Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. aprīlis, 2016
Drukāt

Eksperti: Rīgas pils rekonstrukcijā trūkst vēriena un viengabalainības

Foto: LETAFoto: LETA

Rīgas pils rekonstrukcijai, kura neiekļuva “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016” pusfinālā, trūkst vēriena un viengabalainības, aģentūrai BNS sacīja balvas žūrijas pārstāvji.

Apskatot Rīgas pili, visiem žūrijas locekļiem ir bijusi sajūta, ka tajā padarītais darbs ir ļoti labs, bet izpildījums neraksturo 21.gadsimta Latviju un mūsdienu arhitektu izpratni par dizainu.

Žūrijas loceklis, arhitekts Uģis Kaugurs pils rekonstrukcijas rezultātu raksturoja kā labu, bet tajā pašā laikā bezpersonisku. “Pilī ir veikts absolūti labs, milzīgs, titānisks darbs. Es pieņemu, ka tai komandai vai arhitektam Artūram Lapiņam atsevišķi varbūt pienākas Triju zvaigžņu ordenis, ja kāds to izvirza. Viss ir labi, bet nav tās sajūtas. Varbūt tai arī nav jābūt. Iespējams, pilij vienkārši jākalpo prezidenta kancelejai un tās darbam. Tādā ziņā tas viss ir mazliet bezpersoniski. Ļoti labi, bet bezpersoniski,” stāstīja Kaugurs.

Eksperts skaidroja, ka visiem pusfinālam izvēlētajiem darbiem bijušas īpašības, kas tos padara atšķirīgus. Izvērtējot visus darbus, žūrija secinājusi, ka Rīgas pils rekonstrukcija nav ierindojama starp šiem Latvijas arhitektūru pagājušajā gadā raksturojošajiem darbiem.

Žūrijas loceklis, antropolgs Viesturs Celmiņš norādīja, ka žūrija pils rekonstrukcijā bija gaidījusi augstākas ambīcijas. “Uzskatījām, ka 21.gadsimtā mazām valstīm šāda kalibra objektiem vajadzētu iezīmēt mūsu kā nācijas ambīcijas mazliet vairāk. Pašlaik esam nonākuši pie klasicisma, moderna Rietumeiropas pils iekārtojuma eksponēšanas. Mazliet ir pietrūcis parādīt to, kur tad ir šī Rīgas, Latvijas prezidenta un Latvijas nācijas pils, kas ir tas, ko mūsdienu dizains varētu sasniegt,” stāstīja eksperts.

Celmiņš piemetināja, ka publisko ēku pārbūve ir vieta eksperimentiem. Viņaprāt, kādā no zālēm pilī bija nepieciešams parādīt “mazos muskuļus”, kas Latvijai ir 21.gadsimtā dizainā, citādi projekts ir īstenots “ar skatu pagātnē”.

Celmiņš skaidroja, ka, pēc žūrijas locekļu domām, pils rekonstrukcijā trūkst arī viengabalainības. “Pastāv jautājums arī par to, kādā veidā risināt vienotību un viengabalainību pilī. Arī tur mums likās, ka ir pietrūcis mazliet laika. Arī klasiskajā gammā var būt nianses krāsu, materiālu izvēlē, tonalitātē un ritmā,” viņš norādīja.

Abi žūrijas locekļi pieminēja mākslinieka Anša Cīruļa gleznojumus Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zālē, kurus Cīrulis veica pagājušā gadsimta 20.gados. Līdzīgu pienesumu viņi bija gaidījuši arī pils rekonstrukcijā. “Kad Cīrulis apgleznoja zāli, tas droši vien bija dramatiski. Tā ir tā perioda zīme. Šajā periodā redzam labi padarītu darbu, bet nav tāda pienesuma,” norādīja Kaugurs.

Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane, komentējot žūrijas vērtējumu par pili, teica, ka žūrijas pārstāvjiem, iespējams, bijušas pārāk lielas ekspektācijas. Tajā pašā laikā Grikmane lepojas ar to, ka žūrija nav ļāvusi objekta nozīmīgumam ietekmēt lēmumu. “Es saprotu, ka, pēc žūrijas pārstāvju domām, pilī ir pietrūcis šīs dienas sajūtas vai klātbūtnes efekta. Ir pietrūcis tā, kurš kaut ko ir veicis, un kura rokrakstu varētu saprast, kura otas līnijai izsekot. Nav šīs pievienotās vērtības, kas to padara par mākslas darbu. Balvai izvirzītie darbi nav tikai labs amatniecības izstrādājums. Tiem piemīt kaut kas vairāk par tikai labi padarītu darbu. Viņiem piemīt šī dvēseles sajūta, kas, iespējams, ir netverama,” stāstīja Grikmane.

Arhitekte arī dalījās pārdomās par interjeru izvērtēšanas procesu, kurā viņa savulaik piedalījusies. Grikmane kopā ar kolēģiem iekšējā vērtējumā par labāko prezidenta darba kabinetam bija atzinusi jauno arhitektu darbu. “Viņu plāns bija pārveidot un padarīt to par šodienas kabinetu. Tas laika gaitā bija ļoti pārveidots, salasīts. Cik saprotu, rezultātā telpas sienas ir nokrāsotas baltas, bet nav piešķirtas pārējās detaļas, kas to padarītu par šodienas telpu. Tajā nav vienotības. Ir mēģināts izdarīt daudz ko, bet fināls nav viengabalains ar pārliecību, ka darbs ir veikts šodien, 2016.gadā,” skaidroja Grikmane.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016” pusfinālam izvēlēti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves. Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, tostarp arī Rīgas pils rekonstrukcija.

Jau ziņots, ka pabeigti Rīgas pils priekšpils rekonstrukcijas darbi (projekta I kārta). Restaurācijas un rekonstrukcijas izmaksas tiek lēstas 34 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2016.gadā plānots sākt Rīgas pils kastelas daļas restaurāciju un rekonstrukciju jeb projekta otro kārtu. Šī projekta izmaksas tiek lēstas 20,4 miljonu eiro apmērā. To plānots pabeigt 2018.gadā.

Rīgas pils rekonstrukcijas projektu sāka realizēt 2009.gadā, bet būvdarbus paildzināja ugunsgrēks, kas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnijā. Kopējā pils degšanas platība bija 3,2 tūkstoši kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2,4 tūkstošu kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+