Edgars Vītols: Kaut arī programma bija grūta, kopkoris skanēja kvalitatīvi 1
Kaut arī svētku noslēguma koncerta programma bija grūta, izdevās ļoti kvalitatīvi sagatavot kopkori, kas šoreiz skanēja ļoti kvalitatīvi, ļoti augstvērtīgi, preses konferencē stāstīja viens no noslēguma koncerta “Manā dziesmā tu” mākslinieciskajiem vadītājiem Edgars Vītols.
Viņš arī atzīmēja, ka kopumā programma bērniem nav bijusi par grūtu, jo jau iepriekš noticis rūpīgs sagatavošanās darbs – bērni dziesmas mācījušies aptuveni divus gadus. Diriģents piemetināja, ka ļoti labi izskanēja arī viena no programmas grūtākajām dziesmām – “Stūru stūriem tēvu zeme”. Repertuārs, viņaprāt, bijis arī piemērots bērniem, jo iekļāvis gan tautasdziesmas, gan modernākas harmonijas, gan jau skolēnu svētkos iemīļotas dziesmas. Vītols atzīmēja arī bērnu spēju izpildīt dažādas horeogrāfiskās kustības, kā arī repertuāru izpildīt, dziedot no galvas.
Kā norādīja Vītols, reaģējot uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā notikušo, kad veselības problēmas radās vairākiem desmitiem bērnu, no koncerta programmas tika izņemti pieci skaņdarbi. “Jau mēģinājumā mēs jutām, ka ir tādi skaņdarbi, kuri mākslinieciski tik labi neizdodas, kā arī nevarējām nereaģēt uz bērnu iespējamo nogurumu,” stāstīja Vītols. Viņš skaidroja, ka vairāki skaņdarbi no programmas tika svītroti, jo tajā neiederējās, bet vairāki skaņdarbi no programmas izņemti arī tāpēc, lai samazinātu bērnu slodzi. “Repertuāra izmaiņas ir māksliniecisks process. Tā ir normāla parādība, ka programma tiek mainīta,” norādīja diriģents.
Vītols atzīmēja arī bērnu emocionālo saviļņojumu un prieku, ko ar savām gavilēm pauduši noslēguma koncerta dalībnieki. “Man ir gandarījums, ka jaunieši ir laimīgi. Pēc koncerta, dalot autogrāfus un uzņemot neskaitāmus “selfijus”, jautāju, vai bērni turpinās dziedāt korī, un visi atbildēja, ka noteikti to darīs,” stāstīja diriģents.
Deju lielkoncerts “Līdz varavīksnei tikt” izdevās gan emocionāls, gan atraktīvs, stāstīja viena no uzveduma mākslinieciskajām vadītājām Inga Pulmane. Viņa stāstīja, ka uzvedumā bijuši vairāki jaunumi, kas to padarījuši interesantu – Reiņa Suhanova scenogrāfija, kurā izmantoti autobusi, kā arī horeogrāfiskās ainas, kuras veidojis Agris Daņiļevičs. “Uzvedumā pamanījāmies iekļaut pat futbolu un himnu. Vēlāk redzēsim, kā to vērtē kritiķi, bet paši esam apmierināti. Ir milzīgs prieks un gandarījums, ka padarīts viss, kas bija iecerēts,” stāstīja Pulmane. Viņa stāstīja, ka radošā komanda, veidojot deju svētkus, balstījusies tajā darbā, ko paveikuši iepriekšējo svētku vadītāji. Arī deju lieluzveduma stāsta galvenā varone Artiņa savu vārdu ieguvusi no mūžībā aizgājušās horeogrāfes Artas Melnalksnes, kura bijusi arī šo deju svētku koncepcijas autore. “Zinātāji arī pamanīja daudz emocionālus mirkļus, kuros atcerējāmies mūsu skolotāju un svētku iecerētāju Artu Melnalksni,” norādīja Pulmane.
Viņa atzīmēja, ka dejotāju horeogrāfijas kļūst arvien sarežģītākas un uzveduma dalībnieki ar tām lieliski tikuši galā. Slodze dejotājiem bijusi liela, bet ticis sabalansēts darba un atpūtas laiks. Lielā sāpe deju lielkoncerta vadītājiem ir par to, ka daudz bērnu netika uz svētkiem. “Ļoti nepatīkami novilkt sarkano svītru, norādot, kuri tiks uz svētkiem. Bet stadiona iespējas ir tādas, kādas tās ir,” norādīja Pulmane.
Mākslinieciskās svētku puses apspriešana un vērtēšana notiks īpaši tam veltītā konferencē 30. septembrī.
Kā ziņots, Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam norisinājās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās 37 890 dalībnieki.
