Mobilā versija
+10.0°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
1. februāris, 2017
Drukāt

Egils Līcītis: Katastrofa – latvieši nelasa (11)

Foto no arhīvaFoto no arhīva

Lai gan viss informācijas lauka priekšā noplūdinātais mūsdienās sāk izskatīties pēc antiutopijas, šausmu, zinātniskās fantastikas un farsa Molotova kokteiļa, filozofam Artim Svecem nesen labpatika atzīmēt, ka viņš šai bīstamībā vēl neierauga “neprāta zīmi”. Bet cienījamais domātājs Svece, tāpat kā daudzi melanholiski noskaņoti kolēģi – gara radinieki ilgu mūža daļu pavada, prātu trenējot uz kušetes, nevis kā cilvēki, kuri ir tuvāk mutuļojošai dzīvei vai ierauti pašā tās virpulī. Par neprāta zīmes klātbūtni liecina kaut vai aptauja, ka Latvijā grāmatas vispār vairs nelasa 41% iedzīvotāju. Skaitlis ir katastrofāls. Līdz ar to sagrūst un āpšukalniņā apglabājams mīts par latviešiem kā grāmatu draugu, poēzijas lasītāju un droši vien arī teātra mīlētāju nāciju, jo Melpomenes mākslas tempļus apmeklē šaurs kultūrcilvēku slānītis. Nu – traģēdija. Jūs teiksiet – grāmatas nelasa mīlīši kanālmales vai patiltes iemītnieki, kuriem sarkani iekrāsojies deguns un kuri sazinās ar neartikulētām skaņām un padzerties lieto vannas skalojamo līdzekli. Minēsiet, ka drukas darbi nav pa kabatai trūcīgiem pensionāriem. Atvainojiet, bet daudzviet valstī uzceltas jaunas, skaistas bibliotēku ēkas, literatūru var aizņemties un nodot no rokas rokā, turklāt mums nav tik lielā 41 procenta skaitā antisabiedrisku elementu. Jānosarkst, bet kaimiņienes sabiedriskajā transportā atvērtā sējumiņā pārsvarā redzu kirilicas rakstu vai studenta lekciju konspektus angliski.

Ābeces patiesība, ka grāmatas māca atšķirt labu no ļauna, paplašina gara apvārsni un bagātina saprātu. Starp diviem vākiem atrodamā viela pabaro kā cilvēku jūtas, tā intelektu. Pat reklāmās dāmām iesaka nepārgulēt ar kungu, kuram mājas bibliotēkā ir nulle romānu un populārzinātnisku izdevumu. Internets ir sniedzis ērtākus pakalpojumus aktīvai sabiedrībai, taču ar moderno tehnoloģiju attīstību nebūt neliekas, ka pasaule kļuvusi labāka.

Bet lieta tāda, ka interneta taustiņu klabinātāju komentāru ķīselī par grāmatu, laikrakstu un citu iespieddarbu grūto likteni globalizācijas laikmetā sastopama pat īpaša plātīgākā publika, kura nevilcinās atzīties, ka apzinīgi boikotē drukāto lasāmvielu. Demonstrē dusmas un neizpratni, ka kaut kas tik anahronisks vēl iznāk un izdevniecības nepārtrauc veģetēšanu. Šo vajadzētu pieņemt zināšanai mūsu politikas veidotājiem. Premjers Māris Kučinskis ir lietas kursā, ka līdz 25 gadu vecumam presi lasa tuvu nullei iztaujāto jauniešu un televīziju skatās pārdesmit procenti. Jādomā, tīnīši nemaz neprot lasīt avīzi, sak, no kura gala te jāskatās? Lielais vairums šai auditorijā pasauli plašpatēriņā tver caur aifona ekrānu – internetā, kas, nepareizi lietots, ir vecu mēslu kaste, kur konstruētā pieredze bieži vien sastāv no dzeltānām čurām, lai netraucētu smadzenēm atpūsties.

Ja daudziem mājās nav grāmatu un avīzes šķietami der tikai par ietinamo papīru vai iekuram, jāsit trauksme par notrulināšanos! Un tas – hibrīda vai tirdzniecības karu apstākļos, kad tālumā dun arī īstie lielgabali un lieto militāro spēku. Segments ar 41 procentu nelasošas tautas ir pateicīgi iesūcoša purvaine, kur trollētājiem ir vaļa pakām piegādāt savus alternatīvos faktus, baltiem diegiem šūtos melus un no zila gaisa uzburtas fantāzijas. Cilvēkus ar teļa skatienu māk apstrādāt, ka tie labprāt uzlūko mēģinājumus graut drupās pēdējās vēl atlikušās autoritātes. Nelasītājiem nav autoritāšu, un viņi nemaz nezina par tādu eksistenci (a kas ir Ziedonis?). Viņiem ir zema izšķirtspēja, kas ir kvalitatīva informācija un kas sēnalas, tāpēc tos ērti pakļaut zombēšanai un ap pirkstu aptīšanai, un politiskai manipulēšanai. Krītoties interesei par lasāmo drukāto tekstu, šķobās arī ētiskās mērauklas (ka darbs ir tikums, ka miers baro – nemiers posta). Šai bēdulejā ar nelasīšanu no kultūras, finanšu līdz zemkopības ministram – ikvienam basā jātop par grāmatas aizbildni un sargeņģeli, pastāvīgi atgādinot literatūras nezūdošo vērtību. Valdības svēts pienākums būtu mudināt cilvēkus negrimt purvainē, neatteikties no domāšanas un pašizglītošanās. Stratēģisks lēmums, kā tas ir, piemēram, Francijā, piedāvāt bezmaksas vaučeru nopietnas preses abonēšanai jaunajai paaudzei vai pensionāriem, viņiem pašiem izmeklējot vēlamo izdevumu. Mēs nevaram atļauties nepārprogrammēt Homo sapiens latviensis, kuri ir maldu ceļā uz deģenerēšanos un debilismu.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Līcīt, tu jau nemāki rakstit.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C.E.N.Z.Ū.R.A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas KALPOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošo kriminālnoziedznieku zināšanai Atbildēt

