Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Deputāti negrib «noīsināties»

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāti atbalsta Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājumu sākt diskusiju par jauna valsts pārvaldības modeļa izveidi, bet ieceri samazināt parlamentāriešu skaitu vērtē skeptiski. 


Jau ziņots, ka Valsts prezidents pēc tikšanās ar Saeimā pārstāvētajām partijām izsūtījis politiķiem vēstuli, kurā cita starpā aicina veidot izlēmīgu un atbildīgu valsts pārvaldību. Darbs pie jauna valsts pārvaldības modeļa esot jāsāk nekavējoties, lai to varētu vismaz daļēji iedzīvināt jau tuvākajās vēlēšanās.

Vakar LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš paskaidroja, ka lūgšot ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis Latvijai būtu piemērotāks. Prezidents arī sacīja, ka parlamentārā sistēma valstī varētu saglabāties, bet neizslēdza deputātu skaita samazināšanu, saistot to ar iedzīvotāju skaitu, piemēram, uz 2,5 miljoniem iedzīvotāju būtu 100 deputāti, bet, ja iedzīvotāju skaits samazinās līdz diviem miljoniem – 80 deputāti. Aptaujātie parlamenta pārstāvji gan šādu ieceri vērtēja skeptiski. Daži pat sprieda, ka prezidents vienkārši centies gūt lētu popularitāti.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) norādīja, ka, pēc tautas skaitīšanas datiem, 1920. gadā Latvijā dzīvoja aptuveni viens miljons 600 tūkstoši cilvēku, bet 1925. gadā – aptuveni 1,8 miljoni. “Tātad valsts dibināšanas un Satversmes pieņemšanas laikā šeit bija pat mazāk iedzīvotāju nekā šobrīd,” uzsvēra spīkere.

 

Āboltiņa piekrīt Bērziņam, ka, meklējot labākos valsts attīstības ceļus, iespējams diskutēt gan par pārvaldības sistēmu, gan par valsts pamatiem. Turklāt šāda iecere sabiedrības vidū, visticamāk, būšot populāra. Tomēr viņa pauda šaubas, ka deputātu skaita mainīšana nesīs kādu ieguldījumu valsts attīstības veicināšanā.

 

Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers pauda bažas par prezidenta pausto vēlmi veicināt “atbildības uzņemšanos šaurākam lokam”. “Pavisam nesen mums bija laiki, kad visu Latvijā noteica trīs politiķi. Vai tas ir tas modelis, pie kā mēs gribam atgriezties? Es domāju, ka atbildība jāuzņemas visām partijām un valdībai jāuzņemas atbildība par pārvaldības kvalitāti,” uzsvēra V. Zatlers. Arī jautājums par deputātu skaitu neesot nekas jauns un priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tiekoties ar iedzīvotājiem, eksprezidentam uz to esot nācies atbildēt ne reizi vien. Šajās reizēs viņš atgādināja, ka Igaunijā, kas mums ir priekšā gan cīņā ar korupciju, gan konkurētspējas rādītājos, gan valsts tēla veidošanā un citās jomās, uz nedaudz vairāk kā vienu miljonu iedzīvotāju ir 101 deputāts. “Turklāt deputātu skaits ir daļa no valsts iekārtas pamatiem, ko nevajadzētu padarīt par maināmu lielumu. Tādā gadījumā nav izslēgts, ka kāda partija, lai vairotu savu politisko ietekmi, veicinās cilvēku masveida izceļošanu vai, tieši otrādi, ārzemnieku imigrāciju,” brīdināja V. Zatlers. Viņš gan piekrīt prezidentam, ka pārvaldības reformas ir jāturpina. Taču ne vairs kā automātiska griešana, bet starpministriju sadarbības veicināšana.

“Cilvēkam pirms kļūšanas par prezidentu bija iespēja pasēdēt Saeimā, un viņš ļoti labi saprot parlamenta darba specifiku. Ceru, ka viņš varēs piedāvāt konkrētu deputātu skaita samazināšanas modeli un pamatot, ko no tā iegūs iedzīvotāji,” piesardzīgi optimistisks bija Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (“SC”).

 

Tomēr, viņaprāt, vislielākās problēmas esot izpildvarā, jo tā sauktās strukturālās reformas reāli nav notikušas un par spīti “noīsināšanas”.

 

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka prezidents patiesībā pat nav domājis samazināt deputātu skaitu, bet šo izteikumu “no viņa izvilkuši žurnālisti”. “Taču kopumā doma par valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu ir ļoti pareiza, jo šobrīd rodas iespaids, ka valdošā koalīcija tikai klausās un izpilda, ko saka Briselē,” uzskata ZZS līderis.

Vispozitīvāk ideju par deputātu skaita samazināšanu vērtēja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņaprāt, par to varētu runāt tad, kad pienāks brīdis palielināt deputātu algas. Tautas kalpu skaita samazināšana ļautu šo palielinājumu veikt, nemainot atalgojuma fondu. Taču daudz svarīgāk, pēc E. Cilinska domām, ir dot jaunu stimulu valsts pārvaldei.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+