Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
18. jūnijs, 2015
Drukāt

Anda Līce: Dzīve vulkānu pasaulē (1)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Es skatos satriecošus dokumentālos kadrus par vulkāniem – skaistums mijas ar šausmām, cilvēka nevarība dabas spēka priekšā ar neticamu drosmi, kas paaudžu paaudzēm ļauj dzīvot šim spēkam blakus, celt mājas un uz vulkāniskajiem pelniem stādīt dārzus un audzēt maizi. Islande un daudzas valstis atrodas no kara darbības it kā drošā zonā, toties zem tām vārda tiešā nozīmē vārās lava. Kā viņi spēj mierīgi naktīs gulēt, es domāju. Bet kā tad to spējam mēs, ja mums tepat blakus, dažu simtu kilometru attālumā Krievija regulāri rīko militārās mācības un mēs no vēstures zinām, ar ko tas kādā brīdī var beigties? Arī Latvija dzīvo blakus vulkānam. Ir grūti izprast to cilvēku domu gājienu, kas sevi šeit uzskata par diskriminētiem, atbalsta kaimiņvalsts agresiju Ukrainā un cer uz pievienošanos Krievijai un atbrīvošanu. Jautājums, no kā – no drošības, no izteikšanās brīvības, no tā, kas viņiem tagad pieder? Neviens cilvēks pie pilna prāta nevar ilgoties pēc savas dzīves izpostīšanas.

Katrai valstij ir savi vulkāni gan blakus, gan iekšienē – tautas apziņā. Un, ja tos prasmīgi darbina, kā tas notika Hitlera Vācijā, Staļina Padomju Savienībā un tagad notiek arī Krievijā, neapmierināto enerģija kāpj augšup un laužas uz āru. Jautājums tikai, uz kuru pusi to pavērš. Krievijas cerība ir zinātniskajās un citu intelektuāļu aprindās notiekošie protesti pret tautas stulbināšanu un atdzimstošo totalitārismu. Es ar patiesu cieņu klausos tos Krievijas cilvēkus, kuri uzdrošinās teikt patiesību par norisēm savā valstī. Latvijas plašsaziņas līdzekļiem būtu daudz biežāk jādod vārds tieši viņiem, lai viņi kliedē mūsmāju krievu mītus par viņu etnisko dzimteni, no kuras daudzi šodien bēg projām, arī uz Latviju.

Lielos vulkānus zina visa pasaule, taču mums visapkārt paceļas arī mazie gan apklusušie, gan darbīgie vulkāniņi, kuru izvirdumus ir diezgan grūti paredzēt. Cilvēki meklē veidus, kā no izvirdumiem pasargāties. Ne vienmēr iespējams no nedrošās vietas pārcelties uz dzīvi tālāk. Ģimenē vārds “tālāk” nozīmē šķiršanos, darbavietā – darba uzteikšanu vai, ja vien iespējams, nemiera cēlāja pārcelšanu uz citu vietu. Ja runa, piemēram, ir par Saeimu, tad labākais veids, kā atbrīvoties no valsts ārdītājiem, ir vēlēšanas. Taču pirms tam ir jātiek galā ar savā apziņā gruzdošo – jābeidz vulkānu barot, piemetot dažādu kurināmo – aizvainojumu, aplamu pašnovērtējumu un paštaisnumu. No tā visa kaut ko katrs var atrast arī sevī. Ir jāmācās kļūt drosmīgam to ieraudzīt un pazīt, jo lielās uzvaras nav iespējamas bez mazajām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Visā šajā postā ļoti liela loma ir tieši bijušajam PCTVL- Ždanokai, Plineram, Giļmanam, Ciļēvičam, Gapoņenko, Lindermanim, Girsam, Osipovam un vēl veselai varzai.. Viņi bija tie , kuri klauvēja un paģērēja pie Krievijas valdības, prezidenta aparāta un prezidenta, ka jāaizstāv krievi aiz robežām.. Tā izsita ukazus,, naidu pret bijušām republikām. Mēs izauklējām bezcermonu cilvēkus, nekauņas. Un turpinam runāt par kaut kādām cilvēktiesībām, Latvijā sēt naidu starp krieviem pret latviešiem.. Tai pašā laikā netiek ievērotas cilvēktiesības latviešiem un Latbvijas patriotiem. Mēs nevaram dzīvot mierīgu dzīvi, jāklaiusās šajos melos.. Uz ielas par melošanu unapvainošanu dod pa purnu! bet DP pacieš šādu nekaunību! Ļauj ņirgāties par un pret pašiem! Tie nav vīri……Šejienes krievi nezin, ka Groznijā nežēlīgais trieciens tika dots pret daudzdz;īvokļu mājām, kurās pārsvarā dzīvoja krievi. Tika nobendēti bez kakoi razborki.. Arī Latvijā trieciens tiks dots pret lielajām pilsētām, dzīvojamiem masīviem, kur , kā zināms dzīvo 80% krievalodīgie. Karam vajadzīga KVANTUMS!

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemeļkoreju nevar apturēt

Visas pasaules politiķu uzmanības lokā šonedēļ atkal nonākusi Ziemeļkoreja saistībā ar tās radītajiem kodoldraudiem. Ziemeļkoreja pagājšpiektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Raķete nolidoja 3700 km, kas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos. ANO Drošības padome stingri nosodīja šo “augsti provokatīvo” soli. Taču Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt “reālu spēku līdzsvaru” ar ASV. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+