Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. septembris, 2012
Drukāt

Ekonomisti: NAP lielākā problēma ir prioritāšu trūkums

Foto - LETAFoto - LETA

Nacionālā attīstības plāna (NAP) lielākā problēma ir prioritāšu trūkums, kā arī plāna sākotnējās redakcijas apspriešanas gaita neliecina, ka izdosies panākt resursu koncentrāciju valsts attīstībai svarīgākajos virzienos, aģentūrai BNS atzina “Ekonomistu apvienībā 2010”.

“Ja NAP vadmotīvs ir “ekonomikas izrāviens”, tad plāna saturā būtu jādefinē, ko mums darīt citādi un labāk nekā citi, ar ko esam unikāli. Panākt izrāvienu ir neiespējami, rīkojoties pa vecam vai atdarinot citus,” sacīja ekonomists Edmunds Krastiņš.

“Ekonomistu apvienībā 2010” informēja, ka apvienības biedru diskusijā izskanējis viedoklis, ka prioritāri būtu nepieciešamas izmaiņas izglītības un tieslietu sistēmās, kā arī būtiski palielināt valsts aparāta efektivitāti. “Ekonomiskā izaugsme un sabiedrības attīstība nav iedomājama bez kvalitatīvas izglītības. Savukārt valsts konkurētspējai nepieciešama tāda tiesiskā vide, kura nodrošina skaidrus un tikai nepieciešamus darbības noteikumus, šo noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, kā arī ātru un efektīvu strīdu risināšanas kārtību. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) ikgadējā konkurētspējas ziņojumā salīdzinājumā ar citām valstīm kritiski vērtēta gan Latvijas tiesiskā situācija, gan institucionālā spēja konkurētspējīgas biznesa vides nodrošināšanai mūsu valstī,” apvienības viedokli izskaidroja Mārtiņš Bondars.

Savukārt apvienības prezidents Ojārs Kehris sacīja – ja katram ierēdnim būtu savs konkrēts un izmērāms plāns, kas jāizdara, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka, turklāt algas un prēmiju lielums būtu atkarīgs no rezultāta, tad izvirzītie mērķi tiktu sasniegti pārliecinošāk.

Vienlaikus ekonomists Dairis Cālītis NAP veidošanas procesu vērtēja pozitīvi, jo sabiedrības iesaiste un informētība šoreiz ir lielāka. Vienlaikus viņš atgādina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā līdzīgu dokumentu skaits tuvojas 20. “Teju katra jauna valdība tērē resursus, laiku un enerģiju jauna plāna izveidei, taču pārāk maz uzmanības tiek pievērsts tam, kā šis plāns tiek īstenots,” teica Cālītis.

Apvienībā arī piebilda, ka “Ekonomistu apvienības 2010” biedru priekšlikumi tiks nosūtīti NAP izstrādes koordinatoram – Pārresoru koordinācijas centram.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka NAP 2014.–2020.gadam sākotnējo redakciju valdība apstiprināja 14.augustā, un nākamajā dienā sākās tā publiskā apspriešana.

NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, nosakot nozaru politiku un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP jākalpo par pamatu Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gadam plānošanai. Par NAP vadmotīvu izvirzīts ekonomikas izrāviens, savukārt par nākamā plānošanas perioda prioritātēm izvirzīta cilvēka drošumspēja jeb ikviena individuālā spēja rīkoties mainīgos apstākļos, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+