Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. marts, 2012
Drukāt

Djukovs un Simindejs nebrauks

lidostaa_leta

Pagājšnedēļ izplatījās ziņa, ka t. s. melnajā jeb Latvijai nevēlamo personu sarakstā ievesti A. Djukovs un V. Simindejs no Maskavas. Abi skaitās dažādu Maskavas fondu vēsturnieki un ir izpaudušies kā mūsu valstij naidīgi darboņi – kaut gan ne tik redzami kā N. Naročņickaja, T. Polozkova vai V. Demurins no vēsturnieku un krievu diplomātu aprindām.

 

Tomēr Djukova un Simindeja publiskās izpausmes bijušas gana netīras. Jau kopš padomju laikiem Krievijā funkcionē dažādi fondi, biedrības, komitejas un pat ziņu aģentūras, kuru piesegā darbojas propagandas iestādes impēriski šoviniskas ideoloģijas izplatīšanai ārpus Krievijas dzīvojošu krievu ietekmēšanai. Arī to krievu ietekmēšanai, kas apmetušies Krievijai tuvīnās valstīs, arī Latvijā. Djukovs un Simindejs savās aktivitātēs, īpaši braucienos uz Rīgu, veic informatoru un instruktāžas pienākumus vietējiem aktīvistiem. Tie savukārt braukā uz Maskavas propagandas pasākumiem, kārto organizatoriskās lietas, reklamē savus izdevumus atbilstošās Maskavas profesionālās aprindās. Maskavas un citu Krievijas pilsētu izdevniecības laiž klajā desmitiem melīgu propagandas izdevumu par Baltijas valstu vēsturi un dzīvi tajās.

Kā piemēru var minēt izdevumu “Latvijas vēsture: no Krievijas impērijas līdz PSRS”. Tā sarakstīta pēc oficiāla Krievijas institūta un Djukova vadīta fonda pasūtījuma un pēc satura atgādina staļinisma laika produktus. Tādus produktus ražo un izplata ārpus Krievijas dzīvojošu tautiešu idejiskai apstrādei un viņu prātu sagrozīšanai. Tādus var iegādāties arī Rīgā krievu grāmatu veikalos.

Nav šaubu, ka Djukova un Simindeja propagandiski melīgo ceļojumu limitēšana ir pilnīgi pamatota, un tāda droši vien jāpraktizē arī pret citiem lektoriem no Maskavas, kurus uzaicina vietējie aktīvisti un aktīvistes. Tomēr abi kungi ir tikai ceļojoši aģenti.

 

Lielās propagandas produkti top augstākās sfērās. Tur rosās, piemēram, profesore Natālija Naročņickaja, īpaši ieredzēta un lutināta persona, fondu vadītāja, speciālā pētniecības institūta vadītāja Parīzē, bijusī dāma diplomāte ANO aparātā. Uzturējusies arī Rīgā, lai atbalstītu Ždanoku.

 

N. Naročņickaja īpaši zīmējas ar negrozāmi naidīgu attieksmi pret Latvijas valsti. Rīgas krievvalodīgās avīzes publicējušas N. Naročnickajas “mācības”, ka Latvija 1918. gadā ir nelikumīgi veidota, ka Latvija esot Krievijas impērijas teritorija, ka V. Ļeņinam-Uļjanovam neesot bijušas tiesības atzīt Latvijas neatkarību un 1920. gada Miera līgums nav atzīstams. Par Latvijas okupāciju runājot, pēc Naročņickajas loģikas, Staļins esot tikai atguvis zaudēto Krievijas impērijas teritoriju. Tieši no Naročņickajas un viņas skolnieku, ieskaitot Djukovu un Simindeju, sētās propagandas aug impēriskās teritorijas atkalapvienošanas un lielkrievu šovinisma kājas un – alkas pēc impēriskās valsts valodas ieviešanas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+