Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. maijs, 2013
Drukāt

Eksperti: Lielākie ieguvēji no krīzes pārvarēšanas – darba devēji

LETALETA

Līdz šim lielākie ieguvēji no ekonomiskās krīzes pārvarēšanas bijuši darba devēji, secinājuši Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomikas eksperti.

Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs, “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks skaidroja, ka no darba ņēmēju viedokļa galvenie ieguvumi ir vairāk darba vietu un vairā nostrādāto stundu, taču reālā stundas likme augusi vien par 2%.

Ekonomikā kopumā pēckrīzes zemākais punkts reālajai neto algai par nostrādāto stundu tika sasniegts 2011.gadā, un pērn tas uzlabojās vien par aptuveni 2%. Savukārt darbavietu skaita kopējais pieaugums kopš krīzes zemākā punkta ir tuvu 100 000.

“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pauda uzskatu, ka tas ir pāris gadu jautājums, kad ienākumu pieaugums būs jūtams arī iedzīvotājiem. Turklāt nākamgad šo procesu paātrinās iecerētās nodokļu izmaiņas.

Strautiņš skaidroja, ka algu līmeņa izmaiņas pēdējos gados bijušas atšķirīgas dažādās nozarēs, piemēram, finanšu jomā laikā pēc krīzes nav bijušas izmaiņas, kamēr nozarē “citi pakalpojumi” algas augušas bez pārtraukuma. Viens no skaidrojumiem šai tendencei nozarē “citi pakalpojumi”, kas ietver tādus pakalpojumus kā frizieri un līdzīgus, ir ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās no ļoti augsta līdz vienkārši augstai.

Komercbanku asociācijas aprēķini rāda, ka darba ņēmēju atalgojuma kopsumma reālā izteiksmē 2012.gadā atguvusi tikai aptuveni piektdaļu no zaudētā kopš 2008.gada, bet kategorija, kas atspoguļo uzņēmumu un pašnodarbināto ienākumus, pērn jau bija sasniegusi iepriekšējā cikla augstāko punktu 2007.gadā.

Ekonomikas eksperti atzīst, ka lielākie ieguvēji no krīzes pārvarēšanas līdz šim bijuši darba devēji, taču ekonomikas izaugsmes cikla sākumā tas ir pamatoti, ja uzņēmumu īpašnieki atgūst krīzes laika zaudējumus. “Uzņēmumu un to īpašnieku privātie ienākumi nav viens un tas pats, uzņēmumi ir arī galvenais investīciju finansēšanas avots. Taču ar laiku lielāka ienākumu daļa jāsāk gūt arī darba ņēmējiem, pretējā gadījumā pieaug sociāli riski un ienākumu nevienlīdzība, kā arī biznesa ciklu svārstību amplitūda var kļūt pārspīlēti krasa ar lielākiem burbuļiem un dziļākiem kritumiem,” teikts Komercbanku asociācijas makroekonomikas apskatā.

Komercbanku asociācija aicina valdību veidot tādu politiku, kas ļautu ekonomikas izaugsmes augļus sajust plašākam sabiedrības lokam, Ilgstoša un strauja ekonomikas izaugsme pati par sevi būs galvenais nabadzības samazināšanas līdzeklis, taču nav vienīgais. Piemēram, ir arī jālabo agrāk pieņemtie politiskie lēmumi, kas veicina nesamērīgu un neefektīvu ienākumu pārdali par labu nelielām iedzīvotāju grupām ar politiskiem lēmumiem, nepieciešams strauji mazināt ēnu ekonomiku.

Komercbanku asociācija aicina valdību izvērtēt visas iespējas padarīt nodokļu politiku pēc iespējas progresīvāku un vienlaikus izaugsmi veicinošāku, tai skaitā ne tikai lūkojoties iedzīvotāju ienākuma nodokļu izmaiņu virzienā, bet ķeroties pie kardinālas nodokļu sloga pārvietošanas uz nekustamo īpašumu. Kazāks skaidroja: ja nekustamais īpašums ir bagātības apliecinājums, tad nodokļu slogs jāpārvirza uz to. Savukārt tādām iedzīvotāju grupām, kam šādu nodokli būtu grūti samaksāt, piemēram, pensionāriem, var ieviest īpašumus risinājums, piemēram, ļaut uzkrāt parādu un nomaksāt to mantiniekiem.

Kazāks skaidroja, ka nodokļu politikā pašlaik pārāk liels akcents ir uz ienākumiem, tādējādi neļaujot pelnīt. Taču nodokļu slogs būtu jāpārvirza arī uz tērēšanu, ko ir vieglāk iekasēt.

“Swedbank” galvenais ekonomists arī atzīmēja, ka ir būtiski, lai Latvijā turpinātos strukturālās reformas. Ja Vācija atgriezīsies pie 2% izaugsmes, bet Latvijā ekonomika kāps 3-4% robežās, tad ienākumu plaisas samazinājums būs tik lēns, ka iedzīvotāji to nesajutīs un pastāvēs emigrācijas riski. Kazāks uzsvēra, ka ir jāieliek pamati izaugsmei Latvijā, lai tad, kad Vācijas ekonomika augs par 2% gadā, Latvijas izaugsme būtu ap 6%.

Ekonomikas eksperti arī uzsver, ka ir būtiski mazināt nevienlīdzību sabiedrībā, jo pastāv spēcīga atgriezeniskā saite starp izaugsmes ietekmes plašumu sabiedrībā un atbalstu politikai, kas veicina pašu izaugsmi. “Ja sabiedrības lielākā daļa nesaprot, kā ekonomikas izaugsme sasniegs tieši viņus, zūd atbalsts politikai, kas šo izaugsmi nodrošina,” uzsver makroekonomikas apskata autori.

Komercbanku asociācija prognozē, ka šogad neto alga augs par 4,4%, bet nākamgad – 6,1%.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+