×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.7°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
2. marts, 2018
Drukāt

Agris Liepiņš: Dižie slotaskāta operatori (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Latvijā aizvien uzstājīgāk tiek runāts par nepieciešamību ievest darbaspēku. Ekonomikas ministrija ir sastādījusi to speciālistu sarakstu, kuri Latvijas tautsaimniecībai tuvākā laikā būs nepieciešami. Runa, protams, ir tikai un vienīgi par augstas raudzes speciālistiem, kurus mūsu zemē ar uguni nesameklēt. Saraksts sanācis gana garš, tajā iekļautas 237 profesijas – gan zinātnieki, gan ķīmiķi, matemātiķi, apstrādes rūpniecības speciālisti, elektrotehnikas un būvniecības speciālisti, zvejas kuģu vadības speciālisti un vēl, un vēl. Vieglāk būtu sastādīt sarakstu, kurās nozarēs speciālisti nav nepieciešami. Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas daiļdarbu, kļūst skaidrs, ka Latvijā speciālistu nav vispār, mūsu dievzemītē mīt vien mazkvalificēts darbaspēks. Nav mums augstskolu, kuras sagatavotu inženierus un būvniekus, nav ķīmijas fakultātes, nav fizikas un matemātikas fakultātes, nav jūrskolas, nekā mums nav. Visticamāk, nav augstākās izglītības iestāžu vispār, ja reiz 237 profesiju speciālisti ar augstāko izglītību jādzenā pa pasauli un jāved šurp.

Brauks viņi no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Uzbekistānas, varbūt pa kādam īpašam speciālistam no Vjetnamas, jo tiem mēs spēsim samaksāt. Tā arī vieglāk, ar vācieti mūsu vietējam mazkvalificētajam darbaspēkam būs grūti sazināties, traucēs valodas barjera. Ar speciālistu no Baltkrievijas vai Krievijas pavisam cita lieta. Lai tendence būtu pavisam skaidra, minēšu statistikas datus – pagājušajā gadā visvairāk viesstrādnieku ar darba atļaujām, tātad legāli uzaicinātie, ieradušies no Ukrainas. Interesanta ir “Liepājas metalurga” likvidatora atziņa – ja arī notiktu brīnums un uzrastos investors, kurš spētu atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību, darbaspēks vienalga būtu jāieved no ārvalstīm. Kur palika pašu speciālisti? Tādu nebija, aizbrauca peļņā vai vienkārši izkūpēja kā dūmi, īstas skaidrības nav. Skaidrs ir viens – darbaspēks jāieved! No kura reģiona jāieved, arī ir skaidrs.

Tā nu samierinājos ar likteni, ka nākamos simt gadus latviešu tautai bez saulītes vakarā nāksies strādāt ārzemju speciālistu vadībā, līdz plašsaziņas līdzekļos izlasīju Latvijas Restorānu biedrības izmisuma brēcienu. Izrādās, ka restorānus apkalpojošā personāla vidū jau daudzus gadus ir hronisks darbaspēka trūkums. Tik liels, ka apdraud restorānu pastāvēšanu. Tāpēc Latvijas Restorānu biedrība aicina Ekonomikas ministriju un atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju steidzami veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā. Atvieglojumi darbaspēka piesaistē jāparedz ne vien speciālistiem, bet arī mazāk kvalificētam darbaspēkam – pavāriem un pavisam mazkvalificētam darbaspēkam – virtuves darbiniekiem. Tāda esot skaudrā Latvijas ekonomikas realitāte. Visi aizbraukuši, visvairāk tieši mazkvalificētais darbaspēks. Ar šausmām sapratu, ka Latvijā vairs nav nedz speciālistu ar augstāko izglītību, nedz mazkvalificētā darbaspēka. Ne mēs mākam vadīt, ne aiz sevis traukus nomazgāt.

Visās šajās gaudās ne ar vārdiņu netiek pieminēta tautiešu atpakaļaicināšana. Gan jau paši sabrauks uz Dziesmu svētkiem. Vienu nedēļu padziedās un dosies atpakaļ uz Anglijas, Vācijas vai Norvēģijas ražotnēm. Lai viņiem veicas, vismaz būsim apskatījuši, ka ir vēl pie labas veselības.

