Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
29. oktobris, 2017
Drukāt

Eiropā izvietotie patvēruma meklētāji atsakās no pārvietošanas uz Latviju (5)

Foto AFP/Scanpix/LETAFoto AFP/Scanpix/LETA

Eiropas dienvidos izmitinātie pārvietojamie patvēruma meklētāji atsakās ierasties Latvijā, turklāt viņu pārvešanu uz Latviju apgrūtina sadarbības problēmas ar vietējām varas iestādēm, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā valdībai.

Atbilstoši ES pārvietošanas programmai uz Latviju līdz 15.septembrim ir pārvietotas 346 personas. No tām 178 pieaugušie, 168 bērni. Latvija ir uzņēmusies 531 personas pārvietošanu, kas nozīmē, ka vēl ir jāuzņem 185. No Grieķijas pārcelti faktiski visi, savukārt no Turcijas pārmitināti 50% personu un Itālijas tikai 14% patvēruma meklētāji.

Patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis 2016.-2017.gadā bija Sīrija un Eritreja.
Ziņojumā minēts, ka iezīmējusies tendence patvēruma meklētājiem pamest Latviju pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas un personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu noformēšanas.

Līdz šim Latvija ir saņēmusi divus ES dalībvalsts pieprasījumus par personu atpakaļuzņemšanu.

Analizējot pārvietošanas situāciju ES, IeM atzīmē, ka no visām dalībvalstīm Baltijas valstis saistībā ar atlikušo personu skaitu, kas jāuzņem, ir visveiksmīgāk izpildījušas savas saistības gan attiecībā uz pārvietošanas uzsākšanas termiņiem, gan – pārvietoto personu skaitu.

Tajā pašā laikā IeM ziņojumā uzskaitītas problēmas, kas saistītas ar patvērumu meklētāju pārvietošanu un viņu integrāciju Latvijā.

IeM norāda, ka Latvijai ir efektīvas sadarbības trūkums, īpaši ar Itālijas atbildīgajiem dienestiem, turklāt saņemtajās personu lietās no Itālijas ir personas, kuras neatbilst Latvijas profilam. Īstenot personu pārvietošanu līdz 2017.gada beigām apgrūtina sadarbības process ne tikai ar Itāliju, bet arī Turciju. Turcijā procesi ir atkarīgi no vietējām varas iestādēm, līdz ar to pastāv risks atkāpēm no iepriekš skaņotā grafika.

IeM arī vēsta, ka ierodoties atlases misijā Itālijā un Turcijā Latvijas apstiprinātās personas atsakās no pārvietošanas uz Latviju un neierodas uz pārrunām. Patvēruma meklētāji arī neierodas uz izceļošanas lidostu Grieķijā, Itālijā vai Turcijā, kā rezultātā neierodas Rīgas lidostā.

IeM norāda, ka problēmas pastāv arī brīdī, kad patvēruma meklētāji pārvietoti uz Latviju.

Tā, piemēram, lemjot par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pastāv grūtības tulkošanas pakalpojuma nodrošināšanā retajās valodās, tulki jāmeklē ārpus Latvijas. Savukārt latviešu valodas apguvē pastāv grūtības prezentāciju un stāstījumu pielāgot klausītājam, kas nāk no atšķirīgas kultūras vides un ir ar atšķirīgu izglītību un darba pieredzi.

Pašlaik sociāliem darbiniekiem un mentoriem ir minimālas iespējas sniegt palīdzību mājokļa atrašanā, jo ar minētā pabalsta apmēru starptautiskās aizsardzības saņēmējam ir samērā apgrūtinoši vai pat neiespējami atrast mājokli, jo praktiski vairumā gadījumu potenciālajam īrniekam ir jānodrošina garantijas iemaksu divkāršā apmērā.

Ņemot vērā, ka patvēruma meklētājas ir vairāk iesaistītas savu bērnu pieskatīšanā, kā arī viņām nav pieejami kaut vai īslaicīgi bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, viņām ir mazāk iespējas piedalīties ievadlekcijās. Turklāt, daļa no sievietēm ir pieradušas mācīties atsevišķi no vīriešiem, tādēļ dažkārt viņas jūtas neērti, pievienojoties grupai mācību telpā, kurā pārsvarā atrodas vīrieši.

Cēloņi, kas traucē personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu iekļauties Latvijas darba tirgū ir motivācijas trūkums, personu neapmierina valsts piedāvātais darbs. Tāpat patvēruma statusu saņēmušiem ir Latvijas darba tirgum neatbilstošas zināšanas un prasmes, zems atalgojuma līmenis mazkvalificētiem darbiem. Pastāv arī grūtības apgūt latviešu valodu pietiekamā līmenī, līdz ar to iespējams pretendēt tikai uz mazkvalificētiem darbiem. Patvēruma statusu saņēmušajiem arī nav pieejams mājoklis par pieņemamu īres maksu tuvu darba vietai.

Tikai nelielai daļai personu ir angļu vai krievu valodas zināšanas, kas ļautu vieglāk komunicēt darbā.

IeM arī secinājusi, ka pabalstu apmērs ir visai nepietiekošs, lai segtu izdevumus dzīvokļa īrei un pārējām pamatvajadzībām, ja persona nekavējoties neuzsāk darbu.

Pagājušā gadā patvēruma meklētāju uzņemšanas plānā realizēto pasākumu īstenošanai tērēti 5 621 574 eiro, šogad prognozētā izpilde paredzēta 4 880 994 eiro apmērā. 2018. gadam pasākumu īstenošanai kopā plānots finansējums 1 439 879 eiro apmērā, bet 2019.gadā – 1 285 253 eiro.

Plānots, ka valdība atbildīgajām ministrijām uzdos līdz nākamā gada pavasarim un vasarai veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar patvēruma meklētāju integrāciju.

Savukārt Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) līdz 2018.gada 30.martam būs jāiesniedz priekšlikumi Ministru prezidentam par nepieciešamajiem pasākumiem, finanšu resursiem un iespējamiem finansējuma avotiem, lai noteiktu SIF par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumu koordinējošo iestādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Nu vienreiz viena laba vēsts!

  2. Nu patiešām viena laba ziņa !

  3. Pie mums Latvijā, pat no kara bēguļojušie, baidās rādīties ! Bet mēs izturam visu ! Gan oligarhu nesodāmību, gan Augstākās Kastas shēmošanu, gan smieklīgos dažāda veida pabalstus, gan zemās algas, gan korupciju, Silles Vepru uzkundzēšanos un divkosību, gan daudz, ko citu, kā dēļ šie “bēgļi” negrib dzīvot šeit.

Draugiem Facebook Twitter Google+