Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. septembris, 2012
Drukāt

Eiro ieviešana atmaksāsies pirmajā gadā


Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

“Kāpēc eiro?” bija galvenais jautājums diskusijā, kas piektdien pulcēja ap divsimt baušķenieku.

 

Uz to atbildes sniedza Eiropas Parlamenta deputāti Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis (abi “Vienotība”), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), Edgars Tavars (ZZS, Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

 

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: – Eiropai nedraud nekāda krīze. Eiro kuģis netaisās nogrimt kā “Titāniks”. Eiropa ir apzinājusies savas vājās vietas un pārkārtojas.

Iedomājieties lielu kuģi ostā un blakus tam – mazu koka laiviņu. No augšas mazo laiviņu nevar īsti redzēt, tai pat var trāpīt lielais enkurs. Latvijai atrasties mazajā laiviņā, ko var noskalot ikviens okeāna vilnis, ir liela muļķība. Krīze pierādīja, cik mēs esam vāji un ievainojami. Ja 2008. gadā Kalvīša valdība būtu ievedusi mūs eirozonā, mēs nebūtu gājuši cauri šādai krīzei. Vai mēs varam ietekmēt jelkādus lēmumus, kas tiek pieņemti kuģī astotajā stāvā slēgtā telpā? Mūsu liktenis jau šodien tiek lemts bez mūsu klātbūtnes, jo lats taču piesaistīts eiro. Pilnvērtīgi mēs varam lemt tad, ja esam arī Eiropas monetārajā savienībā. Astoto gadu palaidām garām, desmito gadu palaidām, cerams, ka 2014. gads netiks palaists garām.

Ilmārs Rimšēvics: – Latviešiem patīk būt “pret”. Vai esam gatavi būt kādreiz “par”?

Eiro ieviešana nedara brīnumus, un Latvija vienā naktī nekļūs bagātāka. Taču esam sarēķinājuši, ka, iestājoties eirozonā, atmaksājot parādus, nākamajos sešos gados varēsim ietaupīt no 850 līdz 900 miljoniem latu. Jo zemākas kļūs aizdevumu procentu likmes, pārkreditējot parādus. Šī nauda paliks šeit, Latvijas tautsaimniecībā. Turklāt Latvijā ienāks jaunas investīcijas, jaunas darba vietas.

Igaunijā ieviesa eiro un šobrīd vidējā alga ir par 130 latiem, bet pensija – par 30 latiem lielāka.

 

Dombrovskis: kur būsim – centrā vai perifērijā? 
Dombrovskis_09

Vjačeslavs Dombrovskis: – Pamatjautājums nav tik daudz par eiro, bet par to, kur mēs būsim nākotnes Eiropā – centrā vai arī perifērijā? Latvijai kā salīdzinoši mazāk attīstītai valstij ir izdevīgāk būt vienā klubā, ciešākā federācijā ar bagātākām valstīm. Lēmums, kas būs jāpieņem par eiro ieviešanu 2014. gadā, patiesībā ir par integrācijas ciešumu ar Eiropas kodolu.

Manuprāt, nav jādiskutē par to, vai vajag iestāties eirozonā pie pirmās izdevības un vai 2014. gads būs izdevīgākais brīdis šajā gadu desmitā, bet gan par Eiropas nākotnes arhitektūru, par kopīgo uzraudzību un fiskālo politiku.

Esmu par eiro, jo banku aizdevumu procentu likmes mazināsies, kas mums atvieglos valsts parāda nomaksu.

 

 

Kariņš: lētāk būt iekšā nekā ārā

Karins_09Krišjānis Kariņš: – Kāds ir mūsu mērķis? (Uztver no zāles daudzās atbildes uz jautājumu.) Vienā vārdā daudzos nosauktos variantus var definēt vienā vārdā – labklājība. Izsverot visus plusus un mīnusus, to pirmo ir vairāk un nozīmīgāki par otrajiem. No ekonomiskās puses ir lētāk būt iekšā nekā ārā.

Paliekot ārpus eirozonas, mēs nebūsim lēmēji. Tie, kas lemj, ko darīt ar grieķiem, spāņiem vai itāliešiem, ir eirozonas dalībvalstis, tai skaitā mūsu kaimiņi igauņi un somi. Es gribu, ka mana valsts ir klāt pie sarunu galda. Un prasīt no grieķiem to, ko mēs, latvieši, ar savu taupīgumu esam paveikuši. Lai viņi nestāsta, ka to nevar izdarīt!

 

 

 

 

Šadurskis: vienota valūta ir mūsu robežapsardze
Sadurskis_09

Kārlis Šadurskis: – Ir divas pieejas: emocionālā un racionālā. Emocionāli, izšķiroties starp 5 latiem un 5 eiro, izvēlos pieclatnieku, kas ir tūkstošreiz skaistāks. Lats ieviešanas brīdī bija un joprojām ir mūsu valsts neatkarības simbols.

Ja turpināsim principu “parādus sev taisām katrs pats, bet atbild visi kopā – patiesībā Vācija”, tad eirozonai nav nākotnes. Taču runājot par naudu kā ekonomikas asinīm, Eiropas integrācijas tendences, kas vērstas uz federāciju, eirozonu padarīs stiprāku. Vienota valūta ir mūsu robežapsardze.

