Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
29. februāris, 2016
Drukāt

Anda Līce: Brīvības pieminekli ne viens vien izmanto kā tribīni 
savu sīko ambīciju apmierināšanai (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien ir grūti iedomāties, ko 1945. gada 18. novembrī Beļģijas teritorijā ierīkotajā Zedelgemas (Cēdelheimas) karagūstekņu nometnē (kurā tagad ir 150 ha liels Beļģijas nacionālais dabas liegums) Brīvības pieminekļa atveida atklāšanas brīdī juta tolaik tur ieslodzītie latviešu leģionāri. No aizmirstības izceltie vēstures stāsti šodien ir vajadzīgi, lai mēs sajustu notikumu elpu, kurai ir tik maz kopīga ar maijpuķīšu smaržu. Lai mēs neaizrautos ar savas tautas zākāšanu un lai saprastu, ko mūsu priekšgājējiem nozīmēja Brīvības piemineklis, kuru šodien ne viens vien naski izmanto kā tribīni savu sīko ambīciju apmierināšanai. Ievērojamais angļu vēsturnieks Tonijs Džads grāmatā “Pārvērtēšana” – esejās par pagājušo gadsimtu – saka: “Ar katru aizritošo gadu katram no mums paliek arvien mazāk kopīga ar laikabiedru pasaulēm, kuru daudzums strauji pieaug (nemaz nerunājot par mūsu priekšteču pasaulēm).”

Neizstāstītu vēstures stāstu joprojām ir ļoti daudz. Ar Okupācijas muzeja, “Daugavas vanagu” un Zedelgemas vēsturnieka Pola Deni kopējiem pūliņiem uzņemtā dokumentālā filma “Zedelgema” (režisors Andrejs Feldmanis) par angļu gūstā nokļuvušajiem 11 727 leģionāriem (no tiem 700 kara invalīdi, to skaitā 30 neredzīgie) tagad ir pieejama interesentiem. Ar televīzijas starpniecību tā ir jāparāda daudz plašākai auditorijai. Uzņemšanas laikā vēl dzīvo nometnes iemītnieku atmiņas šim stāstam piešķīrušas to īstenības garšu, kuru citādi būtu grūti iegūt. Tolaik nometnes inspicētājus, bet mūs pārsteidz šodien gūstekņu dzīvotalkas, spēja tik pretdabiskā vidē ar avīžu un žurnālu drukāšanu, pašdarbības teātri, muzicēšanu un citām radošām izpausmēm uzturēt sevī dzīvu mazo Latviju un cerību par atgriešanos lielajā. Viens no vīriem, kuram bija noņemta kāja līdz pat ceļgalam, no malkas pagalēm izgatavoja sev kājas protēzi! Likvidējoties gūstekņu nometnei, kapteinis Stīvens, atvadoties no gūstekņiem, teicis: “Ieslēdziet vienu letiņu tukšā barakā pliku, un pēc nedēļas viņš nāks ārā pilnīgi apģērbts, ar hūti galvā un koferi pie rokas.”

Tieši Zedelgemas nometnē nodibinājās “Daugavas vanagu” organizācija, kurai pateicoties vēlāk izdevās saglabāt neskaitāmas vēstures liecības. Gūstekņi nometnē ieradās ar Latvijas valsts karogu greznotā vilcienā un tieši tāpat pēc astoņiem mēnešiem devās no tās projām. Neticami, bet 18. novembrī – “manas dzimtenes svētākā dienā” (Nikolaja Ločmana dzejoļa rinda) ar dzeloņstiep­lēm apjoztā sprostā viņi stāvēja pie Brīvības pieminekļa atveida, kas mēneša laikā (!) bija izgatavots no nometnes teritorijā atrastiem gluži neiedomājamiem materiāliem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kā zombēts zakupastala.

  2. Baltu tautas savu brīvību pazaudēja ļaujot savu ticību, kas sakņojās no kosmiskā visuma līdz kokam godināšanā, aizstāt ar jezuītu to Kungu. Godināja arī sava Dieva dēlu Jānīti. Ne velti to centā izskaust marksisti. Kad tauta novēršas no sava Dieva, tā izzūd. Kristietība Eiropā gadsimtu gaitā civilizējās līdz tagad pat tā tiek ārdīta.

  3. “Šodien ir grūti iedomāties,…..”
    ================================================================
    Vajag palasīt aizbraukušo atmiņu stāstus, tad arī pašreizējo aizbraucēju (vidēji 15 000 ikgadu) jušanos varēs labāk saprats:” Skujas un mirušas cerības māmuļa varoņiem kaisa,/ Pasaule, gavilēm dimdinot, Latvijai kapenes taisa.” A.Eglītis, 1946.

  4. Par svētvietām runājot, sevišķi vēl, ja akcentējiet savu ticību, tad skatieties, vai nenonākat ar to pretrunās – ka nesākat pielūgt kā elku. Kādreiz bij svētās birzes, tagad šis elks var būt arī piemineklis. Tikai viens ir slavas cienīgs un no viņa viss nāk un tapis radīts. Jā, tas ir brīvības simbols, to ļaužu, kas cīnījās par neatkarību piemiņas zīme, bet ne fetišs.
    Vērotājam – šeit drīzāk ne tik daudz jārunā, bet jāuztaisa viena kārtīga filma. Par kureliešiem viena jau ir.

  5. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Mūsu tagadējā valdība ir tik toleranta, uzmanīga, demokrātiska, ka kļūst nelabi!
    Tautas varoņgars ir jāpopularizē pie katras izdevības, ir reiz jāuzraksta un JĀMĀCA PAREIZĀ vēsture! Saprotu, ka katram tā ir sava, taču ir jābūt Latvijas vēstures VALSTS variantam un to ir jāmāca VISĀS mācību iestādēs Latvijā, arī tajās, kas mācās svešās valodās un par svešu naudu.
    Brīvības piemineklis ir VISAS latviešu tautas celts! To nedrīkst uzticēt ”multikulturālās” Rīgas kungiem! Sen vajadzēja pieņemt Brīvības pieminekļa likumu, noteikt tā piederību tautas svētvietai un izstrādāt speciālu aizsargātas teritorijas statusu ar stingriem apmeklēšanas noteikumiem un uzvedības normām. Te nedrīkst rīkot nekādus sveštautiešu bļaustīšanās čempionātus un maskarādes! Jebkura pasākuma atļauju drīkstētu izsniegt tikai speciāla Brīvības pieminekļa komiteja. Pilsētas varai būtu piešķirtas ekskluzīvas tiesības uzturēt nevainojamu sabiedrisko kārtību, bet viss pārējais būtu šīs komitejas ziņā.

  6. Nekad ne televizijā ne kino tautai nerādīs 11727 sagūstīto leģionāru patiesos likteņus, viņu pārdzīvoto un cerības ,jo tas nav mūsu pašu vēlēto priekšstāvju un viņu ārvalstu padomdevēju interesēs. Labāk lai skatās murga- ,,ugunsgrēka,, nākošās 1000 sērijas.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+