Latvijā
Sabiedrība

Egils Līcītis: “Pirms vēlēšanām tika izpildīts saldu šlāgeru popurijs” 1

Foto: Timurs Subhankulovs

Mīļie, klusie seniori viņsvētdien Latvijas pensionāru sanāksmē velti izgaidījās jaunievēlētos politiķus no “KPV LV” un ZZS. Gobzemieši nekontaktēja, jo nospiesti zem pienākumu nastas pārņemt varas partijas funkcijas, savukārt zemsaviešiem izmisīgi jānoturas kaut kaktiņā valsts vadības orgānos.

No lūgtiem viesiem sanāksmi apmeklēja Nacionālās apvienības, “Attīstībai/Par!”, “Saskaņas” pārstāvji, bet vienotībnieku labklājības ministrs Reirs un Jaunie konservatīvie Pensionāru federācijai atsūtīja apsveikuma atklātnīti ar eņģelīšiem, ka sirmgalvjus aprūpēšot vēl vairāk, nekā Ziemsvētku vecītis no Rovaniemi gādā par bērniem.

Diemžēl arī pie vecajiem cilvēkiem ieradušies politiķi atnāca kā jēzuliņi – tik ar pātarošanu, bet tukšām rokām, tukšiem dāvanu maisiem.

Pat netālais tuvāko mīlestības laiks nebij vedinājis deputātus paķert līdzi ciemakukulī siltus speķa rausīšus, plātsmaizi, nēģa gabaliņus, “Serenādes” tūtas, papildinot knapo pensionāru pārtikšanas grozu. Tāpēc runātāji krimta līdzpaņemto parasto garozu. Ka bieži jāizšķiras – par pēdējiem grašiem pirkt zāles vai ēdamo, ka ir grūtumi samaksāt nodokli par vienīgo mājokli, ka ir problēmas ar veselības aprūpes pieejamību un dārdzību, kad jāsalāpa vecie kauli vai jāprotezē zobi.

Veci cilvēki arī ir dzīvas dvašas!

Diskriminējoša attieksme pret atsevišķām sabiedrības grupām, pastāvošā šķiru nevienlīdzība dara grūtu iejūtīga deputāta sirdi, saraudina uz šņukstēšanu izvilktā mutautiņā. Saeimiešiem taču nav akmens krūškurvī! Pirms vēlēšanām tika izpildīts saldu šlāgeru popūrijs par pensionāru labsajūtas celšanu, taču pēc vēlēšanām iedzīvotāju vairākuma vajadzības vairs nav politisko labdaru interešu zonā.

Satiekot aģitācijā apvārdoto Skaidrītes tanti un opapu Arnoldu, partijnieki izliekas, ka darīšana ar mazpazīstamiem cilvēkiem. Iebalsotās partijas norobežojušās pa savām lielajām darīšanām. Kamēr nav pavisam noslēgušās ar konfidencialitātes līgumu, no sarunu vedēju telpām dzirdam, kas ir jauno Saeimas ķeizariņu uzmanības degpunktā. Vispirms jautājums par politisko spēku iespaidīgu papildu finansējumu no sabiedriskiem līdzekļiem.

Otrkārt, ka nekavējoties jāpievienojas ANO migrācijas paktam, lai bēgļiem nodrošinātu viesmīlības ap­stākļus un iebraucēji visur sastaptu pretimnākšanu. Tas citā valstī šķistu dīvaini, bet Latvijā tā ir, ka līdzjūtīgākie politiķi pār iebraucējiem gatavi uzņemties šefību kā cāļu mātes, bet par vietējo trūkumcietēju grūtībām daudz vis nebēdā.

Mūsu liberālo velkomistu uzskatu dāmītes un kungi jau pirms trim gadiem dzīrās plaši atvērt privātnamu durvis svešiem patvēruma meklētājiem (migrantus gan izmitināja Muceniekos valsts uzturā, nevis savrupmājās) – bet vai jele reizi esat dzirdējuši apņemšanos dot pajumti un mūža maizi vecam, nabadzīgam latvietim?

Jāatzīmē, ka Bordāna kandidēšanā par premjeru viens noraidījuma arguments bija, ka budžets nespēšot pavilkt JKP labvēlību pret pensionāriem. Tam naudas nekad nepietiek.

Tāpēc pensijas vecumu sasniegušie cilvēki turpina mājot ierastā sociālā stabilitātē – zem iztikas minimuma līmeņa,

aiz nabadzības sliekšņa, cilvēka ne visai cienīgos apstākļos, un runa ir par darba mūža novērtējumu apmēram 300 tūkstošiem veco ļaužu. Lai pensionārs mantiskā stāvoklī nekļūtu stāvus bagāts, no augsta 250 eiro mēneša ienākuma – krējumu, kas pa virsu, apliek ar 20% nodokli. Lietojot LPF runasvīra Felsbergtēva apzīmējumu – valsts aplaupa vecīšus.

Ja solījumi izrādījušies bleķis, nākamais mīļo, kluso pensionāru saiets uzvārīsies, radikalizēsies un lems par nacionālo bruņoto formējumu izveidošanu. Ar spēcinošu hjertemagnilu un prostamolu uno uzlādētiem senioriem pulveris ir sauss, zirga asinsspiediens, dūša kā miets un kramenīca bēniņos. Vai “dzeltenās vestes” tik vien kā Parīzē var satrakoties pret laupītājiem?

Vecīšiem vajagot minūtīti paciesties, kad pie varas nākušie progresa spēki sadalīs valsts naudas skapja līdzekļus sponsoru sarakstā minētajiem pēc iespējas taisnīgāk. Jauno politiķu atsvešināšanās no gados vecākiem cilvēkiem nav iedomājama!

Saistītie raksti

Kamēr korifeji meklē risinājumus un ierēdņi saraksta notievēšanas programmas tiem, kam pāri 70, kamēr sakārto lielos jukumus koalīcijas stellēšanā, grūtdieņi vasarā salasījuši dārzā jāņogas, mežā mellenes, tirgū pieved svaigas reņģītes un ozoliem bij bagāta ievācamo zīļu raža kafijas dzērienam.

Pensionāri drīkst pakurnēt vai vadīt dienas lūgšanās, piemest indeksācijas petaku, jo uz vecumu āda vispār kļūst biezāka, bet nervi taupāmāki.

LA.lv