Pirms pāris gadiem palīdzēju draugiem dabūt gotiņu pie sajēgas. Brūnaļa dzemdībās samocījās, gulēja apātiski uz kūts betona grīdas un necēlās kājās. Izmēģinājāmies visādi – likām dēli zem vēdera un cēlām, vilkām ar virvi, stūmām, nekādā jēgā. Gotiņa bija zaudējusi dzīvotgribu, necīnījās vairs un dzisa mūsu acu priekšā. Veca sieviņa ieteica – aizvelciet viņu līdz durvīm, sajutusi zemi zem kājām, brūnaļa sasparosies. Izvilkām ragaini svaigā gaisā. Aizelsušies atsēdāmies pie kūts stūra, lai uz kreņķiem iebaudītu ko stiprāku. Trauks nebija ne pusē, kad saimniece priecīgi iesaucās – Gamma piecēlās! Toreiz nodomāju – ja reiz govs, sajutusi savu dzimto zemi zem kājām, varēja piecelties, kāpēc mēs, latvieši, to nevaram? Mēs varam!

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Trāpīgs raksts, lienošā okupācija turpinās

  2. grafists. 3. marts, 2018 18:18
    Atbildēt

    Eto zakonomernij itog vashego pravlenija! V postolah, zato svobodnije! Svobodnije ot vsego!!!

    Vcjo na oborot- poka zdec ti i tvoji covki, takov rezultat zkonomernij!

  3. Toreiz nodomāju – ja reiz govs, sajutusi savu dzimto zemi zem kājām, varēja piecelties, kāpēc mēs, latvieši, to nevaram? Mēs varam!
    ===========================
    Labs raksts, pamaigi ironisks, bet patiess un aktuāls! Un mēs – latvieši esam vienmēr varējuši un varēsim piecelties, bet tieši to jau nevēlas naidnieku iefiltrētie latviski runājošie atkritumi, sabāzti un salīduši dažādos valsts amatos! Un to pretlatviskā darbība tiek viltīgām, arī zemiskām metodēm panākta un īstenota. Šiem aktīvajiem latviešu tautas nodevējiem, apzinātiem kaitniekiem tiek doti pārdomāti uzdevumi, tie tiek bagātīgi algoti par to, lai uz Latviju vilktu visādas svešo masas, pirmkārt krieviski runājošus un kirilicā domājošus, bet galvenais šo nodevēju uzdevums ir nepieļaut latviešu cilvēku atgriešanos dzimtenē. Lai to ikdienas smagajās problēmās iedzītā nedomajošākā un vienaldzīgākā latviešu tautas daļa viņu nelietības nemanītu, tiek lietoti skaļi reklāmraksti ar aicinājumiem tautiešiem atgriezties, bet protams, bez jebkādas reālas motivācijas un pamatotības. Visa reemigrācijas muldoņa ir tukšu frāžu malšana un skaļi, melīgi pseidopatriotiski aicinājumi atgriezties, neko loģisku nesolot un neko negarantējot “ļoti gaidītajiem” atbraucējiem. Bet toties svešajiem speciālistiem tiek solīta “debesumanna”, izaugsmes perspektīvas un labas algas. Savukārt, mūsu pilsoņiem tiek jau ikdienas ‘pilināts” galvās dažādos medijos par darbaspēka trūkumu, par tāpēc steidzamo un lielo nepieciešamību pēc ārvalstu darbaspēka un visās it nozarēs!
    Patiesībā, godīgiem pilsoņiem ir jāveido policijā, tiesās, prokuratūrās īpašas tribunāla tipa vienības, šo nodevēju un maskēto “zaļo vīriņu” izķeršanai un tiesāšanai! Un mums visiem kopā ir aktīvi jāprotestē pret šādu melīgu un nepatiesu reemigrāciju, pret noziedzīgajiem nodokļiem un latviešus iznīcinošo demogrāfijas krīzes padziļināšanu tās novēršanas vietā!

