Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2012
Drukāt

Dzīvoklis un īrnieki

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Dzīvoju pašvaldības mājā. Esmu 80 gadus veca un slimīga, dēls ir otrās grupas invalīds. Griezos dzīvokļu daļā ar lūgumu, lai meita vai mazmeita pie manis varētu deklarēt dzīvesvietu. Atbildēja, ka meita var, bet tikai uz vienu gadu. Un kur pēc tam? Ja es nomirstu, mans dēls nav spējīgs dzīvot viens pats. Kādi būtu varianti?
 Ženija Rīgā

 

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvojamo telpu uzskaites un īres līgumu nodaļas vadītāja Ilona Gurtlava atgādina, ka saskaņā ar “Dzīvesvietas deklarēšanas likuma” 2. panta otro daļu dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības. Minētā likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, par to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tiesiskās attiecības, kuras izriet no dzīvojamās telpas īres līguma, ko slēdz izīrētājs (valsts, pašvaldības institūcija, juridiska persona vai fiziska persona) un īrnieks (fiziska persona), un kuras paredz dzīvojamās telpas nodošanu īrnieka turējumā un lietojumā, regulē likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

Likuma 9. pants precizē ģimenes locekļu un citu personu iemitināšanu pie īrnieka, kur pirmajā daļā noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojama telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Tātad uz pilngadīgiem bērniem attiecas nosacījums: kuriem nav savas ģimenes, bet, ja ir mazmeita, tad skaitās arī ģimene.

Likuma 9. panta piektā daļa savukārt nosaka, ka citas (pirmajā daļā neminētās) personas iemitināšanai īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja un īrnieka piekrišana. Tātad likuma “Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē meita ar mazmeitu nevar būt jūsu ģimenes locekles.

Citu iemitināto personu tiesības un pienākumi izīrētajā dzīvojamā telpā ietverti likuma 10. panta trešajā daļā, kur noteikts, ka tās patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka likums “Par dzīvojamo telpu īri” un attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums.

Ja jūsu dēls paliek viens, viņam ir tiesības vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespējas palīdzēt, nodrošinot ar kādu no sociālajiem pakalpojumiem – mājas aprūpi vai arī ilgstošu aprūpi un rehabilitāciju sociālās aprūpes iestādē. Vienlaikus atgādinām, ka likuma 28.6 panta pirmā daļa nosaka: ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo šā likuma 9. panta piektajā daļā minētās personas, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ja īrējat pašvaldības dzīvokli un vēlaties iekļaut īres līgumā citas personas, jums kopā ar tām (pilngadīgajām) atbilstoša iesnieguma iesniegšanai jāierodas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridisko konsultāciju nodaļā, kas atrodas Brīvības ielā 49/53, Rīgā, 501. un 503. kabinetā (5. stāvā, tālr. 67012509, 67105321), līdzi ņemot personas apliecinošus dokumentus.

Juridisko konsultāciju nodaļas darba laiks: pirmdienās no plkst. 8.30 līdz 18.00; otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00; piektdienās no plkst. 8.00 līdz 16.00.

Jautājumu izskatīs speciāli izveidota patstāvīga koleģiāla institūcija – Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija. Tā pieņem lēmumu atļaut vai neatļaut citām personām deklarēties uz gadu. Tāpēc arī saņēmāt atbildi, ka jūsu meita varētu deklarēties īrētajā dzīvoklī, bet tikai uz gadu.

Pēc šī termiņa beigām varat prasīt termiņa pagarinājumu, norādot konkrētus iemeslus, kāpēc tas vajadzīgs, piemēram, nepieciešamību nodrošināt aprūpi, un tad šo lūgumu atkal izvērtēs komisija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+