Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. marts, 2013
Drukāt

Deputāti spriedīs par pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu

Foto-LETAFoto-LETA

Pirmdien, 25.martā, notiks Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde par pašreizējo situāciju pedagogu darba samaksas reformas īstenošanā, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.

Uz sēdi uzaicināti izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ineta Tamane un Latvijas Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks.

Kā ziņots, LIZDA padome nākamnedēļ tiksies ar Ķīli, lai runātu par sadarbības memoranda nepildīšanu. Pēc šīs sarunas arodbiedrība lems par tālāko rīcību, neizslēdzot arī ministra demisijas pieprasīšanu.

Kā aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, arodbiedrības padome vēlas uzklausīt ministra viedokli par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apņemšanos nepieprasīt papildu valsts finansējumu sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, ko apliecinot LIZDA rīcībā nonākusī Ķīļa parakstītā vēstule finanšu ministram Andrim Vilkam (V).

Grigorjevs norādīja, ka patlaban LIZDA vadība konsultējas ar arodorganizācijām un padomes sēdē pēc ministra viedokļa uzklausīšanas lems par atbilstošām izglītības un zinātnes darbinieku interešu aizstāvības aktivitātēm, neizslēdzot ministra demisijas pieprasīšanu. Paralēli LIZDA sākusi sarunas ar Ministru prezidenta biroju par LIZDA pārstāvju drīzu tikšanos ar premjerministru Valdi Dombrovski (V).

“Esam problēmu jūrā – šobrīd nenotiek efektīvs sociālais dialogs par nozarei svarīgiem jautājumiem, ministrijas paspārnē veidoto darba grupu darbs nav rezultatīvs un trūkst informācijas, kā arī ministrija gausi veic likumdošanas izstrādi – esam uz to norādījuši jau iepriekš, bet Sadarbības memorandā iekļauto punktu klaju nepildīšanu mēs vairs nepieļausim,” uzsver Mikiško.

Grigorjevs klāsta, ka, pērn 4.jūlijā noslēdzot Sadarbības memorandu, ministrs apņēmies kopā izstrādāt pedagogu motivācijas programmu, kurai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā bija jāstājas spēkā no šī gada 1.janvāra, taču programmas izstrādes laiks pārlikts jau divas reizes, bet uz LIZDA priekšlikumiem atbildes no ministrijas nav. Tāpat no 1.janvāra bijis jānodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa no valsts budžeta.

“Papildu finansējuma nepieprasīšana no valsts budžeta 2013., 2014.-2016.gadam apdraud arī pāreju uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu, kā arī mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu. Līdz šim ir izstrādāts arī jauns Sadarbības memorands augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, par ko ministrijas darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, bet dokuments aizvien netiek virzīts uz parakstīšanu, nemaz nerunājot par tajā plānoto papildu finansējumu nozarei,” akcentē LIZDA.

Ķīļa demisijas pieprasījumam nav pamata, aģentūrai LETA pauda ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.

Blačforda norādīja, ka sadarbības memoranda izpilde ir visu trīs to parakstījušo pušu – IZM, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), LIZDA – darbs un atbildība. Viņa akcentē, ka memoranda prioritāšu – pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas – izstrāde notiek.

“Vienošanās par programmas pasākumiem līdz šim nav panākta, jo programmas izstrādē IZM stingri turas pie memorandā iestrādātā pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes sasaistes principa, taču LIZDA joprojām akcentē tikai mehāniskas atalgojuma paaugstināšanas aspektu. Sarunas turpinās, risinājuma rašanai ir laiks līdz jūnija sākumam, kad valdībā plānota jauno politikas iniciatīvu izskatīšana,” sacīja Blačforda.

Tikmēr ministrs izsaka bažas par demisijas instrumenta patiesās jēgas zaudēšanu. “Diemžēl, jo biežāk organizācijas svaidīsies ar demisijas pieprasījumiem, jo lielāka būs šī instrumenta jēgas devalvācija,” uzskata ministrs. Ķīlis gan akcentē, ka IZM pieredzē ir iespēja atjaunot konstruktīvu sadarbību pat tad, ja organizācijas ir pieprasījušas ministra demisiju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+