Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. aprīlis, 2013
Drukāt

Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvēstneši


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vēsturē pirmās Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vēlēšanas Horvātijā, kas Eiropas Savienībai (ES) gatavojas pievienoties jau 1. jūlijā, notika saulainā un pavasarīgi siltā svētdienā. Taču pašu horvātu noskaņojums nebūt nebija tik saulains, un pat labvēlīgie laikapstākļi nemudināja Horvātijas pilsoņus plaši un aktīvi apmeklēt vēlēšanas. 


Pie balsošanas urnām devās vien 20,7 procenti vēlētāju. Eksperti zemo aktivitāti skaidroja ar vairākiem iemesliem – to, ka deputātu darbības laiks būs ļoti īss, proti, viņi strādās līdz 2014. gadam, kad notiks nākamās EP vēlēšanas, tāpēc vēlētāji nav īpaši ieinteresēti pūlēties, arī priekšvēlēšanu kampaņa bijusi blāva, bez pamatīgām un izsmeļošām diskusijām gan par pašu parlamentu, gan ES lietām, kā arī Horvātijā acīmredzami ir noplacis eirooptimisms.

Horvātijas pievienošanos Eiropas saimei joprojām atbalsta daudzi, proti, vismaz 56 procenti iedzīvotāju, taču pirms gada atbalsts bija par desmit procentiem lielāks. Eksperti secina, ka cilvēkus sabiedējusi gan ekonomiskā krīze un nedienas Kiprā, gan pašmāju pro-
blēmas – augstais bezdarbs un dzīves dārdzība.

Horvātijas EP vēlēšanās uzvaras laurus plūca opozīcijas labējā spārna koalīcija, ko vada Demokrātiskā spēku savienība. Pie varas esošie sociāldemokrāti un viņu koalīcijas partneri palika otrie, lai gan tieši viņiem pro-gnozēja uzvaru. Horvāti kopumā ievēlēja 12 deputātus.

 

Raida signālus 
citām valstīm

Tas, cik zema bijusi Eiropu tik atbalstošo horvātu aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās, licis aizdomāties par nākamgad gaidāmajām EP vēlēšanām arī citās ES dalībvalstīs. Kā zināms, EP vēlēšanas 2009. gadā izcēlās ar vēsturē līdz šim zemāko balsotāju aktivitāti, proti, tajās piedalījās tikai 43 procenti. Analītiķi norāda, ka vēlēšanas ir rādītājs tam, cik aktīvi cilvēki interesējas par notikumiem ES un cik acīmredzami liela joprojām ir plaisa starp ES politikas veidotājiem un vienkāršajiem pilsoņiem. Arī Horvātijā pēc vēlēšanām aptaujātie cilvēki ārvalstu medijiem atzinuši, ka viņiem pietrūcis skaidrojuma, kāpēc būtu svarīgi ievēlēt savas valsts deputātus Eiropas līmeņa parlamentā un ko viņi īsti tur darīs, kā aizstāvēs savu pilsoņu intereses.

 

Plāno dienas

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Briselē tagad nopietni prāto, kā EP vēlēšanās piesaistīt pēc iespējas lielāku skaitu balsstiesīgo iedzīvotāju. Eiropas Komisija (EK) publiskojusi virkni piedāvājumu par to, kā EP vēlēšanas padarīt par visām ES dalībvalstīm vienādi svarīgu notikumu.

EK rosina, lai nākamajās vēlēšanās pilsoņiem tiktu vēstīts, ar kuru politisko spēku Eiropas līmenī saistīsies politiķi, par kuriem viņi balsos un kurš ir šā politiskā spēka atbalstītais EK prezidenta kandidāts. Turklāt notiktu aktīvas televīzijas debates, kurās ES pilsoņi uzzinātu par EK prezidenta kandidātiem, un visi ES pilsoņi EP deputātus vēlētu vienā un tajā pašā dienā.

Brisele šīs idejas smēlusies pēc sabiedriskās domas aptaujām, kas liecina, ka vairāk nekā 60 procenti ES pilsoņu uzskata, ka EK prezidenta kandidātu vārdi un vēlēšanas vienā un tajā pašā dienā visās valstīs radīs lielāku iedzīvotāju aktivitāti. Aptaujātie cilvēki arī atzinuši, ka aktivitāte būtu lielāka, ja pilsoņi zinātu un justu, kāda ir ES lēmumu ietekme uz viņu ikdienas dzīvi.

Sagaidāms, ka ES politiskie spēki savus EK prezidenta kandidātus nosauks līdz 2014. gada sākumam.

 

Fakti

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 1979. gadā ES dalībvalstīs piedalījās vidēji 62 procenti vēlētāju, taču pēc tam šis skaits pakāpeniski samazinājās, līdz 2009. gadā pie urnām devās vidēji vien 43 procenti balsotāju.

Ar izteikti mazāko vēlētāju interesi pēdējās EP vēlēšanās 2009. gadā izcēlās mūsu kaimiņvalsts Lietuva – 21 procents un Polija – 25 procenti.

EP deputātu vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+