Māstrihtas kritēriju izpilde būs kvalitātes apliecība mūsu spējai iziet no krīzes, finanšu sistēmas ilgtspējai un ekonomikas dzīvotspējai.

 

 

Tavars: 
pašmērķis vai 
stratēģisks solis?

Tavars_09Edgars Tavars: – Nepieskaitu sevi ne pie eiro skeptiķiem, ne optimistiem, taču no zaļās ekonomikas viedokļa mums ir svarīgi atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu neatbalsta eiro ieviešanu šobrīd. Tāpēc vispirms prasītos ekspertu skaidrojums, vai esam vai neesam nobalsojuši par eiro ieviešanu, kad referendumā balsojām par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Būtiski ir saprast, vai Māstrihtas kritēriju ievērošana, kā arī PVN samazināšana par procentpunktu ir pašmērķis vai stratēģisks solis. Igaunijas ieguvumu piesaukšana eirozonā nepārliecina, jo arī pirms eiro ieviešanas Igaunijā dzīvoja labāk un tās atšķirīgā nodokļu sistēma ļāva uzņēmējiem veiksmīgāk strādāt.

 

 

 

 

Jautājumi un atbildes

– Vai naudas maiņas gaitā nezaudēsim latus? Atceros, cik negodīgi tūkstoš “repšus” samainīja pret pieciem latiem. Kāds kurss būs tagad?

I. Rimšēvičs: – Nē, nezaudēsim neko. 17 valstis ir mainījušas savu naudu un nav neko zaudējušas. Par to nu absolūti nevajadzētu uztraukties. Igaunijā, gandrīz divus gadus dzīvojot ar eiro, ir 70% iedzīvotāju atbalsts šai valūtai. Kurss būs pašreizējais – 70 santīmu par vienu eiro.

– Cenas celsies?

– Ja celsies, tad ļoti nedaudz – par 0,2, augstākais par 0,3 procenta punktiem. Tā ir inflācijas tiesa, ko var izraisīt, piemēram, graudu cenas tādā neražas gadā kā šis.

D. Kalsone: – Pēc uzaicinājuma saņemšanas eirozonā mēs aicināsim tirgotājus norādīt cenas gan latos, gan eiro. Tas būs apmēram sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas. Obligāti abas cenas būs jānorāda trīs mēnešus pirms ieviešanas datuma. Veikalā iepērkoties, saņemsiet kases čeku, kurā būs norādītas cenas gan latos, gan eiro.

– Privātajam sektoram neviens nesegs izmaksas, kas rodas, pārprogrammējot kases aparātus. Arī tie taču atspoguļosies cenā?

I. Rimšēvičs: – Attiecībā uz kases aparātu pārprogrammēšanas izdevumiem jāatzīst – tie uzņēmējiem pastāvēs un kopumā privātajam sektoram tiek lēsti ap 100 līdz 150 miljoniem eiro. Ceru, ka uzņēmēji eirozonā jutīsies drošāk. Ja ir pārprogrammēšanas izmaksas, tad ielieciet tās produkta cenā vēl līdz nākamā gada 15. septembrim… Bet atcerieties arī, ka pašlaik uzņēmēji gadā maksā apmēram 50 miljonus latu valūtas konvertācijai, kas ietaupīsies.

Latvijas ekonomika nākamajos septiņos gados papildus nopelnīs astoņus miljardus eiro. Pirmajos piecos gados Latvijai ik gadu eiro stabilizācijas mehānismā jāiegulda 28 miljoni latu. Pati eiro ieviešana valstij maksās 8 miljonus latu, no kuriem pusi ES ir gatava apmaksāt. Ja sasummējam visus izdevumus, tad secinām, ka eiro ieviešana atmaksāsies vienā gadā!

– Kur radīsies jaunas darba vietas, ja piena ražošanai ir kvotas? Citur ražošanu un darbinieku skaitu samazinām… Vai tad 2014. gadā visu atjaunosim?

– Atbilde ir gara. Ja arī tas nenotiek pirmajā dienā, kur ir risks ieviest eiro. Eiro nenodrošina labklājību nākamajā dienā – tā ir iespēja. Tas ir instruments, ar ko var gan sagriezties, gan arī nopelnīt.

– Jūs stāstāt, ka pēc eiro ieviešanas palielināsies pensijas. Kā tas iespējams?

– Te jāsaredz visa ķēdīte: Latvija kļūs drošāka, Latvijā ienāks investīcijas, eiro radīs jaunas darba vietas. Tas nozīmē lielākas algas. Eiro nozīmē iespēju nopelnīt vairāk naudas, lai valdībai būtu ko sadalīt. Arī pensijām.

Indulis Pētersons: – Eiro ieviešanai ir reāli izdevumi – arī latu izņemšana no apgrozības. Kur paliks Latvijas papīra nauda un metāls?

Ilmārs Rimšēvičs: – Papīra nauda sen ir atmaksājusies – viena simtnieka drukāšana maksā divus trīs santīmus. Metāla nauda tiks pārkausēta un pārdota, tādējādi daļēji sedzot eiro kalšanas izdevumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+