    > pie la-vīzes masmēdekļa administratīvās SILES lopiski truli parazitējošajiem kriminālnoziedzniekiem
    .
    PRETLIKUMĪGA CENZŪRA smird, la.lv administratīvie “locekļi”. Tieši tāpat, kā šo kriminālrecidīvo noziegumu piekopjošie “lielākie kretīni”. Galvenokārt – tāpēc, ka šajā pašreizējā “tiesiskajā valstī” CENZŪRA IR AIZLIEGTA un neizbēgami TIEK SODĪTA SASKAŅĀ AR LIKUMU!!!

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. CENZŪRA ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

    Un, arī: “Cilvēkam galva ir paredzēta galvenokārt domāšanai – NEVIS tikai kā plauktiņš cepurei / pakaramais lakatiņam, vai arī priekš tam, lai putni rumpi nepiegāna.”

  4. Man kauns par cilvēkiem baltos kreklos ar taurenīšiem (ar profesiju -advokāts), televīzijas spēlē VIP, kuri neko nav dzirdējuši par Latvijas pirmskara spēlfilmu “Zvejnieka dēls”… Kuri neko nezina par rakstnieci A.Brigaderi. Un vēl un vēl… Viss no grāmatu nelasīšanas! Vienīgais, kam piekrītu – grāmatas ir bezdievīgi dārgas!

  5. Vajadzetu padomat, vai SODIENAS gramata ir cenas zinja pieejama tiem, kas velas lasit???Mana pensija-nabaga pabalsts ir 70 eiriki.Gramatas cena-15-20 eiriki gabala…Protams, var jau sameklet kadu gramatau ,ko palasit, ari miskaste, bus par velti…Tikai tiem, kas var nopirkt sodien gramatu, ta nav vajadziga…

  6. Egīl Līcīti, laiki mainās, un Jūsu nosauktā ābeces patiesība tagad ir aplamība. Neredzu vajadzību lasīt. Grāmata nespēj un nekad vairāk nespēs izkonkurēt datoru un datorspēles jaunatnes vidū. Tagadējais cilvēks ir tas, kurš klausās un skatās. Viss, pieņemiet to. Es pati esmu lasījusi kā traka, bet….tagad tas viss ir neinteresanti un neaktuāli. Teikšu skarbāk-neko manā dzīvē pat nav devis. Tā ir ne tikai man. Un nespiediet jaunatni lasīt. Nav ko bojāt dzīves uzskatus un cilvēka fantāziju.

  7. nesen meita, pamatskolas skolniece, mājās stāstīja, ka vienā no stundām skolotāja izmantojusi metodi – darbs ar grāmatu. Klasē meita bijusi vienīgā, kas spējusi sekot līdzi skolotājas jautājumiem un atrast ātri atbildes mācību grāmatas tekstā. Skolotāja bijusi totāli pārsteigta, ka pārējie, lai arī skatās grāmatā, nespēj salikt kopā jautājumu un atbildi. Arī tie sekmīgie. Jo neredz rakstīto tekstu, nespēj iedziļināties nedaudz garākā tekstā, kā tel ekrānā. tāpēc arī vispār tāds secinājums stundas beigās tapis. Un tas notiek laikā, kad visiem ir iespējas mācīties, lasīt, augt, attīstīties, jo ir bezmaksas skolas, bibliotēkas, brīvais laiks, gaisma arī vēlos vakaros un normāls darba laiks, uzturs.

  8. Čukča nav lasītājs – čukča ir rakstītājs!

  9. Tapēc ka skatas kas grāmatas lasa. Jau ar brāļiem abus vecākus esam aprīkojuši ar elektroniskajām grāmatām un planšetēm. Pats savu ikdienas vizināšanos tramvajā arī nevarētu iedomāties bez pocketbook. Mūsdienāš domāt ka vienīgā patiesība ir papīrā rakstīta ir ceļš uz deģenerēšanos.

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (30)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vilciens no Ķīnas – atzīmējamā diena kalendārā

Rīgas brīvostā šonedēļ svinīgi tika sagaidīts konteinervilciens no Ķīnas pilsētas Urumči, aģentūrai LETA pavēstīja AS Latvijas dzelzceļš (“LDz”). Pasākumā piedalījās “LDz” vadība, satiksmes ministrs, Kazahstānas vēstnieks, Krievijas vēstnieks, Ķīnas vēstnieks un citas amatpersonas, kā arī mediji. Gada laikā šis bija otrais konteinervilciens no Ķīnas. “LDz” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš sarunā ar aģentūru LETA atturējies nosaukt precīzu nākamā vilciena sagaidīšanas laiku, bet sacīja, ka tiek turpināts darbs ne tikai pie nākamā vilciena, bet arī regulāru pārvadājumu izveides. Sociālajos tīklos daži ironizē par to, ar kādu pompu Ķīnas vilciens tika sagaidīts, izskan piebildes, ka varbūt vēl svinīgāk par šo Latvijā ticis sagaidīts tikai igauņu bruņuvilciens 1919. gadā.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+