  4. MĪlīši izlasiet grāmatu.”Ekonomiskās slepkavas grēksūdze” tad daudz kas būs skaidrs kur mūs ved.

  5. Eto zakonomernij itog vashego pravlenija! V postolah, zato svobodnije! Svobodnije ot vsego!!!

  6. Malacis! Labāk vairs nevar pateikt.

  7. Pārāk precīzi trāpīts

  8. “Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..) Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru.”
    Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli (1927), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)

  9. Kas piesaista tautu pie savas zemes? Nu,protams,tā ir dzimtenes mīlestība.Latviešiem eksperiments ar pusgadsimta ilgu mērķtiecīgu etnisku sajaukšanu var beigties gauži bēdīgi.Nevar pateikt,cik ilgi var noturēt valsti,turpinot atšķaidīt pamatnāciju un ,paļaujoties uz citu tautu bruņotiem spēkiem.Neviļus nāk prātā joks par kara pieteikumu un tūlītēju padošanos rūpīgi izvēlētai valstij,sak,nāciet un okupējiet,mēs lūdzam.

    • Atšķaidīšana par ļaunu nenāk, tas labi gēniem. Tieši vāciešu, krievu, poļu asiņu piejaukums
      dod to letiņu dzīvīgumu, to saku es, būdams pēc tautības baltkrievs.

      Svarīgāk ir visus, kuri šeit dzīvo vai ierodas, zem Latvijas karoga. Lūk, kur uzdevums politiķiem. Ar to viņiem reizēm baigi švaki sanāk.

  10. kāpēc mēs, latvieši, to nevaram? Mēs varam! Tur jau ir tā lieta,ka mēs varam,bet mūsu gnīdas(deputāti)nevar.Sev algas un visādas privilēģijas gan prot sagādāt.Cūkas ne deputāti.

    • katrai tautai tāda vara, kādu pelnījusi. Tātad mums kkas sevī arī jāmaina,
      piemēram, jāmet pie malas kūtrums. Jābūt aktīvākiem.

  11. Un viestrādniekiem samaksāt par 20 procentiem vairāk varam samaksat bet vietējiem nevar atļauties pat mazāk…esu viens no tiem nepieciešamajiem speciālistiem kuram pat minimālo maksāt neviens nevarot atļauties lai nebankrotētu tāpēc vajag viestrādnieku kuram ar likumu jāmaksā par 20 procentiem vairāk…. . Ekanomikas ministrijā acīm redzot nesaprot kad tauta arī māk rēķināt un izrēķinājusi kad ar tādu algu galus nevar savilkt mēneša beigās….

  12. Man darbā katru rītu jāklausās priekšnieka-uzņēmēja vaimanas par to, ka viņam bizness nevedas, nodokļi traucē, valsts traucē, kaut gan paskatoties, redzams, ka priekšnieks māju ceļ, mašīnas maina kā zeķes, regulāri braukā ārzemju ceļojumos. Bļin, man gan par 430 euro lielu algu ir laba dzīve. Nav jādomā uz kurieni braukt atpūsties, kādu mašīnu pirkt un kur celt jauno pirtiņu. Jaunie neviens uz šo darbu nenak, ja arī atnāk, noturas pāris mēnešus, jo nepieciešamas specifiskas zināšanas, ko nevar apgūt tik īsā brīdī. Kad vienreiz šie nagu maucēji uzņēmēji sapratīs, ka labs darbinieks ir vērtība, kad sāks izturēties kā pret līdzīgiem, tad arī cilvēki nebēgs prom uz ārzemēm, kur par tikpat sliktu attieksmi maksā piecreiz vairāk.

  13. “Skaidrs ir viens – darbaspēks jāieved! No kura reģiona jāieved, arī ir skaidrs.” Tā ir valsts politika.

  14. Lielisks raksts.

  15. Pēdējā un arī citas rindkopas ir izcilas.

  16. Paldies par domas skaidrību.Kaut ko tik sakarīgu reti gadās lasīt ar slotaskātu domāšanu apveltīto pārvaldītāju valstī.

  17. Es arī varu paceltu galvu domāt, ka mana alga 16 000 un vairāl mēnesī ir godam nopelnīta ! Jums jāsaprot, ka tautas likumiska izdzīšana ekonomiskajā trimdā un tautas skaita samazināšana tepat Latvijā, kā arī ekonomikas un Latvijas īpašumu nodošana sveštautiešu rokās, ir grūts un atbildīgs darbs ! Būs jāprasa algas pielikums ! Savādāk atkal iešu dekrētā.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+