābūt stingrai varas vertikālei, prezidentam ir jāieceļ Ministru kabinets un jāprasa personīgā atbildība no katra ministra par izpildāmajiem uzdevumiem. Šajā sistēmā nevar būt vieta saduļķotajām politiskajām intrigām, kuras nedod nekādu rezultātu un arī visu 20 neatkarības gadu garumā nav devušas rezultātu,” uzskata Deniņš.

Jautāts, vai, viņaprāt, Latvijā jāveido prezidentāla republika ar plašām prezidenta pilnvarām, Deniņš sacīja, ka tā tas ir.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

“Es neesmu politiķis, bet esmu runājis gan ar Aivaru Endziņu, gan citiem juristiem, un arī viņi piekrīt, ka šādas izmaiņas ir vajadzīgas. Ja nemainīsies politiskās virsbūves likumi, tad arī nekas cits nav iespējams. Ir taču jāsaprot, ka nevar uz premjera amatu pretendēt cilvēks, kuram vispār nav nekādas izglītības, nekādas pieredzes, bet politiskās partijas šādus kandidātus izvirza. Acīmredzot kādam tas ir izdevīgi, lai pēc tam varētu manipulēt. Tā nedrīkst būt,” uzsvēra Deniņš.

Viņš piebilda, ka tad, ja ir ievēlēts prezidents, tad visas pilnvaras jānodod šim cilvēkam – gan reprezentatīvās funkcijas, gan izpildvaras funkcijas, piemēram, valdības vadīšana.

Jautāts, vai Ministru prezidenta amats šajā modelī nav paredzēts, Deniņš skaidroja, ka ir dažādi risinājumi, piemēram, ASV prezidents pilda arī premjera funkcijas, tā ir arī dažās citās valstīs. Savukārt Francijā ir gan prezidents, gan premjers, taču krietni augstākas pilnvaras ir prezidentam.

“Apzinos, ka tad, ja šeit nebūs stingras rokas, stingras pārvaldes un varas vertikāles, arī nebūs nekādu citu izmaiņu. Tad visas duļķainās partiju lietas, kuras, godīgi sakot, tautai ir “piegriezušās”, varētu pazust un politiskie ūdeņi kļūtu tīri,” sacīja Deniņš.

Vaicāts, vai viņš pats mērķē uz prezidenta amatu, Deniņš sacīja, ka, pirmkārt, prezidents ir jāievēl tautai, nevis Saeimai.

“Otrkārt, ja būs tāda nepieciešamība, domāšu par šādu soli un, iespējams, varētu kandidēt uz prezidenta amatu. Politikai ir dažādi veidi. Šādam solim es varētu piekrist tikai tad, ja tiek veiktas izmaiņas prezidenta pilnvaru ziņā. Tikai tādā gadījumā, citādi tas ir bezjēdzīgi. Latvija nespēs atkopties, ja nebūs koncentrētas gribas, izpildes un atbildības,” uzsvēra Deniņš.